FOTO: Shutterstock

Izdzirdot maģisko frāzi "nākotnes māja", prātā pazib fantāzijas filmu inspirētas futūristiskas ainas ar runājošu sadzīves tehniku, hologrammām un robotizētiem ēdienu gatavotājiem. Tuvākās desmitgades neapšaubāmi atnesīs nozīmīgas inovācijas, ieskaitot iespēju ražot elektrību katrā mājoklī, tomēr arī nākotnes mājā pats galvenais joprojām būs cilvēks un viņa paradumi.

Elektroenerģijas taupīšanas tēma ir tikpat veca, cik pati "cilvēku pieradinātā" elektrība. Tādēļ daļai sabiedrības tā šķiet mulsinoša. Lasot ziņas par aizvien jauniem uzlabojumiem atjaunojamo enerģijas avotu ražošanā, redzot ar saules paneļiem klātos jumtus un vēja ģeneratorus līdzenumos, grūti noticēt, ka elektrības varētu visiem nepietikt. Galu galā nav taču vairs 20. gadsimts, kad nācās paļauties uz HES un TEC ar ierobežotu jaudu. Arī vidusmēra mājsaimniecībā elektrības patēriņš veido salīdzinoši nelielu izdevumu pozīciju, jo ēkas apkurei un ēdiena gatavošanai tiek izmantota dabasgāze, malka vai cits kurināmais.

Taču realitātē pieprasījums pēc elektrības pasaulē aug. Jaunās mājās aizvien biežāk apkure tiek nodota siltumsūkņu pārziņā, līdz ar globālo sasilšanu nepieciešams uzstādīt gaisa kondicionēšanas sistēmas un pat ēdiena sildīšanu pārņem elektriskās plītis un krāsnis. Savukārt ārpus mājas sienām briest transporta elektrifikācijas revolūcija, kas pacels elektrības patēriņu nebijušos augstumos. Tas nozīmē tikai vienu – elektrības patēriņš mājsaimniecībās augs un līdz ar to arī rēķini par elektroenerģiju.

Lai izmaksas nepārsteigtu, izmaiņām jāsāk gatavoties jau tagad.

Aizvien vairāk un vairāk

Par elektrības tērētāju izaugsmes potenciālu daudz pastāsta Elektrum Energoefektivitātes centra veiktais pētījums. Tajā noskaidrots, ka 2020. gadā apkure ar elektriskiem sildītājiem tika nodrošināta vien 3 procentos Latvijas mājsaimniecību un uz apsildāmām grīdām paļāvās 1%. Savukārt centrālapkuri izmanto 49%, apkures katlu ar cieto kurināmo, kā malka, 26% un gāzes apkuri – 9%. Interesanti, ka pirmos divus šobrīd lieto pat vairāk nekā 2015. gadā.

Lielāks pieprasījums pēc elektrības ir ūdens sildīšanā, taču arī šim nolūkam elektrību izmanto vien 4 no katrām 10 mājsaimniecībām. 32% lieto elektrisko tilpuma ūdens sildītāju jeb boileri un 7% elektrisko caurplūdes ūdens sildītāju.

"Visas Latvijas mājsaimniecības var iedalīt trīs lielās grupās. Pirmajā ir mājokļi, kurās elektrības lietojums ir minimāls. Lielākoties to izmanto apgaismojumam, ledusskapja, TV un radio darbināšanai. Apkure joprojām ir malkas krāsns uzdevums.

Šai grupai elektrības patēriņu samazināt ir visvieglāk – aizstājot kvēlspuldzes ar LED gaismekļiem, tas saruks par 90%.

Trešā grupā ir turīgās ģimenes, kas izmanto energoefektīvu sadzīves tehniku un dažādas inovācijas elektrības patēriņa samazināšanai. Viņi ir atvērti saules paneļu uzstādīšanai, lai daļu elektrības saražotu paši. Šie cilvēki jau seko līdzi elektrības patēriņam un domā, kā to kontrolēt," sarunā ar TVNET skaidro RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga. "Vislielākā un interesantākā ir otrā grupa. Tās ir vidusmēra mājsaimniecības, kurās elektrība jau tiek lietota samērā daudz, taču vienlaikus ir augsts potenciāls patēriņu vēl vairāk palielināt, piemēram, aizstājot gāzes apkuri ar siltumsūkni vai uzstādot gaisa kondicionēšanas sistēmu."

Cilvēks joprojām galvenais

Tieši šīs kritiskās masas ziņā ir elektroenerģijas patēriņa samazināšana vai paaugstināšana. Iespējamie risinājumi dalās divos virzienos – pirmais un noteicošais ir cilvēku uzvedība. Otrais – pašas iekārtas, kuru darbību īpaši nevar ietekmēt.

Taupīšana sākas ar paradumu maiņu. Aprēķini rāda, ka,

iestrādājot ikdienas gaitās elektrības izslēgšanu, izejot no telpas, pareizu ledusskapja novietojumu, lai tam tieši blakus nebūtu tādi karsētāji kā krāsns vai trauku mazgājamā mašīna, patēriņu var samazināt par vismaz 10%.

Ja kādam ieradumi bijuši ļoti neefektīvi, tad pat par trešdaļu.

Protams, talkā nāks inovācijas. Tiesa, ne gluži apgaismojuma jomā. No Elektrum pētījuma izriet, ka jau 72% mājsaimniecību ir uzstādītas LED spuldzes, kas ir pamatīgs izrāviens, jo pirms pieciem gadiem tādas bija vien 46% mājokļu. Šajā jomā varam sagaidīt vien plašāku lietojumu kustību sensoriem un vadības blokiem, kas paši pieņems lēmumu, kad ieslēgt gaismekli un kad to izslēgt.

"Mājās ienāks aizvien vairāk viedo risinājumu, un ar laiku tos aizstās viedās sistēmas, kur vairākas viedās ierīces tiks saslēgtas vienotā tīklā un savstarpēji komunicēs. Tas novērsīs situācijas, kādas ir iespējamas šobrīd, kad sildītājs un dzesētājs cīnās viens ar otru.

Komplekss viedais risinājums samazinās cilvēku iesaisti un atbrīvos no nepieciešamības regulēt ierīces vairākās lietotnēs. Tas, piemēram, spēs konstatēt, kad mājās vairs neviena nav, un pārslēgs ierīces taupības režīmā,"

nākotnes mājokli ieskicē Elektrum Energoefektivitātes centra speciālists Anrijs Tukulis, uzsverot, ka patlaban viedās tehnoloģijas ir vien 8% Latvijas mājokļu, «es gan neprognozētu, ka kāda no šīm tehnoloģijām spēs uz pusi samazināt patēriņu».

Ērtības pievilina

Līdzšinējie novērojumi rāda, ka ļoti liela loma būs šo viedo sistēmu lietošanas ērtumam. Kad parādījās viedie skaitītājji un cilvēki varēja ērtāk redzēt, cik ierīces patērē, šķita, ka viņi būs motivēti vairāk ietaupīt. Taču realitātē izrādījās, ka cilvēki nav ieinteresēti daudz laika veltīt šādiem jautājumiem. Iespējams, labāks rezultāts būtu, ja patēriņa uzskaite būtu pārskatāmi aplūkojama viedtelefona lietotnē un iedzīvotāji reālā laikā saņemtu brīdinājumus par elektrības neparasti augstu patēriņu. Tas dotu iespēju laikus rīkoties, nevis saskarties ar sekām, saņemot rēķinu, pieļauj A.Blumberga. Savukārt A.Tukulis min, ka

cilvēkus elektrības taupīšanā varētu palīdzēt "ievilkt" spēļošanas elementi, sacenšoties ar draugiem un radiem patēriņa mērītāju rādījumos.

Fizisko aktivitāšu lietotņu piemērs liecina, ka šāda sāncensība cilvēkus aizrauj. Elektrum jau izstrādājis programmu «Energo pulss», kas ļauj salīdzināt patēriņu ar līdzīgām mājsaimniecībām, iegūt novērtējumu un padomus energoefektiviātes uzlabošanai.

Būtisku pienesumu varētu dot Eiropas Savienības jaunie būvnormatīvi. Tie nosaka, ka

no šā gada visām jaunajām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām un jāatbilst A apkures klasei.

Tad rodas jautājums, kā enerģiju saražot pašiem? Privātmāju gadījumā tās varētu būt saules paneļi, kas būs gandrīz uz katra jumta un gādās par mājsaimniecībā nepieciešamo elektrību. Un varbūt pat vairāk. Tādēļ elektroenerģijas tīkla uzturētāju izaicinājums būs organizēt elektrības plūsmu un uzglabāšanu, lai tās visiem vienmēr pietiktu. Tādēļ jau šodien zinātnieki meklē veidus, kā vislabāk uzkrāt pāri palikušo enerģiju. Turēt milzīgos akumulatoros vai pārvērst kādā citā vielā, piemēram, ūdeņradī, no kura pēc tam atgūt elektrību. Arī elektromobiļi var kalpot kā mobilu akumulatoru flote, kas glabā un kopā pārvadā līdzi milzīgu elektrības apjomu.

Izmaiņas nes arī Ekodizaina direktīva, kas spiež ražotājus radīt aizvien inovatīvākus un lietotājiem ērtākus risinājumus. Stingrās prasības mudina izstrādāt mākslīgā intelekta risinājumus, kas noņems no cilvēku pleciem sarežģītāko daļu – viedo iekārtu vadīšanu. Skaidrs, ka viens otrs cilvēks jutīsies nekomfortabli, nododot rūpes par personīgo komfortu robota rokās. Taču tā varētu izrādīties saprātīgāka un efektīvāka taktika nekā pašam apgūt visu iekārtu uzstādīšanas smalkumus un sekot līdzi iekārtu regulēšanai ikdienā.

Raksts tapis sadarbībā ar Elektrum.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO