Baiba saprot, ka daudzi nezina, ar ko tieši viņa nodarbojas, tāpēc jau pieradusi paskaidrot. “Bioinformātika nav tikai nozare, kas apvieno bioloģiju un informātiku. Patiesībā tajā būtiska loma ir arī biostatistikai un matemātikai. Bioinformātiķu kopa ir ļoti daudzveidīga, jo pašos pirmsākumos tāda studiju programma neeksistēja. Bioinformātikā sāka darboties cilvēki no dažādām nozarēm, tāpēc izveidojās divas lielas nometnes. Viena ir tā saucamie algoritmiķi – cilvēki, kas izstrādā jaunas metodes, lai atrisinātu bioloģiskas problēmas. Pārsvarā tie ir informātiķi, matemātiķi, fiziķi. Otra nometne ir datu analizētāji, pie kuriem piederu es. Tie pārsvarā ir bioloģiju studējuši cilvēki, kas lieto šos algoritmus, lai atrisinātu konkrētas bioloģiskas problēmas. Visiem saprotams piemērs šajā gadījumā varētu būt precīzijas medicīna.” Precīzijas jeb personalizētā medicīna skata cilvēka veselību kopumā, un ārstēšana tiek pielāgota katram individuāli.
Pasaule virzās uz personalizēto medicīnu
“Ļoti plaši ir dzirdēts par visa genoma sekvenēšanu – saņemtie jēldati ir burtu virknes, no kurām ar algoritmu palīdzību jāizloba ģenētiskā jēga.” Baiba cer, ka pasaulē pēc iespējas ātrāk tiks ieviesta personalizētā medicīna, kas aizstātu šā brīža principu, kad ārstēšanas metodes tiek lietotas, pamatojoties uz simptomiem, nevis indivīdu. Piemēram, ja sāp galva, visi dzeram aspirīnu. “Visa genoma sekvenēšana būtu pirmais lielais bloks, pēc kura spriest, kas ir individuālās atšķirības, un, piesaistot klasiskos datus, varētu noteikt precīzākas diagnozes, kā arī prognozēt, vai konkrētā terapija dos vēlamo efektu.” Lai arī pasaule tiecas uz personalizēto medicīnu, pastāv bažas, ka tā palielinās plaisu starp valstīm, kas atrodas dažādās attīstības stadijās. Jau šobrīd ir milzīga atšķirība starp Rietumvalstīm un Āfriku, ņemot vērā, ka daļā Āfrikas joprojām nav pat antibiotiku. Baiba norāda, ka visattīstītākās valstis bioinformātikas jomā ir ASV un Ķīna, Eiropā – Vācija. Latvijai ir grūti panākt Rietumu valstis, jo pāris gadu laikā nav iespējams atgūt to, kas zaudēts, atrodoties aiz dzelzs priekškara. Baiba uzsver, ka tas nav tikai finansiālā ziņā – dažādās valstīs atšķiras darba kultūra. ASV esot dzirdēts par cilvēkiem, kuri guļ tikai katru otro nakti, lai paaugstinātu darba ražīgumu. Eiropā, un tajā skaitā Latvijā, tomēr vairāk tiek pievērsta uzmanība darba un personīgās dzīves līdzsvaram.
Galvenais izaicinājums – dialogs
Ieviešot inovācijas gan Latvijā, gan arī citās valstīs, būtiska loma ir savstarpējam dialogam. Šajā gadījumā – starp zinātniekiem un mediķiem. “Mēs, zinātnieki, jau būvējam multiomikas modeļus, kur katram pacientam tiks apskatīts viss metabolītu klāsts, proteīni un gēni, kas tiek transkribēti. Tomēr medicīnas ikdiena ir tāda, ka daudziem izaicinājums ir saprast mūsu e-veselības sistēmu un ievadīt tajā datus lietojamā formā.” Kā vēl vienu iesaistīto pusi Baiba min valsts institūcijas, kam jāveic sabiedrības izglītošanas funkcija. Jaunajā modelī nozīmīga vieta paredzēta pašam pacientam, kuram jābūt gatavam un jāgrib aktīvi iesaistīties savas veselības aprūpē.