Jānis Vanks, DBS Autoskolas direktors: "Pirmais, kas jāatceras visiem motobraucējiem, – mēs ziemā nebraucam ar močiem. Ir bijusi pauze. Tas nozīmē, ka iemaņas ir ierūsējušas. Tas ir normāli un notiek ar visiem."

Pat maija otrā pusē rītos nereti ir tik auksts, ka daļa motobraucēju ne bez nožēlas izlemj braukt ar ko citu. Daļēji arī tādēļ, ka ar parastajām moto drēbēm nepietiek.

Jānis Vanks: "Bet ir jāuzvelk siltāka šallīte, kaut kas vēl un kustības ir ierobežotas."

Pavasarī lēnāk mostas arī motobraukšanas iemaņas pilsētā. Ja nav ciešas pārliecības par savām spējām, pirmos braucienus vajadzētu izplānot kaut kur citur.

Jānis Vanks: "Izplānojam maršrutu, kur mierīgāka satiksme. Vienkārši, lai var ieskrieties, saprast, vai mocim pa ziemu nav bremzes noķīlējušās. Ieplānojam, lai varam iesildīties. Tikai tad dodamies ikdienas gaitās, kad jūtamies par to droši."

Izbraucot kopējā satiksmē, jāpieņem, ka ne visi autovadītāji atceras par motociklu eksistenci.

Jānis Vanks: "Pirmkārt, ir autovadītāji, kas tikai pavasarī sēdušies automašīnā. Ir tādi, kas brauc visu gadu, bet ziemā nebija motociklu. Tas nozīmē, ka jāieiet ritmā, ka sāk pierast, ka satiksmē ir motocikli. Motociklistam jāsaprot, ka viņš ir mazāk aizsargātais satiksmes dalībnieks un nav redzams. Tas nozīmē, ka ar braukšanas stilu un domāšanu jāpozicionē sevi satiksmē tā, ka esam redzami."

Tas nebūt nenozīmē agresīvu braukšanu un nelegālu izpūtēju, lai gan motocikla skaņa pievērš autobraucēju uzmanību. Viens no trikiem ir mēģināt panākt acu kontaktu ar vadītāju.

Jānis Vanks: "Ja braucam ar moci intensīvā satiksmē, varam skatīties priekšā braucošo mašīnu spoguļos. Ja mēs tur redzam vadītāja seju, viņam ir iespēja redzēt mūs."

Princips ir tāds pats kā fotografējoties kopbildei - ja jūs redzat objektīvu, tas redz arī jūs. Tomēr labāk izmantot motocikla priekšrocības pilsētā un apsteigt automašīnas.

Jānis Vanks: "Ja varam apsteigt mašīnu un braukt pa priekšu, tā ir labāk, jo tad esam redzami."

Braucot tieši aiz automobiļa,  pastāv vēl viena bīstamība - trāpīt bedrē, ko četrriteņu spēkrats izlaiž starp riteņiem.

Jānis Vanks: "Noteikti nebraucam ilgu laiku labajā pusē, jo tur ir galvenā aklā zona."

No šī viedokļa bīstamākās motobraucējam ir smagās automašīnas.

Jānis Vanks: "Daudz vairāk aklo zonu. Ap kravas automašīnu motociklam nevajadzētu atrasties. Motociklistiem patīk apbraukt sastrēgumus, un, ja viņš apbrauc kravas auto un nostājas priekšā, iespējams, ka tas viņu neredz. Ja tu laikus nesāc braukt, viņš var uzbraukt tev virsū, jo nezina, ka tu tur esi."

Jācer, ka tagad arī autovadītāji saprot, kāpēc motociklisti pēc iespējas cenšas atrauties no autoplūsmas. Pirmkārt, viņi to var, otrkārt, tā visiem ir drošāk.

Jānis Vanks: "Nekarājamies ap automašīnu. Esam priekšā vai aizmugurē, vai kaut kur, kur autovadītājs mūs noteikti ieraudzījis."

Ikviens motobraucējs zina, ka ekipējums ir tikpat svarīgs, ja ne svarīgāks par pašu motociklu. Stingri ņemot, obligāta gan ir tikai ķivere. Par tām vairāk zina pastāstīt I’M Inter Motors produktu grupas vadītājs Mareks Tanakovs.

Mareks Tanakovs, I’M Inter Motors produktu grupas vadītājs: "Pilnīgi droši, ka drošības ziņā lētāka ķivere neatšķirsies no dārgākas."

Cenu nosaka citi faktori, piemēram, vai ķivere izgatavota no oglekļa šķiedras, termoplasta vai cita materiāla.

Mareks Tanakovs: "Cenas atšķirības ir no materiāliem, tehnoloģijas. Protams arī zīmols, kas kaut ko maksā."

Zīmola ķiveres bieži ir vieglākas, progresīvāku iekšpuses uzbūvi un vienkārši smukākas. Svarīgi, ka tām arī var dabūt rezerves daļas. Ķiveru dažādība un dizains atspoguļo faktu, ka motobraukšana nav tikai pārvietošanās, bet arī stila lieta.

Cik vajadzētu maksāt labai ķiverei?

Mareks Tanakovs: "Izvērtējot, cik mēs brauksim ar motociklu, labs starts būtu ķivere līdz 200 eiro."

Ja motobraukšana aiziet un iepatīkas, ceļš uz uzlabojumiem ir vaļā. Ikdienas braukšanā lielu popularitāti bauda 2000. gadu sākumā parādījušās ķiveres ar paceļamu žokļa daļu.

Mareks Tanakovs: "Principā mode aizgāja tautā un ķiveres ir superpopulāras. Atveramo ķiveru pluss ir labāka redzamība, svaigāks gaiss. No drošības viedokļa homoloģēta kā divas ķiveres. Mīnuss ir svars."

Un cena. Atveramā ķivere vienmēr būs dārgāka, jo tās taču ir divas ķiveres vienā.

Vai ekipējums nepieciešams arī braukšanai ar motorolleru?

Jānis Vanks: "Bieži vien cilvēki uzskata, ka ar motorolleru var braukt čībās un T kreklā, kas ir aplami, jo motorolleri brauc ātri un ķivere vien nepasargās. Tas ir tāds pats neaizsargāts divriteņu transportlīdzeklis, tāpēc vajadzīgs ekipējums, kaut vai vieglāks vai kā. Bet ekipējums ir vienīgais, kas mūs pasargās nepatīkamās situācijās."

Labs piemērs ir motozābaki. Netrūkst ļaužu, kas tos uzskata par lieku ieguldījumu, kas nepieciešams tikai sacīkstēm.

Mareks Tanakovs: "Nevis pie grandioziem kritieniem palīdzēs, bet ikdienā lietojot motociklu."

Nav nemaz vajadzīgi tik specifiski zābaki ar garu stulmu. Modernie motoapavi pēc izskata līdzinās botām vai pārgājienu zābakiem.

Mareks Tanakovs: "Tāpat ir potītes, purngala aizsargi, cietās zoles, lai nevar pēdu pārlauzt. Ūdensizturīgās membrānas.

Vai motozābakus drīkst mazgāt veļas mašīnā?

Mareks Tanakovs: "Es ieteiktu jebkurus apavus mazgāt ar rokām."

Ja neskaita sacīkšu un ceļojumu ekipējumu, motoapģērbs mūsdienās apbrīnojami līdzinās ikdienas drēbēm.

Mareks Tanakovs: "Vairumā gadījumu avārijas situācijās mēs krītam uz rokām."

Arī šeit nevajadzētu pārspīlēt, ja vien darbdienu vakaros netrenējaties trasē vai nepošaties ceļojumam uz Nordkapu.

Mareks Tanakovs: "Cimdi ir jāmēra, ar tiem jāsadraudzējas, tā ir motociklu kontroles sadaļa."

Jānis Vanks: "No mājas ārā bez ķiveres, cimdiem un motodžinsiem, kuros iestrādāti kevlara aizsargi, kārtīgiem zābakiem un jakas es neeju.

Bet ko iesākt, ja ārā ir plus 30? Jānis teic - vai nu brauc ar auto vai pieciet neērtības!

Jānis Vanks: "Ja tev ir drusku karsti un esi nosvīdis, tas ir labāk, nekā esi izlīmējies pa asfaltu."