Raidījuma «Pasaule kabatā» ceturtajā sērijā TVNET studijā viesojās Latvijas radio komentētājs Eduards Liniņš. Diskusijas ietvaros tika apspriesti jautājumi par aizvadīto G20 samitu, iespējamajiem jaunajiem ES vadītājiem un Trampa-Kima tikšanos uz Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas robežas.

01:37: Cīņa par vadošajiem ES amatiem

16:29: Aizvadītais G20 samits

29:29: Donalda Trampa un Kima Čenuna tikšanās uz Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas robežas

Diskusijas laikā Liniņam tika uzdots jautājums par Kima Čenuna iespējamo krāpšanos kodoldialoga ar ASV ietvaros. Eksperts atbildēja, ka neviens nezina, vai Čenuns tiešām krāpjas, tomēr daudzi izsakot skepsi.

Skepse tiekot izteikta tādēļ, ka Ziemeļkorejas kodolbruņošanās programma jau ir kļuvusi valdošajam režīmam par savas varas leģitimizācijas elementu. «Kaut kā tomēr [valdošā režīma pastāvēšana] ir jāattaisno pat tik totalitāri apstrādātai un bez demokrātijas tradīcijām esošai nācijai, kāda tā ir Ziemeļkorejā. Ir jāattaisno tas, ka dzīve ir ... teiksim kāda tā ir ... sūdīga. Jāataisno gan tas, ka bieži nav ko ēst, gan tas, ka vara nosaka to, cik auduma katrs pilsonis drīkst iegādāties gadā, lai no tā sev uzšūtu apģērbu un tā tālāk,» norāda Liniņš.

Komentētājs uzskata, ka Ziemeļkorejas režīma attaisnošana ir saistīta ar režīma centieniem parādīt, ka tas arī var izveidot lielu un varenu valsti. «Raķete var aizlidot līdz Japānai un Japāna no mums «raustās». Varbūt kaut kad drīz mēs uzbūvēsim raķeti, kura varēs aizlidot līdz Sidnejai vai Losandželosai. Tad arī tur no mums «raustīsies»,» saka Liniņš.

Lai ielūkotos pilnajā diskusijā par aizvadīto G20 samitu, potenciālo ES vadošo amatu sadali un Trampa tikšanos ar Kimu Čenunu uz Ziemeļkorejas-Dienvidkorejas robežas, skaties raidījuma ierakstu raksta sākumā.

 

Raidījuma sižetu izklāsts:

Cīņa par vadošajiem ES amatiem

Otrdien, 2. jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vienojās par bloka augstāko amatu sadali.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņojis, ka uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzīta pašreizējā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.

Savukārt, viņa paša pēctecis būšot līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels.

Par Eiropas Savienības ārējās darbības dienestu runājot, uz šo amatu ir izvirzīts pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs, bet līdzšinējā Starptautiskā valūtas fonda izpildirektore Kristīne Lagarda domājams, ka ieņems Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatu.

Urzulas fon der Leienas nozīmēšana ir interesanta arī mums, jo arī no viņas lēmumiem būs atkarīgs tas, vai Eiropas Komisijā beigu beigās tiks pārstāvēts koalīcijas virzītais kandidāts Valdis Dombrovskis.

Jāatgādina, ka Eiropas Komisārus ieceļ Eiropadome, taču tā arī konsultējas ar parlamenta apstiprināto Eiropas Komisijas prezidentu.

Kādu nākotni Eiropai sola jaunie vadītāji? Vai šī nākotne būs labvēlīga arī mums?

Aizvadītais G20 samits

No 28.-29. jūnijam Japānas pilsētā Osakā norisinājās G20 samits.

Nezinātājam – G20 ir 20 pasaules ietekmīgāko ekonomiku gadskārtēja sanāksme, kurā tiekas to vadošie pārstāvji.

Šī gada samits bija interesants trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tajā ievērojama uzmanība jau atkal tika veltīta klimata jautājumiem un samita izskaņā tika pieņemts gala paziņojums par gatavību pildīt Parīzes klimata vienošanos.

Planētas uzkaršanas kontekstā šīs vienošanās ievērošana būtu ļoti būtiska, taču ASV iebildumu dēļ tās izpilde ir problemātiska.

Otrkārt, minētā samita ietvaros norisinājās Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sjī Dziņpina tikšanās. Tās ietvaros abas puses vienojās atsākt tirdzniecības sarunas. Tāpat Vašingtona piekrita nepiemērot jaunus tarifus Ķīnas precēm, kā arī ļaut tirgot savus produktus Ķīnas telekomunikāciju kompānijai «Huawei».

Treškārt, mūsu reģionam visbūtiskāk – samitā Tramps tikās arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tika panākta vienošanās, ka ASV un Krievijas ārlietu ministri sāks sarunas par stratēģiskas darbības kodolieroču kontroli. Jāatgādina, ka jau pagaidām ir pārtraukts Līgums par vidējās un tuvās darbības rādiusa raķešu likvidāciju, tāpēc stratēģiskas darbības kodolieroču ierobežošana būtu ļoti liels trieciens globālajai kodolieroču izplatībai.

Ko mēs īsti varam secināt par šī gada samitu? Ko tā norise liecina par pašreizējo situāciju pasaulē?

Donalda Trampa un Kima Čenuna tikšanās uz Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas robežas

Svētdien, 30. jūnijā ASV prezidents Donalds Tramps kļuva par pirmo amatā esošo ASV prezidentu, kurš jebkad spēris kāju Ziemeļkorejā.

Trampa ierašanās šajā valstī notika salīdzinoši spontāni. Ņemot vērā, ka prezidents piektdien un sestdien piedalījās Japānā notikušajā G20 samitā, Baltā nama saimnieks izmantoja ģeogrāfisko tuvumu un nolēma tikties ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu Korejas pussalas demilitarizētajā zonā.

Mediji ziņo, ka vēl līdz pat tikšanās dienai nav bijis skaidrs, vai abi līderi patiešām tiksies, tomēr jau vēlāk bijis redzams, kā tie sarokojas. Vēlāk pats Čenuns esot uzaicinājis Trampu spert soli pāri viņa valsts robežai.

Minētais notikums domājams, ka simbolizē šķietamo attiecību atsilumu ASV un Ziemeļkorejas attiecībās. Lai gan, Trampa – Kima otrais samits izgāzās, tomēr interese atrast diplomātisku risinājumu Ziemeļkorejas kodolieroču problēmai ir saglabājusies.

Ir baumots arī par to, ka pagaidām aizkulisēs tiekot runāts trešo Trampa un Kima samitu.

Vai Trampam beigās izdosies ar Ziemeļkoreju vienoties? Vai viņa vizīte ir tikai simbolisks žests vai arī kas vairāk?

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams