/nginx/o/2021/02/12/13625600t1h02b9.jpg)
Armands Vijups
FOTO: publicitātes
"Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā" izdošana 2020. gada beigās ir vēl nebijis un nozīmīgs notikums Latvijas kultūras vēsturē. Divās daļās sagatavotais izdevums ir galarezultāts apjomīgam vēsturnieku, pētnieku, heraldikas speciālistu darbam ciešā sasaistē ar grāmatas redkolēģiju, un, protams, dzimtas ģerboņu īpašniekiem. Par izdevuma radīšanu šoreiz intervijā, kas veidota sadarbībā ar projektu "Bibliotēka" speciāli TVNET, stāsta vēsturnieks un heraldikas speciālists, izdevuma redkolēģijas loceklis Armands Vijups.
Pastāstiet, lūdzu, par savu lomu izdevuma sagatavošanā.
Grāmata ir plaša dažādu speciālistu kopdarba rezultāts. Mana līdzdalība ir saistīta ar izdevuma pirmo sējumu – to daļu, kas veltīta tieši heraldikai, ģerboņiem. Jebkuram lasītājam – un tādu ir lielākais vairākums – viduslaikos radušās “krāsu un simbolu” valodas alfabēts ir grūti uztverams, visdrīzāk pat nesaprotams. Lai rastos pamati skaidrībai, kā un ko vēsta ģerbonis, kas ir heraldika, kādas ir ģerboņa sastāvdaļas, ko drīkst un nedrīkst darīt, veidojot ģerboni, – tam kalpo manis sastādītā heraldikas vārdnīca. Protams, šis nelielais apkopojums nestāsta un nevar pastāstīt visu par heraldiku un ģerboņiem, bet izvērstas pamatzināšanas un iespēju saprast ģerboni tas, manuprāt, sniedz. Otra nozīmīgākā darba sadaļa ir ģerboņu aprakstu tulkošana angliski.
Kāda bija jūsu personīgā motivācija piedalīties šajā projektā?
Kā heraldikas entuziastam man būtisks bija izdevuma pamatmērķis – iepazīstināt lasītāju ar Latvijas mūsdienu dzimtu heraldiku, dzimtu ģerboņiem, turklāt darīt to augstā līmenī. Biju pārliecināts, ka spēšu to izdarīt atbilstoši heraldikas kā senas, konservatīvas zināšanu jomas tradīcijām un augstajiem kvalitātes standartiem. Pats process arī šķita jēgpilns – pētīt heraldiku ļoti nopietnā un interesantā formā.
Minējāt, ka tā izdevuma daļa, ko sagatavojāt jūs, ir heraldikas vārdnīca. Ko tā ietver?
Heraldikas vārdnīca ir konspektīvs un ilustratīvi bagāti veidots pamatjēdzienu, pamata terminoloģijas un heraldikas specifikas apkopojums, kas izskaidro to, kas ir heraldika, kas ir ģerbonis, no kā tas sastāv, kādus pamatsimbolus lieto ģerboņa vairogā, kādas ir latviskās terminoloģijas īpatnības. Mazā enciklopēdija nopietnam interesentam, lai orientētos ģerboņos ne tikai kā “bildītēs”, bet kā krāsu un simbolu valodā.

Armands Vijups
FOTO: publicitātes
Kur līdz šim Latvijā varēja padziļināt savas zināšanas par ģerboņu tapšanu un vēsturi?
Latvijā pamatzināšanu ieguve par heraldiku, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, vienā aspektā ir privileģēta – mums ir Imanta Lancmaņa brīnišķīgā grāmata “Heraldika”. Tomēr detalizēta, analītiska un ne tikai latviski lasošai auditorijai domāta izdevuma par dzimtu heraldiku sastādīšana bija un ir savdabīgs izaicinājums – īpaši jau līdz šim neveidoto anglisko aprakstu ziņā.
Kurš bija vissarežģītākais vai izaicinošākais posms jūsu darbā?
Tulkošanas process, šķiet, bija viens no šā izdevuma pirmās daļas sarežģītākajiem izaicinājumiem. Līdz šim heraldiski pareizs blazonējums (heraldiskais apraksts) angliski bija veikts tikai dažiem Latvijas ģerboņiem – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmā apjomā. Un tie nebija dzimtu ģerboņi.
Dzimtu ģerboņus jaunākajos laikos – cik man zināms – angliski aprakstīt līdz šim nebija mēģinājis neviens.
Tā ka šis ir kaut kas vēl nebijis Latvijas heraldikas vēsturē, tad lai izdevējs būtu drošs, ka lasītājam piedāvājam augsta līmeņa saturu, mana darba galarezultāts tika iesniegts izvērtēšanai un korekcijai Kanādas heraldikas pārvaldei (Canadian Heraldic Authority ) – cilvēkiem, kas ar to nodarbojas gandrīz vai ikdienā. Un, jā, ieguvām apstiprinājumu, ka saturs ir augstas kvalitātes.