"Lanxess" arēna hokeja spēļu laikā var uzņemt 18 500 līdzjutēju. Čempionāta laikā jau kāds no kolēģiem izmeta melno jociņu: sak', vajag tikai kādam trakajam ienest vienu spridzekli, un 18 000 fanu "uzlidos debesīs".
Tad sākām prātot, ka vācieši varbūt izmanto citas drošības uzturēšanas metodes, kas nav tik uzskatāmas. Citādi viņu atļautā riska robeža ir bīstami muļķīga.
Hārtlijs "pasūta" žurnālistu, Ābols citē klasiku
Izlases jaunajam galvenajam trenerim viņa debijas čempionāta starts izdevās izcils. Pirmajās trijās spēlēs trīs uzvaras pamatlaikā, un Latvijas fani jau bija eiforijā. Šīs uzvaras gan gūtas pret sava kalibra vai vājākiem pretiniekiem - Dāniju, Slovākiju un Itāliju.
Vēlāk cienīgs 0:2 pret zviedriem, zaudēts arī ASV un Krievijai. Biļete uz ceturtdaļfinālu tika izspēlēta Latvijas un Vācijas duelī 16. maijā. Ar 4:3 pēcspēles metienu sērijā pārāki bija mājinieki. Vēlāk gan izrādījās, ka vienus vārtus viņi guvuši pēc nefiksētas aizmugures situācijas, bet... Vācieši pēc divām dienām ar 1:2 ceturtdaļfinālā zaudēja nākamajiem vicečempioniem kanādiešiem.
Tas viss bija redzams uz ledus, to rādīja televīzijā. Kas palika "aiz kadra"? Pēc katra mača Ķelnē notika preses konference, kurā piedalījās abu komandu galvenie treneri. Pēc 3:1 uzvaras pār slovākiem kāds Slovākijas žurnālists Hārtlijam pajautāja, vai latvieši par daudz netēloja, lai tiesnesis fiksētu noteikumu pārkāpumu. Hārtlija atbilde nu jau ir Latvijas hokeja zelta fondā.
"Kurš tēloja? Nezinu, kādu spēli skatījāties. Varbūt jums jāiedzer vēl viens alus," sacīja Hārtlijs.
Pēc katras preses konferences beigām Hārtlijs atsevišķi sniedza komentārus tikai Latvijas žurnālistiem. Pirms ieslēdzās kameras un diktofoni, Latvijas izlases galvenais treneris bija manāmi pikts par slovāku žurnālista izteikto "tēlošanas teoriju". Hārtlijs gānījās ne pa jokam. Slovāks tika nosaukts arī par "fu***g idiot" jeb "nolādētu idiotu". Kad kameras un diktofoni tika ieslēgti, Bobs atkal bija ieturēts un korekts.
Hārtlijs pats alkoholu nelieto nemaz. Šķiet, ka reiz viņš stāstīja, ka nekad pat to neesot darījis. Viņa "raiderī" vienmēr ir diētiskā kola. To viņš patērē vairāk nekā ūdeni. Īpaši pasaules čempionāta laikā.
Savu humora izjūtu, uzjautrinot visus klātesošos pēc kāda treniņa, gatavojoties mačam pret Krieviju, parādīja vienības treneris Artis Ābols. Viņš sniedza komentāru par iespējamo izlases maiņu sastāvu mačā pret krieviem, bet fonā visu laiku spalgi pīkstošu skaņu izdeva ledus tīrāmā mašīna. Brīdī, kad žurnālisti vēl domāja nākamo jautājumu, Artis veikli kliedēja klusumu ar slaveno frāzi no parodijas par Oļegu Znaroku.
"Izslēdziet tos pīkstuļus, jau pats vairs nedzirdu, ko runāju!" gandrīz vārds vārdā Alda Kalniņa iemiesoto Znaroku citēja Ābols.
Jautrību ikdienā uzturēja arī izlases hokejisti, savos komentāros bieži vien spējot arī pajokot vai "pavilkt uz zoba" jautājuma uzdevēju.
Savu atraktivitāti parādīja izlases debitants Rihards Bukarts. Neviens no mums, žurnālistiem, līdz šim nebija viņu iepazinis ikdienas neformālajā komunikācijā. Kādu dienu izlasei bija ieplānots rīta treniņš, uz kuru devās arī paprāvs pulks mediju pārstāvju. Toreizējais izlases preses sekretārs kaut kādu apsvērumu dēļ bija palicis viesnīcā, bet mēs paši nedrīkstējām iet izlases ģērbtuvē un aicināt spēlētājus uz intervijām.
Par preses sekretāru tajā dienā pats pieteicās piestrādāt mazais Bukijs, kā viņu dēvē hokeja sabiedrībā.
"Čaļi, jūs tikai sakiet, ko vajag, - izvedīšu!" braši sacīja Rihards. Teicām, ka gribam parunāt ar treneri Klutjē. Pēc dažām minūtēm Žaks jau stāvēja mūsu priekšā. Pateicoties Bukijam.
Visādi citādi Ķelnes čempionāts man saistās ar pozitīvām un siltām atmiņām. Sportiskais rezultāts radīja mieles, jo komanda palika tikai sprīdi no kārotā ceturtdaļfināla, bet žurnālistam jābūt profesionālim. Nedrīkst pārdzīvot par izlases neveiksmēm, jo tas traucē būt objektīvam un neitrālam.
Jaunā LHF vadība arī čempionāta laikā parādīja, ka komunikācija ar presi tai ir svarīga. Žurnālisti tika ielūgti uz neformālu pasēdēšanu pie kādas dzēriena glāzes netālu no viesnīcas, kur dzīvoja izlase. Sarunā piedalījās Kalvītis un Koziols, brīvā formā un bez diktofonu klātbūtnes pārrunājot aktualitātes. Jāpiebilst, arī uzklausot ieteikumus. Tās bija ļoti patīkamas pārmaiņas pēc Kirova Lipmana diktatoriskā vadības stila izpausmēm.