FOTO: Shutterstock

Tveicīgās nedēļās, kādas šovasar piemeklējušas mūsu zemi, gaisa kondicionēšanas sistēma vai ventilatori telpās griežas cauru diennakti, pagalmā elektriskie ūdens smidzinātāji cenšas uzturēt pie dzīvības izkaltušo mauriņu vai sausuma nomocītos dārzeņus, bet saimnieks vēl atrod spēkus slinki pastumdīt pa zālienu elektrisko pļaujmašīnu, lai apcirptu galvu pacēlušos stiebriņus. Elektrības skaitītājs, protams, griežas kā karuselis, jo arī ledusskapim nākas pūst un elst vairāk nekā parasti, lai neļautu pienam saskābt.

Varam jau aizbildināties, ka šobrīd piedzīvojam neparastus apstākļus un drīz elektrības patēriņš atgriezīsies normas robežās. Bet vai tā būs? Klimata pārmaiņu izpausmes kļūst aizvien jūtamākas arī pie mums, turklāt globālā elektrifikācija aizvien pieņemas spēkā. Nepaies ne pieci gadi, kad pie daudzām privātmājām lādēsies personīgie elektromobiļi un mūsu ikdienā būs ienākuši aizvien jauni elektrības tērētāji. Nav izslēgts, ka tiem, kuri elektrību neražos paši, tās vienkārši var visam nepietikt. Tādēļ jau tagad visai sabiedrībai būtu jāsāk pārskatīt savus elektrības tērēšanas paradumus un mainīt tos pret atbildīgāku, taupīgāku rīcību.

Jāmaina paradumi

Elektrības efektīvu izmantošanu var iedalīt divās lielās grupās. Pirmā ir cilvēku ieradumi un otrā ir elektroierīces.

Ieradumu maiņa spēj samazināt elektrības patēriņu vismaz par 10%, bet, ja cilvēkam bijuši ļoti neefektīvi paradumi - pat par  trešdaļu.

3

Te ir runa gan par gaismas izslēgšanu, ejot prom no telpās, gan par elektroierīču novietojumu un temperatūras izvēli, gan par vienkārši saprātīgu rīcību. Piemēram, nesildīt un nedzesēt mājokli vienlaikus.

Viss pārējais gulstas uz elektroierīcēm – uz to patēriņu darbošanās laikā. Te gan arī liela loma ir cilvēkam un viņa izpratnei par energoefektivitāti, izvēloties un iegādājoties efektīvu sadzīves tehniku. Bieži vien tā patērētājiem ir liela problēma, jo ne visi spēj izprast veikalā redzamos energomarķējumus un izrēķināt, kāds būs iekārtas reālais patēriņš.

«Uzvedības maiņa ir grūtākā daļa, jo visu laiku jāpiedomā par savu rīcību. Šķiet, psiholoģijā bija uzskats, ka, kādu informāciju dzirdot 52 reizes, tā paliek atmiņā.

Ne velti agrāk pie elektrības slēdžiem lika uzrakstu «Aizejot izslēdziet gaismu». Ikdienā redzot atgādinājumu un nospiežot pogu, pamazām pierodam pie šādas rīcības un tā kļūst automātiska,»

3

TVNET stāsta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Kopumā Latvijas iedzīvotāju energoresursu taupīšanas paradumi uzlabojas. Elektrum Energoefektivitātes centra pētījuma ietvaros pētījumu centrs SKDS noskaidroja, ka nu jau 78% respondentu tējkannā vāra tikai tik daudz ūdens, cik tobrīd nepieciešams. 73% pievērš lielāku uzmanību iekārtu energoefektivitātes klasei un izvēlas ar mazāku elektrības patēriņu. Salīdzinājumam, 2015. gadā tā rīkojās 66% aptaujāto. 55% neatstāj gaidīšanas režīmā iekārtas, kuras nav plānots lietot tuvākajā laikā, un 34% apzināti regulē temperatūru telpās.

Sākt ar vienkāršāko

Ja paradumu maiņa ir disciplīnas jautājums, tad elektroierīču nomaiņa prasa lielākus resursus, zināšanas un arī saņemšanos. Veikalos ir desmitiem zīmolu, katram vairāki līdzīgi preču modeļi. Kā izvēlēties? Cilvēkam nepatīk sasprindzināties. Jo vairāk jāsaspringst, jo mazāk gribas darīt, tādēļ nereti labo nodomu īstenošana beidzas vēl nesākusies.

Efektīvākais veids ir sākt pārmaiņas ar vienkāršākajām, saprotamākajām iekārtām. Piemēram gaismekļiem.

Mājoklī izvēlēties LED spuldzes, tā samazinot elektrības patēriņu pat par 90%.

3

Nav obligāti veikt desmitiem vai simtiem eiro lielu ieguldījumu, uzreiz nomainot visas spuldzes. Pietiks, ja katras izdegušās kvēlspuldzes vietās stāsies LED. Tā dažu gadu laikā elektrības patēriņš mājoklī ievērojami samazināsies. Vairākums cilvēku to apzinās un šo procesu jau veic. Elektrum Energoefektivitātes centra pētījumā noskaidrots, ka jau 2020. gadā 72% mājsaimniecību tika izmantotas tikai LED spuldzes, un 90% vismaz puse gaismekļu bija LED.

Pēc tam noderīgi apzināt lielākos elektrības tērētājus un papētīt, kā to sniegums izskatās uz līdzīgu preču fona.

Iespējams, mājoklī ir stipri novecojis vai neapkopts ūdens sildītājs jeb boilers, kas ik mēnesi «saražo» desmitiem eiro lielu elektrības rēķinu un remdenu ūdeni, tādēļ prātīgāk to aizstāt ar taupīgāku un kvalitatīvāku boileru.

3

SKDS pētījumā atklāts, ka elektroierīču enerģijas patēriņš pircējiem ir pat svarīgāks kritērijs nekā iekārtas pirkuma cena. Patēriņu kā drīzāk svarīgu vai ļoti svarīgu novērtējuši 94% aptaujāto, kamēr cenu – 93%.

Katram sava spēkstacija

Paralēli elektrības taupīšanai ikvienam apzinīgam patērētājam nākotnē nāksies domāt par elektrības ražošanu. Gan tādēļ, lai samazinātu mājsaimniecības komunālos maksājumus, gan arī tādēļ, lai piedalītos kolektīvajā elektrības ražošanā.

«Pilsētu iedzīvotāji šādu scenāriju apspriešanā mēdz uzreiz atmest ar roku šādai idejai, sakot, ka būvvalde neļauj vēsturiskā centra ēkās uzstādīt saules paneļus. Taču

nekas neliedz paneļus uzstādīt kādā neizmantotā zemesgabalā, lauku mājā vai vasarnīcā, pieslēgt tos tīklam un ražot elektrību, lai to tērētu savā pilsētas dzīvoklī.

3

Mana personīgā fantāzija ir mazdārziņā uzstādīt baseinu, nolikt tam blakus saules paneļu loksni, kas apgādā ar elektrību elektrisko sildītāju, un uzsildīt ūdeni ātrāk, nekā tas Latvijas apstākļos notiktu dabīgā veidā,» netālas nākotnes vīziju uzbur A. Blumberga. Ņemot vērā saules bateriju efektivitātes uzlabošanos un aizvien pieejamākās cenas, vīzija realitātē varētu pārvērsties ātrāk nekā domājam.

Raksts tapis sadarbībā ar Elektrum.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO