Foto: TVNET

Saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstāko revīzijas iestāžu apvienotās revīzijas secinājumiem, dzelzceļa projekts "Rail Baltica" varētu būt ilgāks un dārgāks nekā plānots. Ceturtdien plkst. 14:10 raidījuma “Komforta zona” tiešraidē tika diskutēts par grūtībām šī projekta ieviešanā! 

Raidījumā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inese Kalvāne un RB Rail pagaidu izpilddirektors Agnis Driksna.

Galvenais:

  • Naudai valsts budžetā jābūt jebkurā gadījumā
  • Projekta izmaksas visticamāk pieaugs
  • Kavēšanās risks vēl aizvien pastāv
  • Grūti plānot ilgtermiņa ieguldījumus

“Rail Baltica” lielā mēroga dēļ grūti ievērot termiņus

Latvijas Valsts kontroles (VK) un pārējo Baltijas valstu revīzijas iestāžu apvienotajā ziņojumā tika secināts, ka “Rail Baltica” projekta īstenošana varētu aizkavēties. Komentējot cēloņus, VK padomes locekle Inese Kalvāne norādīja, ka viens no tiem ir neefektīva lēmumu pieņemšana.

“Cēloņi ir tādi ka projekta organizācija vai iekšējā komunikācija lēmumu pieņemšanā nav pietiekami efektīva. Tādēļ aizkavējas projekta aktivitāšu ieviešana,” norādīja Kalvāne.

Tomēr viņa atzina, ka šī ir “pieļaujama situācija”, ņemot vērā projekta mērogu. "Rail Baltica" projekta ietvaros paredzēts uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Tādējādi Baltijas valstis ar dzelzceļu tiks savienotas ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Projekta izmaksas sasniegs teju 6 miljardus eiro.

Uz projekta apjomu kā galveno kavēšanās cēloni norāda arī uzņēmuma “RB Rail” pagaidu valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna. “RB Rail” tika izveidots speciāli projekta īstenošanai. Driksna apgalvo, ka kavēšanās radās jau pašā projekta sākumā, kad Baltijas valstīm vajadzēja izveidot kopuzņēmumu. Tādējādi faktiskā realizācija sākās tikai 2017. gadā. Neskatoties uz to, uz šo brīdi daudz kas ir izdarīts.

“Mēs esam iegājuši stabilā projektēšanas fāzē. Projektēšanas līgumi ir noslēgti vairāk [nekā] par 400 kilometriem.

Tuvākajos trijos mēnešos tiks uzsākta projektēšana pilnībā visā trasē. Rīgas Centrālajā stacijā noslēgts projektēšanas un būvniecības līgums par pilnu apjomu. Tāpat arī tiks noslēgti projektēšanas darbi Rīgas lidostā.

Igaunijā ir sākti viaduktu būvdarbi, Lietuvā notiek būvdarbi Kauņas reģionā,” stāstīja Driksna.

Izmaksas visticamāk pieaugs

Latvijas VK un pārējo Baltijas valstu apvienotajā revīzijas ziņojumā secināts, ka projekta izmaksas sadārdzinājās par 59,3 miljoniem eiro. Šī summa, ka atzīmēja Agnis Driksna, ir par pirmo projektēšanas līgumu, kas ticis noslēgts vēl 2015. gadā. Toreiz viss darba apjoms tika balstīts uz pieņēmumiem, jo projekta ieviesējiem nebija precīzu datu, piemēram, nebija vēl noteikts trases novietojums visās trijās Baltijas valstīs.

Tā kā pagājušā gada nogalē bija pieejama jau daudz precīzāka informācija, decembrī finansēšanas līgums tika grozīts. Līdz ar to projekta sadārdzināšanās par 59 miljoniem eiro esot novērsta, uzsver Driksna.

Taču, kā atzina Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, turpmāko sadārdzināšanos nevar izslēgt objektīvu iemeslu dēļ.

“Es nevaru izslēgt, ka gan projekta apjomi, gan nepieciešamais finansējums tiks precizēts, jo faktiski katru dienu mēs saskaramies ar vajadzīgajiem tehniskajiem risinājumiem, par kuriem mēs iepriekš nezinājām,” pauda Linkaits.

Kā piemērus ministrs minēja to, ka Rīgas Centrālajā stacijā būšot jāuzstāda divi papildus sliežu ceļu. Tāpat ministrs norādīja, ka palielināsies apkopes punktu skaits.

Tomēr, kā secināja diskusijas dalībnieki, Dienvidu tilta liktenis projektu “Rail Baltica” negaida.

Projektam nav ilgtermiņa finanšu plāna

Viens no būtiskākajiem VK un citu revīzijas iestāžu aizrādījumiem attiecas uz projekta ilgtermiņa ieguldījumu plānu.

"Augstākās revīzijas iestādes arī konstatēja, ka, lai gan visas trīs Baltijas valstis vidēja termiņa budžeta plānošanā ir iekļāvušas "Rail Baltica" projektam nepieciešamos līdzekļus, neviena no tām nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam. Valstīm arī nav oficiāli apstiprinātu plānu projekta pašfinansējuma nodrošināšanai gadījumā, ja projekta īstenošanas izmaksas būs lielākas, nekā plānots, un/vai Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums būs mazāks, nekā plānots," teikts revīzijas iestāžu ziņojumā.

Komentējot šo situāciju, Linkaits sacīja, ka Latvijā valsts budžetu plāno 3 gadu termiņā. Taujāts, vai liela mēroga projektam nevar noteikt izņēmumu, ministrs atbildēja, ka Satiksmes ministrija to viena pati nevarot. Tas esot jautājums Finanšu ministrijai. Uz šo problēmu Finanšu ministrijai norādīja arī VK.

Valsts budžeta finansējums būs

85 % no projekta “Rail Baltica” finansējuma nodrošina Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonds. Pārējo nodrošina valsts. Saskaņā ar “Rail Baltica” mājaslapā pieejamo informāciju, līdz šim ir parakstīti trīs līdzfinansēšanas līgumi 824 milj. eiro vērībā.

Finansējuma apmērs no CEF un nacionālā budžeta uz 2018. gada jūliju Latvijā bijis 303 milj. eiro.

Diskusijas dalībniekiem tikai jautāts, kas varētu, notikt, ja kārtējā gada valsts budžeta plānošanas laikā naudas pietrūktu. Agnis Driksna norāda, ka realizējot “Rail Baltica”, valsts ir uzņēmusies noteiktas saistības, kuras ir jāpilda.

“Mēs varam būt pilnībā droši: ja valsts ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Savienību (ES) par šiem darbiem konkrētajā termiņā, valstij ir pienākums garantēt savu līdzfinansējumu,” pauda Driksna.

“Rail Baltica” mums ir prioritārs projekts. Un visa tā nauda, kas ir nepieciešama, arī tiks piešķirta no valsta budžeta. Ir noteiktas prioritātes un tām nauda tiek piešķirta automātiski.

Un tad ir jauni politikas plānošanas virzieni, par kuriem notiek cīņa. Tāda situācija, ka valsts ir uzņēmusies kaut kādas saistības un tās nepilda - vispār nav iespējama,” kategorisks bija ministrs.

Runājot par iespējamo projekta finansējuma samazināšanos ES kopējā budžeta ienākumu sarukšanas dēļ (piemēram, pēc “Brexit”), Linkaits šādu varbūtību novērtēja kā ļoti zemu.

Tomēr Agnis Driksna sacīja, ka arī šādi riski esot jāpatur prātā. Ja projektam pēkšņi pietrūktu naudas, būtu iespējami vairāki risinājumi: aizņemties Pasaules bankā, publiski privātā partnerība, projekta īstenošanas termiņa pagarināšana vai projekta pārtraukšana.

Raidījuma beigās Linkaitam tika uzdots jautājums, vai “Rail Baltica” projekts atmaksāsies. Sākumā ministrs vairījās tieši atbildēt uz jautājumu. Tomēr beigās atzina, ka, viņaprāt, projekts atmaksāsies.

“Ja mēs skatāmies pēc būtības, tad protams šī līnija ir vajadzīga Latvijas tautsaimniecībai, ir vajadzīga uzņēmējiem un mūsu iedzīvotājiem,” pauda Satiksmes ministrs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams