FOTO: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

Riepas ir automašīnas kontakts ar ceļu, tāpēc tās pirmās sastop iespējamos pārsteigumus uz tā un pirmās arī cieš. 

Riepas bojā arī nepareizs braukšanas stils un automašīnas balstiekārtas defekti, taču autovadītāji nereti uzskata to par riepas brāķi. Turpinājumā apskatīsim trīs biežāk sastopamus riepu bojājumus un to iemeslus.

Korda bojājums bortā jeb "pumpa"

Riepas sānu malas jeb borta korda diegu bojājums, tautā dēvēts par "pumpu", ir visbiežāk sastopamais bojājums, ar kādu autobraucēji vēršas riepu servisā - uzskatot, ka viņiem iesmērēts brāķis.

Oskars Krampāns, Autoriepu Nama direktors: "Uzlikām - nebija, pabraucu ļoti maz, un pumpa parādījās pati no sevis. Tā diemžēl nemēdz būt. Pārsvarā tās ir bedru, apmaļu vai citu šķēršļu sekas."

Šis nepatīkamais defekts rodas tad, ja triecienā pārrauti bortā esošie korda diegi vai stieples. Riepā esošais gaiss izspiež uz āru bez atbalsta palikušo gumiju. Lai gan pumpa riepā var saglabāties ilgāku laiku, riepu pēc iespējas ātrāk vajadzētu nomainīt.

Oskars Krampāns: "Ar tādu riepu braukt nedrīkst, jo tā pumpa agri vai vēlu plīsīs. Tas var draudēt ar mašīnas sanešanu vai diska sabojāšanu. Šāds defekts nav remontējams. Principā riepām ir remontējami tie defekti, kas ir riepas protektora daļā. Ja griezums ir sānu daļā vai borta daļā, tad tādas riepas pārsvarā neremontē. Jāpiemin, ka arī protektora daļā nav vēlams, bet Rietumeiropā pat aizliegts remontēt bojājumus, kuru izmērs pārsniedz puscentimetru."

FOTO: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

Oskars Krampāns gan nenoliedz, ka pumpas jeb korda pārrāvumi var gadīties arī pilnīgi jaunai riepai - taču tad to momentā aizstās ar citu un bojāto norakstīs. Apaļa pumpa var parādīties arī jaunām riepām, bet to uzreiz redz montējot.

Lētāku ražotāju riepu sānā dažkārt saskatāms garens izvirzījums, ko piekasīgāki pircēji uzskata par plīsumu jeb pumpu. Tā nav.

Nevienāds nodilums jeb "plikā mala"

Šāds defekts parādās tikai pēc laika un sākumā nemaz nav pamanāms.

Oskars Krampāns: "Viena sānu mala nodilusi vairāk nekā otra. Šeit jābrauc uz savirzes stendu un jānoregulē riteņu ģeometrija. Šajā gadījumā vaina noteikti ir mašīnas balstiekārtā, nevis riepas sastāvā vai protektorā."

Vienkāršoti sakot, ritenis stāv nevis taisni vai ar ražotāja paredzēto sāngāzumu, bet gan krietni slīpāk. Rezultātā visu slodzi uzņem riepas iekšmala - un paātrināti dilst.

FOTO: Ekrānuzņēmums no TV Auto ziņām

Pakāpienveida nodilums jeb "zāģis"

Nevienāds garenvirziena nodilums jeb "zāģis" arī veidojas nepareizas riepu ģeometrijas dēļ. 

Oskars Krampāns: "Šis arī pārsvarā veidojas no nepareizas riteņu ģeometrijas. Vēl pie vainas var būt automašīnas amortizatori. Trešais ir agresīva braukšana. Šādu defektu sāk pamanīt tad, kad riepas sāk gaudot. Sākumā ir aizdomas, ka tas ir riteņa gultnis. Nomainot to, nekas nemainās, un cilvēki sāk pievērst uzmanību tam, kā riepa ir nodilusi. Un nekā labot šo defektu nevar, izņemot nopērkot jaunas riepas."

Ar agresīvu braukšanu šoreiz domāta strauja paātrināšanās un tikpat strauja bremzēšana. Protektora bloki nobīdās nevienādi un laika gaitā tā arī piedilst. Sākumā nervozais šoferis neko nemana.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO