​Tokijas paralimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti izcīnījuši piecas godalgas, kas ir līdz šim lielākais medaļu skaits kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Taču šīs ir bijušas arī grūtākās sacensības gan psiholoģiski, gan sīvās konkurences ziņā, atzīst Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

"Piecas izcīnītas paralimpisko spēļu medaļas - tas skaita ziņā ir līdz šim lielākais Latvijas paralimpiskās komandas sasniegums. Mūsu sportisti izdarīja visu, ko viņi varēja izdarīt. Un es teiktu, ka sportisti šajos apstākļos ir izdarījuši pat vairāk, nekā mēs cerējām," saka Daiga Dadzīte.

"Šīs spēles bija liels maratons. Šo paralimpisko spēļu gaidīšana bija ļoti ilga, un diemžēl mūsu sportistu iespējas trenēties Covid-19 izplatības ierobežojumu apstākļos bija ļoti ierobežotas. Mazākas nekā daudzām citām valstīm, kur tomēr arī ierobežojumu laikā sportistiem tika nodrošinātas treniņu iespējas. Tikmēr mūsu sportisti Latvijā lielākoties ziemā trenējās publiskos sporta laukumos un savās mājās, jo trenažieru zāles un sporta centri bija slēgti vai nebija pieejami," norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente.

Viņa uzsver, ka šīs spēles arī ļoti izteikti parādīja, cik strauji aug sportistu konkurence pasaules mērogā, un rezultatīvie rādītāji kļūst arvien augstāki. To sekmē gan jaunu sportistu ienākšana profesionālajā sportā, gan dažādu treniņu metožu un strauja tehnoloģisko risinājumu attīstība.

"Tehnoloģijas un sporta zinātne ļoti attīstās. Es ļoti ceru, ka mēs Latvijā arī iesim uz priekšu, citādi mēs paliksim nekurienē." 

Piecas paralimpiskās medaļas šogad Tokijā ir izcīnījušas arī tādas valstis kā Dānija, Somija, Malaizija, Jordānija, Honkonga, Kazahstāna. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir izcīnījusi 3 bronzas medaļas.

"Ir ļoti labi, ka paralimpiskās spēles rāda televīzijā - tas maina cilvēku uzskatus un parāda, ka paralimpiskais sports nav nekāda izklaide vai rehabilitācija, tas ir kārtīgs darbs. Un ar kārtīgu darbu cilvēks var paveikt jebko. Katram cilvēkam ir iespēja kaut ko darīt. Sportisti ir piemērs integrācijā - ja tu nevari profesionāli sportot, tu vari strādāt. Ja nevari strādāt, vari mācīties vai gleznot, vai ko citu. Tu vari dzīvot! Cilvēkam ir jādzīvo dzīve, viņam nav jāsēž mājās. Paskatieties uz sportistiem! Ja cilvēks bez rokām un kājām peld un izcīna zelta medaļu, viņš var visu," pauda Daiga Dadzīte.

Viņa atklāj, ka tagad Latvijas Paralimpiskās komitejas prioritāte būs Parīze. Īpaši paredzēts strādāt ar jaunajiem sportistiem, lai viņi redzētu iespējas un varētu būt tur.

Video: Latvijas Paralimpiskā komiteja sadarbībā ar Latvijas Televīziju

Daiga Dadzīte arī atzīmē, ka tuvākās nedēļas laikā plānota tikšanās ar Latvijas Nacionālo sporta padomi, kur skatīs jautājumu par Paralimpisko sporta centru. Tas ir svarīgs ne tikai profesionālajiem sportistiem, bet arī visiem cilvēkiem ar invaliditāti un arī bez invaliditātes, lai varētu notikt sporta apmācības, treniņnometnes un sacensības.

Latvijas Paralimiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine uzsver: "Padomes locekļiem un politiķiem, kuri pieņems lēmumu, ir jāapzinās, ka Paralimpiskais sporta centrs nav nelielas sabiedrības grupas kaprīze, bet gan galēja nepieciešamība. Ja šobrīd valsts līmenī tiks atlikta projekta īstenošana, tad jau pavisam drīz varam sagaidīt negatīvu ietekmi ne tikai uz pielāgotā sporta attīstību Latvijā. Pazudīs arī daudziem cilvēkiem ar invaliditāti iespēja strādāt, pilnveidot savas prasmes. Paralimpiskais sporta centrs ļaus beidzot dzīvē īstenot politiķu solījumus par iekļaujošu sabiedrību, kurā gan strādāt, gan sportot kopā varēs cilvēki ar un bez invaliditātes."

Latviju XVI paralimpiskajās spēlēs Tokijā šogad pārstāvēja 7 sportisti 8 sporta veidos, izcīnot 5 medaļas. Paraiejādes sportists Rihards Snikus ar godalgoto zirgu King of the Dance izcīnīja 2 sudraba medaļas; vieglatlēte Diāna Dadzīte - sudraba medaļu diska mešanā un bronzas medaļu šķēpa mešanā; vieglatlēts Aigars Apinis - bronzas medaļu diska mešanā. Lodes grūdējs Edgars Bergs uzstādīja jaunu Eiropas rekordu un ierindojās godpilnajā 5. vietā. Vieglatlēte Baiba Rorbaha paralimpiskajās spēlēs piedalījās pirmo reizi un sasniedza personīgo rekordu vālītes mešanā, ierindojoties 9. vietā. Pirmo reizi paralimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja arī jaunais sportists Jurijs Semjonovs, kurš 100m peldējumā uz muguras izcīnīja vietu finālā, un tur ieguva 8. vietu. Bet loka šāvēja Ieva Melle izcīnīja dalītu 17. vietu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO