Premjers Krišjānis Kariņš

FOTO: Valsts kanceleja

Dīkstāves pabalsta zemākais slieksnis būs 180 eiro un to maksās darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas šim pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ, ceturtdienas preses konferencē pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Iepriekš tika rosināts šī pabalsta zemāko apmēru noteiktu 130 eiro apmērā, tomēr ceturtdien valdības sēdē nolemts palielināt tā apmēru līdz 180 eiro.

Nosakot zemāko slieksni, gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests būs aprēķinājis dīkstāves pabalstu apmērā, kas ir zemāks par 180 eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra segs atlikušo summu.

Savukārt tiem darba ņēmējiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam, tiks izmaksāti 180 eiro jeb dīkstāves palīdzības pabalsts. 

Vienlaikus piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

"Tā ir palīdzība tiem darba ņēmējiem, kuru darba devēji nav bijuši tik godprātīgi," norādīja ministre, skaidrojot, ka liela daļa šo pabalstu, kuru apmērs ir zem 200 eiro, veidojas tieši tādēļ, ka darba devēji nav maksājuši nodokļus par darbinieku pilnā apmērā.

"Noteikti tas ir arī signāls tam, ka ir jāpārskata nodokļu sistēma," argumentēja ministre, norādot, ka nevar būt tāda situācija, kad, nonākot krīzē, personai nav nekāda sociālā aizsardzība.

Jauno dīkstāves palīdzības pabalstu administrēs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Jau ziņots, ka šis atbalsta mehānisms būtu paredzēts arī tiem, kam dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta.

Dīkstāves atbalstu varēs saņems arī strauji augoši jauni uzņēmumi

Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz strauji augošu jauno uzņēmumu kvalificēšanos dīkstāves atbalsta saņemšanai.

Šādas izmaiņas paredzētas grozījumos noteikumos par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Noteikumos precizēti kvalifikācijas kritēriji dīkstāves pabalstam tādiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, sākot saimniecisko darbību.

Tādējādi noteikumos precizēts apgrozījuma krituma piemērošanas kritērijs, nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020.gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019.gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem. 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka šie grozījumi būtiski paplašinās dīkstāves pabalstu saņēmēju loku un īpaši tas attieksies uz uzņēmumiem, kuriem ir sezonāls ienākumu raksturs. 

"Līdz šim, izmaksājot pabalstus, nereti nācās konstatēt, ka nodokļu maksātāji ar labu maksāšanas disciplīnu nekvalificējas pabalstam, jo apgrozījuma kritums pret pagājušā gada martu nesasniedza iepriekš prasītos 20-30%. Tagad tiks rēķināts vidējais apgrozījums pret pēdējiem 12 mēnešiem vai pat pret vidējo apgrozījumu no 2019.gada janvāra," skaidroja Jaunzeme. 

Ar noteikumu grozījumiem arī noteikts, ka dīkstāves pabalstu nepiešķir valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvu pārkāpumu. Izņēmumi būs gadījumi, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

EM uzsvēra, ka šim priekšlikumam nav fiskālas ietekmes, jo dīkstāves atbalsts šiem uzņēmumiem tiks nodrošināts līdz šim piešķirtā finansējuma ietvaros.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.

Reirs: VID ir jābūt tiesībām publiski pamatot savus lēmumus

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jābūt tiesībām publiski pamatot savus lēmumus, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ceturtdien valdības ārkārtas sēdē VID vadītāja Ieva Jaunzeme aicināja valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam publiskot dīkstāves pabalstu izmaksas atteikumu iemeslus, tādējādi sniedzot pilnīgu informāciju par to, kāpēc atsevišķiem uzņēmumiem tiek atteikts dīkstāves atbalsts. Valdība lēma, ka minēto jautājumu virzīs finanšu ministrs.

Vaicāts, vai Reirs virzīs šo priekšlikumu, ministrs uzsvēra: "Man nav iespēju to nevirzīt, jo šis ir valdības uzdevums."

"Šis jautājums ir obligāti jāvirza. Man nav saprotams, kāpēc VID ir šāds aizliegums, kas nāk no 1990.gadiem, bet, piemēram, Konkurences padomei ir tiesības atklāt visu pārkāpumu secību. Patlaban ikviens par VID var teikt jebko, bet VID nav iespējas pamatot savu lēmumu," sacīja Reirs, piebilstot, ka VID tiesības publiskot savus lēmumus ir pamatotas un vajadzīgas.

Viņš stāstīja, ka patlaban Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā tiek vērtēts attiecīgs likumprojekts, kas ļautu VID sniegt informāciju par nodokļu maksātājiem. Tomēr, tā kā patlaban Saeima galvenokārt skata ar ārkārtējo situāciju saistītus likumprojektus, VID tiesības publiskot informāciju par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstus tiks paredzētas likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Reira vērtējumā, šim priekšlikumam Saeimā jau ir konceptuāls atbalsts.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO