FOTO: Shutterstock

Vairāk nekā desmit gadus īstenotā dzīvojamo ēku atjaunošanas programma ar ES būtisku līdzfinansējumu ne vien nesusi iespēju tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vadīt dienas energoefektīvākos mājokļos, bet arī ievērojami stiprinājusi cilvēku izpratni par nosiltinātas, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotas mājas priekšrocībām. Gan par finansiālo ieguvumu, gan fizisko un emocionālo labsajūtu.

Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla «Būvinženieris» jau desmito gadu rīkotajā konkursā «Energoefektīvākā ēka Latvijā» zināšanu bagāžas uzkrāšanās ir redzama kā uz delnas. Ja iepriekš māju iedzīvotāji centās izmantot visplānāko siltinājumu, lai izdevumi būtu mazāki, un tālākos ēkas uzlabojumus veikt pakāpeniski, tad tagad dominē kompleksa pieeja, kas ietver kā ēkas siltināšanu, tā atbilstošas apkures sistēmas izvēli, logu nomaiņu un kvalitatīvas ventilācijas sistēmas izbūvēšanu. Arī uz siltinājuma materiāliem vairs tik ļoti netaupa. Tam pamatā ir gan jaunās būvnormatīvu prasības, gan arī pašu iedzīvotāju piedzīvotie ēkas energoefektivitātes uzlabošanas nestie ieguvumi. Nākotnē prasības kļūs vēl stingrākas, Eiropas Savienībai virzoties uz klimatneitrālām dzīvojamām mājām.

«Energoefektivitātes pasākumu īstenošanas mērķis ir panākt ēkā to pašu komforta līmeni, pie kura cilvēki ir pieraduši, tērējot mazāk.

3

Terminam efektivitāte gan mājokļa kontekstā vēsturiski izveidojusies negatīva pieskaņa. Tā asociējas ar pārmērīgu taupību un pat dzelžainu disciplīnu, piemēram, vakaros izslēdzot gaismu istabā, pat ja no tās iziet tikai uz pāris minūtēm, vai arī apzināti salstot, lai nebūtu jāmaksā lieli apkures rēķini. Taču, pateicoties modernajām tehnoloģijām, komforta līmeni var ne vien saglabāt, bet arī paaugstināt, vienlaikus samazinot izmaksas,» TVNET stāsta Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Anrijs Tukulis. Viņš novērojis, ka mājokļu iedzīvotāji aizvien vairāk domā ne vien par kilovatstundu samazinājumu, bet arī to, kā telpās jūtas viņi paši. Komfortu un mikroklimatu cilvēki novērtē aizvien augstāk.

No minimuma uz maksimumu

Ēku atjaunošanos pirmajos gados tika nosiltinātas tikai gala sienas. Vēlāk pievienojās pārējā fasāde, tad ķērās pie jumta, kas jau savu laiku bija nokalpojis. Sākumā pirmo stāvu iemītnieki nelikās ne zinis par sūcēm jumtā, jo līdz viņiem ūdens nenonāca, bet tagad izpratne ir daudz plašāka. Vairākums iedzīvotāju saprot, ka caur ēkas augšpusi izzūd siltums, un tas atsaucas uz visu dzīvokļu rēķiniem.

Lielāka uzmanība tiek pievērsta arī ventilācijas jautājumiem. Pirmajos gados dienaskārtībā bija tikai siltināšana un telpu stūri bieži vien appelējuši, bet tagad tiek izbūvētas ventilācijas un pat rekuperācijas sistēmas, tādēļ svaiga gaisa pieplūde ir jūtama.

«Konkursa gaitā esam izgājuši cauri vairākiem energoefektivitātes un apziņas mainīšanās posmiem. Diezgan ātri izkristalizējās, ka uz šo procesu jāskatās kompleksi.

Nevar runāt tikai par jauniem logiem vai fasādi, jo ar pakešu logiem tiek izjaukta dabiskā ventilācija. Līdz ar to vienlaikus jārisina vēdināšanas problēma, lai telpās nebūtu mitrums un skābekļa trūkums.

3

Kopumā var teikt, ka visa sabiedrība izglītojas un termins energoefektivitāte aptver aizvien plašāku lauku. Tagad tas ietver arī labjūtību,» skaidro Ecophon vadītājs Baltijas valstīs, ilggadējs konkursa žūrijas loceklis Jānis Ankipāns.

Gadu gaitā cilvēki ir sapratuši, ka īsti komfortabli jūtas vien tad, kad visi uzlabošanas darbi ir paveikti. Tad gan māja izskatās estētiski, gan ir silta un uztur labu gaisa kvalitāti. Darot visus darbus kompleksi, pie galarezultāta var nonākt ātrāk, nekā katru gadu paveicot pa kādam uzlabojumam. Daudzdzīvokļu mājās tas jāņem vērā arī juridiskās formalitātēs. Iegūt vairākuma dzīvokļu īpašnieku atbalstu vienreiz ir krietni vieglāk nekā vākt parakstus pirms katra darba.

