Tas notika 1. februārī Pitsburgas “Penguins” un Otavas “Senators” spēlē. Ritēja mača 4. minūte, kad pingvīnu ceturtās maiņas kreisās malas uzbrucējs Teodors Bļugers ar neatvairāmu plaukstas metienu no kreisā iemetiena apļa uzmeta pa otaviešu vārtu tālo devītnieku. Tāpat kā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Kopenhāgenā gandrīz divus metrus garais zviedru vārtsargs Anders Nilsons bija bezspēcīgs. Bļugers, tāpat kā pirms viņa Zemgus Girgensons un Rūdolfs Balcers, NHL bija pierakstījies ar pirmo (!) metienu. 

Atšķirībā no Balcera, pēc iemestajiem vārtiem Bļugera seju rotāja gana plašs smaids, atklājot, ka izskatīgajam debitantam trūkst viena priekšzoba. Hokeja profesionālim – špicka. Droši vien Tedis būtu gatavs ziedot vēl kādu zobu, lai tikai piepildītu savas dzīves sapni – spēlēt NHL un mest ripas sāncenšu vārtos. Amerikā vien viņš uz to gājis desmit (!) gadus, pirms tam gandrīz tikpat ilgu laiku trenējoties Latvijā, no piecu gadu vecuma Baldera Hokeja skolā.

Kā tad notika šī pierakstīšanās NHL? Tedis pats pie zilās līnijas bija izcīnījis ripu, iemeta to dziļāk uzbrukuma zonas stūrī, kur to dabūja Mets Kalens. Bļugers kā viesulis metās uz vārtu pusi, saņemot ļoti savlaicīgu piespēli no Kalena, un, kaut viņam no trim dažādām pusēm virsū nesās trīs “senatori”, izskatījās, ka viņš ir gatavs “nonest” jebkuru, kurš stāsies ceļā. To pat nebija vajadzības darīt – mūsu puika uzmeta tik fiksi un precīzi, ka noreaģēt nespēja nedz kāds no trim “senatoriem”, nedz Nilsons Otavas vārtos.

“Šīs patiesi ir foršas sajūtas, par ko tādu es biju sapņojis visu dzīvi,” bilda laimīgais NHL debitants. Taču bez sapņošanas šai debijai NHL apakšā ir milzīgs un laikietilpīgs darbs. Tas tikai tā no Rīgas hokeja torņu augstumiem šķiet, ka spēlēt NHL var gandrīz jebkurš Latvijas izlases hokejists. Dzīvē tā nenotiek. Kā vasarā intervijā atzina pats varonis,  Pitsburgai galvenais ir rezultāts un nevis cilvēks. Kurš varbūt fārmklubā gāž kalnus, bet NHL komandai pagaidām nav vajadzīgs.

Kā Bļugers pērn un arī lielāko daļu šīs sezonas. Kā viņam – centra uzbrucējam – pirms debijas “Penguins” komandā priekšā bija pieci citi centra uzbrucēji, tā tas ir arī pēc diviem gūtajiem vārtiem NHL. Tāpēc latviešu uzbrucējam bija jāspēlē kreisajā malā. Pārorientēties no centra uz malu ir vieglāk nekā pretējā virzienā.

Teodors Bļugers / Foto: AP/Scanpix

"Ļoti strādīgs, kārtīgs dzīvē, bet ass nazis hokeja laukumā – tāds ir Teodors. Viņš sev uzstādīja mērķi un uz šo mērķi pacietīgi gāja. Vajadzēja tikai laiku, lai viņš pilnībā nobriestu NHL," priecīgs un apmierināts par sava audzēkņa debiju ir treneris Aleksandrs Klinšovs, gan tūdaļ piebilstot, ka BHS strādājuši kopā trīs treneri, arī Jānis Astratovs un Anatolijs Jemeļjaņenko.

“Es ticēju, ka Tedijs tiks NHL. Pa šiem gadiem, kopš viņš trenējās BHS, labi iepazinu viņa mammu Janu un tēvu Valentīnu. Ļoti laba audzināšana, ļoti inteliģenta ģimene. Bet man vienalga nācās Janu mierināt, ka tas notiks, lai gan vecāki šad tad ir nepacietīgi, jo tas taču ir mans dēls! Gribas ātrāk... Teodors uz savu mērķi gāja maziem solīšiem, bet stabili. Darbarūķis, bet ar ļoti gaišu galvu. Viņš spēlē intelektuālu hokeju. Iekšējais potenciāls ļoti liels. Un nu ir pienācis arī īstais hokeja vecums – 24 gadi. Es tiešām esmu ļoti priecīgs. Šādi mirkļi ir treneru darba dzīves jēga.”

Tagad pēc desmit gadiem Amerikā, man tiešām ir grūti atcerēties, kāds bija 14 gadus vecais Teodors Bļugers, spēlējot BHS. Labi, ka pie rokas ir 2008. gada “Sporta Avīzes” izdevums “Hokejs”. Teodors tad spēlējis gan BHS-94, gan BHS-93 komandās. Abās būdams rezultatīvākais uzbrucējs – pie vecākajiem puikām ar 101 punktu (44 vārti+ 57 piespēles), pie sava vecuma ar 110 punktiem (48+62). Vidēji trīs punkti spēlē! Tādam putnam vajag citu plašumu. Maskavas CSKA un “Dinamo” nederēja, toties ģimenei iepatikās Šetukas skola ASV. Kur savulaik bija mācījies arī tagadējais “Penguins” kapteinis Sidnijs Krosbijs. Četri gadi, dzīvojot kopmītnēs, tiesa, Janai un Valentīnam iespēju robežās apciemojot dēlu. ASV skolu čempions U-16 un U-18 vecumā!

Ļoti augsts NHL drafts – 2. kārta, Nr.52, bet izvēle cita: augstskola. Kur Minesotas (Monkato) universitātē, studējot starptautisko biznesu, paiet četras sezonas. Kļūstot par divkārtēju WCHA čempionu. Tad divarpus sezonas AHL, bet uz lielajiem pingvīniem Bļugeru izmisīgi neņēma. Tāpat kā 2017. gadā pirms pasaules čempionāta Ķelnē viņš mums Latvijā nebija starp drošajiem kandidātiem. Nebija taču nekad spēlējis Latvijas izlasē... Nu bīda tēvs viņu, bīda... Jā, jā – arī tāds viedoklis pirms diviem gadiem bija Latvijas hokeja ķēķī. Tēvs – Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis vēl Lipmana laikos, pats spēlējis hokeju, 1982. gadā “Ķekavas” komandā kļūstot arī par Latvijas čempionu, puikas talantu un spējas zināja labāk par citiem. Latvijā ļoti slavens advokāts, Advokātu kolēģijā kopš 1982. gada, 1990. gadā kopā ar Baibu Plaudi izveidojot pirmo patstāvīgo advokātu biroju Latvijā “Bļugers&Plaude”.

Šeit, tāpat kā stāstā par Balceriem, ļoti nozīmīga ir ģimenes loma. Tāpat kā Balceru gadījumā ir izaudzis (izaudzināts!) ļoti labs hokejists. Un ļoti labs cilvēks. Kurš Latvijas izlasē nebūt neraujas pie pirmā galda, bet, ja komandai vajag, viņš var spēlēt arī trešās maiņas centrā.

Ārpus hokeja mazliet kluss, vairāk introverts, taču ar presi kontaktējas labprāt, pēdējās divās vasarās pacietīgi apciemodams gandrīz visus Latvijas preses izdevumus un sporta portālus.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams