Teds Nolans.

FOTO: AP/Scanpix

Pēc pēdējās spēles pie Latvijas hokeja izlases stūres viņam acīs bija asaras. Ne jau tāpēc, ka no šīs komandas viņam bija jāatvadās ar zaudējumu. Tas bija tāpēc, ka viņš šai komandai bija ļoti pieķēries. Daudzi kanādieti Tedu Nolanu tolaik dēvēja par vāju taktiķi, kurš izmanto savas lieliskās oratora un psihologa spējas. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem pēc kļūšanas par Latvijas izlases treneri Nolans sev izvirzīja pierunāt aizsargu Sandi Ozoliņu atgriezties valstsvienībā. Ozo izlasē nebija spēlējis kopš Turīnas Olimpiādes 2006.gadā, kad publiski pateica, ka šo komandu vairs nekad nepārstāvēs.

"Aizgājām padzert kafiju, bet viņš atteica. Viņa draugi mēģināja pierunāt, bet Sandis atteica. Es teicu, lai piezvana Kriss Saimons, bet arī viņam Sandis atteica. Neatkāpos un turpināju mēģināt. Galu galā laikam apnikām viņam ar savu uzbāzīgo interesi. Kad saņēmām zvanu no Sanda, kurš paziņoja, ka spēlēs izlasē, visa komanda izmainījās. Viņš bija tas trūkstošais puzles gabaliņš. Bez viņa mēs nebūtu kvalificējušies Soču olimpiskajām spēlēm."