Renovēt, lai ietaupītu

Kopumā dzīvojamo māju energoefektivitāte ir Latvijas Ahileja papēdis. Mēs esam viens no lielākajiem enerģijas tērētājiem Eiropas Savienībā, un lielā mērā pie tā vainojamas tieši dzīvojamās mājas. Šo problēmu gan var labot.

Atjaunojot dzīvojamo māju, siltumenerģijas patēriņu var samazināt pat par 50-70%.

3

Protams, ietaupījums ir atkarīgs no tā, kādā stāvoklī māja bija pirms renovācijas. Konkursa pieredze rāda, ka pēc renovācijas mājas patērē ap 45-50 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Pirms renovācijas tās parasti ir 125 kilovatstundas, bet pašos atjaunotās Latvijas pirmsākumos pat 180 kilovatstundas. Skaidrs, ka mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi prasa prāvus ieguldījumus. Taču uzlabojumus iespējams veikt arī bez tūkstošiem eiro.

«Energoefektivitāte ne vienmēr pieprasa lielas investīcijas. Var sākt ar energoefektīvu uzvedību mājās. Tas nozīmē bez vajadzības neatstāt ieslēgtu gaismu, aukstā laikā ilgi neturēt vaļā ārdurvis vai logus, uzvārīt tieši tik daudz ūdens, cik nepieciešams,»

3

uz katra cilvēka, pat bērnu spēkos esošu rīcību norāda Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu kontroles departamenta Energoefektivitātes kontroles nodaļas eksperte Nataļja Beļska. Viņa uzsver, ka mainot paradumus vien, izdevumus var samazināt vismaz par desmito daļu.

Ilgtermiņā jūtamu finansiālu ieguvumu var dot parasto spuldzīšu aizstāšana ar LED diodēm, jo tās ļauj ietaupīt teju 90% no apgaismojumam patērētās elektroenerģijas. Šodien ikviens savā mājoklī var uzstādīt automātisko klimatkontroli, elektrības patēriņa mērītājus, un kustību sensorus, kas atslēdz apgaismojumu, ja ilgstoši nemana kustības. Viedie termostati, kas kontrolē atsevišķi katru radiatoru un pielāgo siltuma daudzumu konkrētai telpai un diennakts laikam, palīdz ietaupīt apmēram 10% enerģijas.

Svaigs gaiss labai pašsajūtai

Mājokļos aizvien populārāki kļūst CO2 sensori, kuru mērījumus var aplūkot viedtelefona mobilajā lietotnē un pašas ierīces displejā. Parasti tie arī brīdina, kad ogļskābās gāzes līmenis istabā sasniedzis kritisko normu un telpa jāvēdina. Sekojot gaisa kvalitātes izmaiņām, daudzi iedzīvotāji pa īstam apjauš, cik nopietna ir šī problēma, pat ja tā ir kaut kur gaisā, netverama un neredzama. Tas arī pamudina ieviest ventilācijas sistēmu.

«Bieži vien cilvēki nenovērtē laba gaisa nozīmi istabā. Es arī tam sāku pievērst uzmanību vien tad, kad sāku dzīvot mājā ar rekuperācijas ventilāciju. Kad pierod pie svaiga gaisa, tad slikti vēdinātu telpu uzreiz sajūt.

3

Turklāt skābekļa trūkums atstāj tiešu ietekmi uz pašsajūtu. Pēc nevēdinātā telpā pavadītas nakts daudzi cilvēki ir izjutuši nogurumu, pat galvassāpes,» pieredzē dalās J.Ankipāns.

Pat apzinoties renovācijas ieguvumus, daudzi cilvēki nesadūšojas ķerties pie uzlabojumiem. Vienus attur bailes no izmaksām, citi nezina, no kura gala sākt. A.Tukulis iesaka vienkārši parunāt ar cilvēkiem, kuri jau veikuši renovāciju.

«Ziņas izplatās ātri. Redzot, ka paziņa maksā par komunālajiem pakalpojumiem krietni mazāk un dzīvo komfortablākos apstākļos, citi arī to vēlas,» novērojumos dalās speciālists, «pie tam mājas uzlabojumi aizrauj. Pamanot, ka izdevies samazināt apkures rēķinu, gribas pārbaudīt, vai izdosies samazināt elektrības un gāzes rēķinus. Ar šādu azartisku rīcību bieži vien arī mainās ieradumi. Tā nu cilvēka dabā iekārtots, ka psiholoģiski vislielākā motivācija ir naudas ietaupīšana.»

Iepazīties ar konkursa «Energoefektīvākā ēka Latvijā» nolikumu var vietnē http://energoefektivakaeka.lv/index.php/home/konkursa-nolikums-2020, kur arī pieejama pieteikuma anketa.

Raksts tapis sadarbībā ar Elektrum.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO