FOTO: apollo.lv

Cietušo stāstos par bērnībā pieredzēto seksuālo vardarbību bieži vien atkārtojas, ka pāridarītājs bijis kāds ģimenes loceklis vai tikai pāris gadus vecāka persona. Tāda ir arī Lienes (vārds mainīts) pieredze: "Es dzīvoju kopā ar radinieci, un viņa bieži vien lika sevi aiztikt... Seksuāli apmierināt viņu."

Lienei ir 25 gadi, viņa ir precējusies un pati ir mamma. Sieviete cieta no seksuālās vardarbības no savas radinieces, kad viņai pašai bija aptuveni 9 gadi. Viņa par to ne ar vienu nerunāja 10 gadus. Pirms gada viņai sākās veselības problēmas, kad viņa sāka apmeklēt psihologu. Liene saka, ka pēdējos septiņus mēnešus viņai ir kļuvis vieglāk, bet dusmas par notikušo vēl aizvien ir palikušas.

"Es neatceros, kā tas viss sākās. Kā, piemēram, sākās pirmā reize, bet es zinu, ka viņa visu laiku to vēlējās un solīja, ka tā būs pēdējā reize... Viņa neizskaidroja, kas tas tāds ir, ko viņa grib. Viņa vienkārši man to prasīja.

Tās varētu būt dažas reizes nedēļā, kad viņa man lika sevi apmierināt," stāsta sieviete. Viņas pāridarītāja tolaik bijusi pusaudžu vecumā. "Mēs dzīvojām vienā mājā, mums bija jādzīvo vienā istabā. Ir bijušas reizes, kad bija jāguļ arī vienā gultā. Tā tas arī notika - pa naktīm."

Liene norāda, ka vecāki ar viņu iepriekš nebija runājuši par to, kas ir dzimumdzīve. "Es neko nezināju, kā kas notiek, ko dara pieaugušie, tāpēc man tā likās savā ziņā kā spēle." 

Sieviete norāda, ka viņa ir ļoti uzmanīga un vērīga, audzinot savu bērnu. Viņa atklāj, ka brīžiem pat kļūst paranoiska, kad redz, piemēram, uz ielas novārtā atstātu bērniņu vai kāds svešāks cilvēks tuvojas viņas atvasei.

"Es gribu, lai mans bērns uzticas man un stāsta visu - cenšos ieskaidrot, ka mamma nekad nebūs dusmīga par tādām lietām, kā, piemēram, ja kāds svešinieks ir kaut ko teicis vai darījis."

Jautāta, kāds atbalsts vai palīdzība būtu nepieciešama seksuālās vardarbības upuriem Latvijā, Liene saka, ka ir nepieciešama vecāku izglītošana. "Kā vecākiem ieraudzīt kādas pazīmes, ka bērns ir cietis. Es uzskatu, ka tas, kā vecāki rūpējas par saviem bērniem, ir pirmais solis palīdzības sniegšanā, jo ir blakus cilvēks, kas satraucas par tevi un saprot tevi. Ir jāmāca [bērniem], ka nedrīkst klusēt, ir jārunā, par to nav jākaunas."

Kaitējoša seksuāla uzvedība bērnu un pusaudžu vidū

Centra "Dardedze" psiholoģe Līga Rēdliha norāda, ka kaitnieciska seksuāla uzvedība ir tad, kad bērns vai pusaudzis veic jebkādas seksuāla rakstura sarunas vai darbības parasti ar sava vecuma vai jaunāku bērnu un šīs darbības ir kaitējošas otram bērnam vai arī viņam pašam. "Kaitējošā seksuālā uzvedība var būt dažādās pakāpēs - lielākoties bērnu un pusaudžu uzvedība, kas ir saistīta ar seksualitāti, ir normāla un vecumam atbilstoša, bet dažkārt tā var būt satraucoša."

Rēdliha satraucošu uzvedību skaidro ar piemēru: "Ja skūpstās divi 12 gadus veci pusaudži, mēs varētu teikt, ka tā ir norma, bet, ja skūpstās 12 gadus vecs pusaudzis ar piecus gadus vecu bērnu, tad tas vairs nebūs normāli. Attiecīgi - ir jāņem vērā konteksts un bērna vecums."

"Kaitējoša seksuāla uzvedība cietušajam rada tādas pašas sekas, it kā to būtu veicis pieaugušais.

Un bērnam - upurim ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, bet jāsaprot, ka šis kaitnieciskās uzvedības veicējs visdrīzāk arī ir kāda veida vardarbības upuris, bet maldīgi būtu domāt, ka tā būtu tieši seksuālā vardarbība," pauž psiholoģe.

Līga Rēdliha, atsaucoties uz pētījumiem, kas veikti Lielbritānijā un Dānijā, min, ka, visticamāk, pusaudzim, kurš ir pāridarītājs, visbiežāk nav apmierinātas viņa emocionālās vajadzības. "Reti, bet var būt arī tā, ka pats pāridarītājs ir piedzīvojis seksuālu vardarbību, taču šis nav stāsts par to, ka visos gadījumos, ja tu esi cietis, tu darīsi pāri citam, - noteikti ne."

Sabiedrības tolerance veido fonu vardarbības attaisnošanai vai veikšanai

"Ja runa ir par riska faktoriem, tad tā var būt iepriekšēja vardarbības pieredze vai arī bērns var būt vardarbības ģimenē liecinieks, un tas atstāj ilgtermiņa sekas," uz jautājumu, kādi ir riska faktori indivīdam pastrādāt dzimumnoziegumu, atbild Galvenās kārtības policijas pārvaldes prevencijas vadības nodaļas vadītājs Andis Rinkevics.

"Arī, ja personība pēc savas būtības ir antisociāla un ir grūtības veidot attiecības ar cilvēkiem.

Tie ir tādi individuālie faktori, un no svara ir arī sabiedrības faktori. Kaut vai sabiedrības tolerance pret vardarbību vai dzimuma lomu sadalījumu, varbūt ne tiešā veidā, bet tas arī veido fonu vardarbības attaisnošanai un veikšanai."

Individuālie riska faktori var būt ļoti dažādi, un bieži vien tos ir grūti pierādīt, pauž Rinkevics. Runājot par seksuālo vardarbību pret bērniem, policijas pārstāvis min, ka viņu personīgi priecē jaunā "KiVA" programma. Tā ir starptautiska izglītošanas programma, kas veicina seksuālās vardarbības mazināšanu mācību iestādēs. "Šī programma faktiski sniedz bērniem iespēju mācīties, kādā veidā netolerēt vardarbību un veidot veselīgas attiecības."

Rinkevics uzskata, ka tas "būs milzīgs atspaids bērniem turpmākajā dzīvē". "Īpaši tad, ja mēs saskaramies ar gadījumiem, ka personai ir augsts risks būt vardarbīgam vai ciest no vardarbības. Un šo risku ir ārkārtīgi grūti mainīt, ja mēs nemainām šos fona apstākļus."

"Vardarbība ģimenē Latvijā ir pirmajā vietā, ja runa ir par seksuālo vardarbību."

"Ja mēs runājam par dzimumnoziegumiem, kas tiek pastrādāti reālajā vidē, tad diemžēl tendences ir nemainīgas - pārsvarā šos noziegumus pastrādā pazīstami cilvēki un tie notiek cietušajam pazīstamā vidē. Lielākoties tas notiek ģimenē, aptuveni 80% gadījumu varmāka ir bijis pazīstams upurim," stāsta Valsts policijas dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas vadītājs Oļegs Lavčinovskis.

Policijas pārstāvis ar nožēlu min, ka, runājot par dzimumnoziegumiem reālajā vidē, nekas nemainās, neskatoties uz policijas un citu institūciju darbu.

"Lai cik daudz mēs un arī citas institūcijas censtos izglītot un informēt cilvēkus par šīm problēmām, vardarbība ģimenē Latvijā ir pirmajā vietā, ja mēs runājam par seksuālo vardarbību."

Lienes pieredzes stāstu, psiholoģes viedokli par kaitniecisko seksuālo uzvedību, kā arī Valsts policijas pārstāvju komentārus par dzimumnoziegumu izmeklēšanas problemātiku un preventīvo darbu seksuālās vardarbības apkarošanā noskaidro video!

Portāls "Apollo.lv" turpina projektu "Upura cīņa", kas dod balsi tiem, kuri ir pieredzējuši seksuālu vardarbību savas dzīves laikā. Sarunās ar cietušajiem un speciālistiem tiek izgaismotas problēmas un lauztas stigmas, kas valda par un ap šo vēl aizvien neērto tematu - seksuālā vardarbība.

KO DARĪT, JA ESI CIETIS NO SEKSUĀLAS VARDARBĪBAS?

Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, "netīrības" un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.

VĒRSIES POLICIJĀ UN PIE ĀRSTA

Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vērsties policijā un/vai pie ārsta. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridiskais spēks, un tiesu medicīnas eksperts var izmantot tos ekspertīzes veikšanai.

VĒRSTIES POLICIJĀ VAR ARĪ VĒLĀK

Ja pagaidām neesi gatavs vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no lietas nodarījuma smaguma ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības.

Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem, vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.

NEBAIDIES MEKLĒT PALĪDZĪBU

Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašam.

Ja neesi gatavs tikties ar speciālistiem klātienē, vari izmantot cietušo atbalsta tālruni vai čatu: tālr. 116006, www.cietusajiem.lv.

FOTO: MAF logo

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Upura cīņa" saturu atbild TVNET grupa.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO