TVNET: Kādā hallē spēlē Springfīldas komanda?
R.Ābols: Halle ir diezgan normāla. Aptuveni 5000 sēdvietu. Interesants fakts gan ir tāds, ka halli dalu ar Jāni Jaku. Viņam koledža ir 10 minūšu attālumā. Viņi spēlē un trenējas mūsu hallē.
TVNET: Esi sācis savu profesionālo ceļu Ziemeļamerikā, tiecoties uz NHL. Pastāsti, kāda bija tava vīzija pirms došanās uz ASV?
R.Ābols: Jau tad, kad parakstīju līgumu, zināju, ka uzreiz ielēkt NHL no Eiropas varētu tikai milzu talants vai liels meistars. Zināju, ka vajadzēs spēlēt AHL. "Panthers" nometni aizvadīju solīdi, arī treneri uzslavēja. Protams, ir dažas epizodes, kuras vēlētos aizvadīt vēlreiz, lai izlabotu kļūdas. Grūta un intensīva nometne. Daži teica, ka grūtākā pēdējos gados. Tāds ir jaunā galvenā trenera Džoela Kvenvila darba stils. Vēlas, lai treniņi ir intensīvi, pietuvināti spēles situācijām.
TVNET: Kā iejuties starp nepazīstamām sejām? Centies būt draudzīgs, izpalīdzīgs vai palikt atmiņā treneriem, nepievēršot uzmanību attiecību veidošanai ar konkurentiem?
R.Ābols: Protams, centos būt draudzīgs un pieklājīgs. Nav arī tā, ka jāstāv malā un no visiem jābaidās. Parunāju arī ar puišiem no lielās komandas. Mans pluss ir tas, ka pārvaldu krievu valodu. Runāju ar Aleksandru Barkovu, Jevgeņiju Dadonovu, Denisu Malginu. Viņi mani arī uzaicināja vakariņās. Ja nerunātu krieviski, tas, visticamāk, nenotiktu. Viņi mani paņēma savā paspārnē. Bija interesanti parunāt.
TVNET: Tev esot sanākusi arī kāda kurioza epizode, kurā nācās atvainoties vārtsargam Sergejam Bobrovskim. Pastāsti par to!
R.Ābols: Nekas jau tur tāds nebija! Skrēju uz tālo stūri, mēģināju "atvērties". Trīs pretinieki vienlaikus pagrūda no aizmugures, tāpēc uzkritu virsū Bobrovskim. Tad viņš vēl nezināja, ka es runāju krieviski. Krievu valodā viņam paprasīju, vai viss kārtībā. Ar lielām acīm uz mani paskatījās, bet teica, ka viss labi. Pēc treniņa vēlreiz prasīja, vai tiešām runāju krieviski.
TVNET: Kādā brīdī tas tev varbūt var arī kaut kā palīdzēt, jo savstarpējās attiecības starp dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem NHL klubos ir ļoti svarīgas.
R.Ābols: Iespējams. Katram ir savs komforts. Kompānija, kurā viņš jūtas visērtāk. Arī amerikāņi te sadalās grupiņās, tad kopā iet pusdienot. Mums jau tā grupa tāda smieklīga. Barkovs teorētiski ir soms, Dadonovs krievs, Malgins šveicietis, bet es esmu latvietis. Vienkārši visi mākam runāt krieviski.
TVNET: Vai izdevās individuāli parunāt ar "Panthers" galveno treneri vai kādu no viņa palīgiem?
R.Ābols: Ar galveno treneri īpaši nesanāca. Ar palīgiem nedaudz vairāk. Kad tiku nosūtīts uz AHL, tad treneru korpuss iesauca pie sevis kabinetā. Teica, ka bija laba nometne, bet AHL jāpiestrādā pie ātruma mazajā laukumā. Pats jau jutu, ka esmu nedaudz apjucis un pazudis. Kopējā kultūra mainās ne tikai "Panthers" komandā, bet arī AHL klubā. Viņus interesē tas, lai kļūtu labāks spēlētājs un cilvēks. Viņi investē, lai spēlētāji saņemtu izsaukumu uz augšu.