/nginx/o/2020/07/17/13215163t1hc1cc.jpg)
FOTO: Jānis Škapars, TVNET kolāža
Kosmiski dārgumi - burtiskā nozīmē. Vairāk nekā 15% no visiem novērotajiem uz Zemes nokritušajiem meteorītiem atrodas tepat Purvciemā, Latvijā vienīgajā Meteorītu muzejā. Bet tas vēl nav viss... Te savām acīm var aplūkot un aptaustīt Saules sistēmas, Zemes un dzīvības izcelšanās lieciniekus, par kuriem iepriekš lasīts vien enciklopēdijā.
Līst, nē, vispār jau lietus pārvērties dušā, tāpēc nav brīnums, ka Purvciema lielveikals ir ļaužu pārpildīts. Piloši lietussargi, rinda pie kafijas automāta, soma, kurā zvana telefons, drebošs mikro suns un cerīgi skati debesīs: kad pārstās līt? Paradoksāli, ka tepat - vienveidīgu, pelēku daudzdzīvokļu namu un ikdienišķas kņadas vidū glabājas vairāki kilogrami ārpuszemes izcelsmes vielas, kas ir vecāka par pilnīgi visu, kas ir mums apkārt.
Meteorītu tirgus
Kad esmu atradusi pareizo adresi, mazliet minstinos, jo stāvu pie privātmājas - bez kosmiska vēriena. Nospiežu zvana pogu, un vārti atveras. Mazo meteorītu muzeju pirms pieciem gadiem ar ģimenes atbalstu izveidoja astronoms Kārlis Bērziņš. Uzreiz var manīt, ka muzejs veidots ar lielu rūpību un, ja tā var teikt, pietāti pret kosmosa vēstnešiem. Kolekcijā ir vairāki simti meteorītu no visiem pasaules pasaules kontinentiem, mikroparaugi no vēsturiskiem meteorītiem, meteorīti, kuros atklātas organiskas vielas, mazītiņi Mēness un Marsa paraugi, un Kampo del Sjelo (Campo del Cielo) meteorīts, kura svars pārsniedz 3 kilogramus.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET
“Pirms sešiem gadiem sapratām, ka kolekcija ir pietiekami bagāta, lai mēs tajā dalītos,” iesāk muzeja izveidotājs Kārlis Bērziņš. "No sākuma tika izveidots projekts "Meteoriti.LV" ar domu popularizēt un sekmēt meteorītikas attīstību mūsu valstī. Vispirms tas iesākās elektroniskā vidē ar vortālu www.meteoriti.lv, jo latviešu valodā par meteorītiem bija atrodams ļoti maz informācijas. Un tad radās un tika realizēta muzeja ideja." Turklāt valsts institūcijas ar smagnēju un formālu mašinēriju šādu kolekciju izveidot nespēj, jo, ja tā sauktajā “meteorītu tirgū” parādās meteorīts, lēmums par pirkumu dažkārt jāpieņem dažu minūšu laikā. Pretējā gadījumā cits kolekcionārs aizsteigsies priekšā.
“Ir cilvēki, kas dodas ekspedīcijās, meklē meteorītus un pārdod, privātkolekcionāriem, universitātēm, muzejiem. Cenas dažādas, arī mēs dažus tirgojam,” paskaidro astronoms. Manu uzmanību piesaista rotaslietas, kurās iestrādāti meteorīti - gredzeni un kaklarota ar Campo del Cielo - “debesu lauka” dzelzs meteorīta fragmentiem. Perfekti! 100 tonnas smagais Campo del Cielo meteorīts Argentīnā tika atklāts jau viduslaikos, un, lai gan nebija zināma tā izcelsme, nosaukums norādīja uz saikni ar debesīm.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET
Daži muzejā aplūkojamie meteorīti ir dūres lieluma, citi tik sīki kā smilšu graudi. Kopumā uz Zemes ir novēroti vairāk nekā 1 300 meteorītu krišanas gadījumi. Pavisam kopā uz Zemes ir atrasti un apstiprināti 63 tūkstoši meteorīti.
Mūsu meteorīti
Kas īsti ir meteorīti? Meteorīti ir mazie debess ķermeņi, kas sadursmes rezultātā nokrituši uz kāda cita lielāka debess ķermeņa, piemēram, Zemes. Kamēr debess ķermenis kustas starpplanētu telpā, to sauc par meteoroīdu, ja tas ir lielāks, tas ir asteroīds (mazā planēta) vai komēta, bet, kad tas ir nokritis uz Zemes, par meteorītu.