FOTO: Facebook: @ValmieraFC

Astoņas spēļu kārtas pirms Latvijas "Optibet" futbola virslīgas čempionāta finiša jau pavisam skaidri ir iezīmējusies situācija turnīra tabulas augšgalā – divas komandas cīnās par titulu, bet četras spēkojas par bronzas medaļām.

Diezin vai atlikušajā laikā kaut kas kardināli var mainīties, diezin vai līderu duets pārtaps par trio un diezin vai sekotāju kvartetam pievienosies vēl kāds.

Aizvadītā nedēļa spēļu skaita ziņā bija nedaudz garāka, jo notika pirmā riņķa pārceltā spēle starp FK “Liepāja” un Jūrmalas “Spartaku”. Tā sanāca, ka par šo spēli arī bija visvairāk runu, un tās diemžēl saistās ar tiesneša Jevgeņija Vasjukova piešķirto 11 m soda sitienu uz viesu vārtiem spēles 81. minūtē, kad rezultāts bija 2:2. Vairākkārt skatoties palēninātu atkārtojumu, nevarēja gūt pārliecību, ka bija spēle ar roku, nevarēja pat īsti pateikt, kam bumba trāpīja, tāpēc nav saprotams, kā tiesnesis varēja tik labi visu redzēt, lai piespriestu tādu sodu.

Ja neesi pilnībā pārliecināts – nepiešķir!

2

Tas ir nerakstīts likums, jo 11 m soda sitiens tomēr nav soda sitiens kaut kur laukuma vidū. Vasjukovs nebija pārliecināts, jo devās pie sava jaunā asistenta Ņikitas Ivļeva un bija redzams, ka apjukuši tagad ir abi… Var saprast Edgaru Gauraču, kurš devās pie tiesneša ar mobilo tālruni un rādīja tam epizodes atkārtojumu. Viss bija emocionāli, taču pietiekami korekti.

Jūrmalniekiem ne prātā nenāca apgalvot, ka “tiesneši pret mums noslauka kājas”, kā to bez jebkāda pamata darīja FK “Ventspils” galvenais treneris Viorels Frunze (to vairs nevar pārvērst par neizdevušos joku, šāds izteiciens nozīmē tikai vienu – tiesneši mūs apzināti “nogalina”). Tā laikam nav nejaušība, ka svētdien Vasjukovs nevienu no spēlēm netiesāja…

Līdzīga situācija ar 11 m soda sitiena piešķiršanu bija spēlē starp RFS un FK “Ventspils”, kad viesu vārtsargs Konstantīns Mahnovskis lēca pakaļ bumbai un ieguva to, bet reizē arī notrieca mājinieku spēlētāju. Vārtsargs nenotrieca spēlētāju, lai iegūtu bumbu, abi vienlaicīgi centās bumbu iegūt, un vārtsargs to izdarīja pirmais, bet pēc mirkļa – sadursme…

Situācija strīdīga, un no tiesneša Arta Ķēniņa pozīcijas tā varbūt izskatījās citādi nekā TV ekrānā, taču – vai tas bija tik neapstrīdams pārkāpums, lai piešķirtu tik bargu sodu (turklāt jau spēles 90. minūtē)? RFS (Darko Lemajičs) iespēju gūt vārtus neizmantoja. Laikam arī tā nav nejaušība. Futbola aprindās un tajā skaitā no bijušo tiesnešu un spēļu inspektoru puses tiesāšanas kvalitāte izraisa bažas. Neviens nevienu tīšām “negremdē”, taču tamlīdzīgas runas acīmredzot nav bez pamata.

“Riga FC” uzvara pār FK “Valmiera” (1:0) un RFS neizšķirts (1:1) ar FK “Ventspils” atstarpi starp abiem līderiem palielināja līdz 4 punktiem, taču tas nekādā ziņā nenozīmē, ka titula liktenis jau ir izšķirts un abu komandu pēdējai savstarpējai spēlei šajā sezonā 22. novembrī vairs nebūs izšķirīgas nozīmēs.

FK “Liepāja” četras uzvaras pēc kārtas padarīja vēl aizraujošāku spēkošanos par bronzas medaļām un par vietu tā sauktajā Eiropas kausu zonā (par 4. vietu, ja vien korekcijas šajā ziņā neieviesīs Latvijas kausa izcīņa). Liepājas komanda rāda arvien pārliecinošāku sniegumu, līdz ar abu baltkrievu futbolistu Jevgeņija Berjozkina un Valerija Garbačika iesaistīšanos sastāvā vēl lielāka kļuvusi sastāva rotācijas iespēja.

Nevar nepiekrist trenerim Dmitrijam Molašam, ka beidzot daudz kas sāk izdoties. Tas laikam attiecas arī uz pašu treneri, jo viņam tomēr līdz šim bija maz pieredzes galvenā trenera lomā Baltkrievijas futbola virslīgā, arī viņam krājas pieredze un gudrības. Nekas uzreiz nenotiek. Žēl, ka liepājnieki tik daudz punktu zaudēja čempionāta pirmajā pusē un ka dažādu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ sastāvā ilgi nevarēja iekļauties vairāki spēlētāji. Liepājas komanda turnīra tabulā jau ir gandrīz panākusi FK “Ventspils” un Jūrmalas “Spartaku” (atpaliek attiecīgi par vienu un diviem punktiem), bet līdz trešajai vietai jeb FK “Valmiera” – 8 punkti. Un vēl 8 spēles. Būs interesanti.

Neizmantoja iespēju nostiprināties (kaut nedaudz) 4. vietā un pietuvoties valmieriešiem “Spartaks” – 2:3 Liepājā un 1:1 Rīgā pret FK “Metta”. Metieši pārtrauca četru zaudējumu sēriju, un viņu rindās atkal izcēlās Raimonds Krollis – viņa rēķinā jau 9 gūti vārti, kas 18 gadus vecam uzbrucējam ir atzīstami. Spartakiešiem drīz tiks aizlāpīti daži robi sastāvā, drīz nāks klāt vēl pāris spēlētāji, tā ka cīņa par bronzas medaļām tikai tagad, iespējams, pa īstam sāksies.

FK “Valmiera” palikusi bez sava un visa turnīra labākā vārtu guvēja (15 vārti) nigērieša Toluvalases Arokodares – viņš jau ir izīrēts Vācijas bundeslīgas komandai 1.FC “Koln”.

2

Jaunās sezonas pirmajā spēlē pret “1899 Hoffenheim” (2:3) Tolu vēl nevarēja būt komandas sastāvā, taču jau tuvākajā laikā viņam var tikt dota iespēja – pašreiz Ķelnes komandas sastāvā ir tikai divi nomināli uzbrucēji – francūzis Antonī Modests (2017. gada čempionātā guva 25 vārtus) un zviedrs Sebastians Andresons (9 spēles un 3 vārti Zviedrijas izlases rindās). Tolu jau ir piešķirts 7. numurs.

Kā Tolu aiziešana ietekmēs Valmieras komandas sniegumu? Neietekmēt nevar, jo pārāk svarīga bija 19 gadus vecā nigērieša loma uzbrukumā (viņš guva gandrīz pusi – 15 no 31 – no visiem komandas vārtiem). Abi jaunpienācēji uzbrukumā no Senegālas – Aliuns Ndojē un Džibrils Guejē – spēlē ļoti centīgi, viņi noteikti palīdzēs, tomēr sastāva pārbūve (nav taču acīmredzot vairs arī Mikolas Musolitina) sezonas gaitā nevar neietekmēt.

Turnīra tabula

FOTO: Ekrānšāviņš

Ne mazāk aizraujoša solās būt spēkošanās par nepalikšanu 9. vietā un izvairīšanos no pārspēlēm starp FK “Metta”, BFC “Daugavpils” un FK “Jelgava”. Šīs trīs komandas nelaidīs garām iespēju atņemt punktus kādam “no augšas”.

Visās turnīra tabulas daļās kaut ko var ietekmēt arī izlašu pauze, kas iestāsies pēc 3. un 4. oktobra spēlēm uz veselām divām nedēļām, taču arī līdz tai vēl ir divas spēļu kārtas – tajās nemainīsies tikai komandu sadalījums pa turnīra tabulas plauktiņiem – divas, četras, trīs un viena.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO