FOTO: Ekrānšāviņš

"Psihiatrijā nav nekā sliktāka par hronisku spriedzi," raksturojot Covid-19 pandēmijas izraisītās pārmaiņas sabiedrības garīgajā veselībā, TVNET raidījumā "Nedēļas fokusā" norādīja Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs Māris Taube.

Eksperts minēja vairākus iemeslus, kādēļ cilvēki šajā laikā spēcīgi izjūt trauksmi, piemēram, bailes no inficēšanās un izolācijas, kā arī karantīnas apstākļiem. Taube norādīja, ka pandēmijas laikā pieaudzis pacientu pieprasījums pēc garīgās veselības aprūpes. Tāpat Covid-19 saasinājis izdegšanu mediķu vidū. 

"Šis laiks ir jāpārziemo. Pandēmija beigsies, un būs labāk, un tā ir cerība," rezumēja eksperts.

5

Raidījuma viešņa Ofēlija Spektore, kura sociālajos tīklos raksta par savu cīņu ar garīgās veselības traucējumiem, norādīja, ka pandēmijas radītie ierobežojumi, tostarp socializēšanās ierobežošana, atstāj būtisku ietekmi uz to cilvēku pašsajūtu, kuri sirgst ar šāda veida traucējumiem. 

Lai pārvarētu trauksmi, Taube iesaka stingri pieturēties pie dienas režīma, piemēram, ēdienreizēm, miega, un klātienes socializēšanos mēģināt aizstāt ar telefonsarunām vai "Zoom" sarunām. 

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" speciālisti piedāvā attālinātas bezmaksas psiholoģiskā atbalsta konsultācijas medicīnas darbiniekiem, kas ir nepieciešams saistībā ar darbu pastiprinātā, augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā, informē Veselības ministrijā (VM).

Iestādē norāda, ka situācija valstī un pasaulē jebkuru cilvēku, tai skaitā arī speciālistus, kas ikdienā saskaras ar traumatizējošām, kritiskām un spriedzes situācijām, var skart pastiprināta trauksme, bailes, izmisums un mokoša neziņa par nākotni.

"Visā pasaulē cilvēki jau vairāk nekā pusgadu dzīvo nenoteiktības apstākļos,

5

savukārt medicīnas darbinieki strādā ilgstošas mobilizācijas režīmā, kas ar laiku rada hronisku nogurumu un izsīkumu. Šādos brīžos meklēt profesionāļu palīdzību un saņemt psiholoģisku atbalstu vai atbilstošu palīdzību krīzes situācijā ir ne vien dabiski, bet arī nepieciešami un atbildīgi pret sevi," pauda VM pārstāve Anna Strapcāne.

Par psiholoģiskas krīzes iesākumu var liecināt pastāvīgs nogurums, miega trūkums, ko var izraisīt trauksme, ilgstošas darba stundas, maiņu darbs, nespēja atpūsties pēc darba vai brīvdienās. Tāpat uzmanība jāpievērš, ja pošanās un iešana uz darbu prasa piepūli, rada nospiestības izjūtas, rodas negatīvas, iracionālas domas par darbu vai savu profesionālo darbību.

Palīdzība varētu būt nepieciešam arī gadījumos, ja zudusi pārliecība par savām profesionālajām prasmēm, spējām pieņemt lēmumus, zūd sasniegumu sajūta vai paveiktais darbs šķiet nenozīmīgs vai nepietiekams, lai gan patiesībā darbojas labi.

Par psiholoģiskās krīzes sākumu var liecināt arī pastiprināta emocionāla spriedze -

5

aizkaitināmība, agresija, pastāvīgs nemiers un neapmierinātība -, kā arī izjusta nepatika un neuzticēšanās kolēģiem vai iestādēm kopumā. Jāpievērš arī uzmanība, ja ikdienas sarunās bieži parādās sarkasms, melnais humors, noniecinoši izteikumi par savu darbu, klientiem un zūd individuāla pieeja, rodas nespēja tuvināties katram klientam vai uzdevumam ar jaunu skatījumu.

Lai pieteiktos bezmaksas konsultācijām, medicīnas darbinieki aicināti zvanīt "Skalbes" administratorei darba dienās no plkst.9 līdz 17 pa tālruni 24551700. Centrā garantē konfidencialitāti.

Savukārt pārējie Latvijas iedzīvotāji, kuriem nepieciešams psiholoģiskais atbalsts un krīzes intervence, kā līdz šim var zvanīt uz "Skalbju" Diennakts krīzes tālruni 67222922, 27722292 vai uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO