
Kazaki Horticā, Ukrainā
FOTO: Jānis Vingris/TVNET
Kad ukraiņu mazulis raud, vecāki viņam atgādina: “Tu taču esi īsts kazaks.” Horticā - Dņepras lielākajā salā, kas atrodas Zaporožjes pilsētas centrā, šie vārdi iegūst īpašu nozīmi. Hortica ir Ukrainas kazaku šūpulis, ukraiņu identitātes simbols un garīgais centrs gadsimtu garumā.
540 kilometrus no Kijevas, Ukrainas dienvidaustrumos, Dņepras upes krastā izvietojusies industriālā pilsēta Zaporožje - vieta, kur reiz dzima ukraiņu nacionālais lepnums - kazaki.
Pielūdz senos dievus un būvē megapilsētu
Līdz 1921. gadam Zaporožji dēvēja par Aleksandrovsku. 1932. gadā te atklāja pirmo lielo PSRS hidroelektrostaciju Dņeprogresu. Sekoja vairāki padomju megaprojekti - mašīnbūves un metalurģiskās rūpnīcas. Industriālo vērienu pilsēta ar nepilniem miljons iedzīvotājiem ir saglabājusi. Mūsdienās nacionālais parks Hortica ir unikāls dabas un vēstures komplekss, kas 2007. gadā tika nodēvēts par vienu no Ukrainas septiņiem brīnumiem.
Uz 12 kilometru garās un 2,5 kilometrus platās salas ir pārsteidzoši skaista, daudzveidīga daba, atšķirīga no sauszemes. Te ir stepes, pļavas, ozolu alejas un priežu mežs. Ne velti katru gadu Horticu apmeklē simtiem tūkstoši tūristu.
Horticas krasti ir augsti un klinšaini. Salas pievārtē slejas leģendārā hidroelektrostacija, kas, zilo ūdeņu un debesu ieskauta, šķiet biedējoša.
Nevainīgā daba ar industriālām megabūvēm un kūpošiem rūpnīcu skursteņiem fonā rada sirreālu ainu. Tālumā redzama melnā klints, ar kuru saistītas vairākas vietējās leģendas. Tomēr sala nav tikai tūrisma objekts - tajā ir deviņi ciemati, kuros dzīvo gandrīz divi tūkstoši cilvēku.
Mutuļojošās upes ieskautais zemes pleķis bija apdzīvots jau paleolīta un mezolīta periodā, bet pirmie arheoloģiskie izrakumi attiecas uz bronzas laikmetu 3., un 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Jāteic, ka Hortica ir piesūkusies ar vēsturi un joprojām glabā sensenu notikumu pēdas. Arheologi te aizvien uzduras brīnumainiem atradumiem.
Pie paša krasta atrasts 1737. gadā kazaku tradīcijās būvētais kuģis, ko nogremdēja krievu-turku kara beigās, tagad tas atkal kļuvis par Ukrainas vēstures daļu un aplūkojams Horticas muzejā.

FOTO: Jānis Vingris/TVNET
Salas vienā galā bieži vien manāmas uguns strēles, kas izgaismo naksnīgās debesis. Koku ielokā atrodas akmeņu krāvumi - pagānu svētvietas, kurās neopagānisma piekritēji un vienkārši tie, kas izslāpuši pēc dabas enerģijas, kurina ugunskurus un pielūdz senos dievus.
Tomēr spilgtākie notikumi Horticas vēsturē saistīti ar Zaporožjes kazakiem, kuru slavas vēsture sākās 1550. gadā, kad kazaku atamans Dmitrijs Višņeveckis (Buida) grūti pieejamā, bet stratēģiski izdevīgā Dņepras salā nodibināja Zaporožjes Seču - kazaku republikas galvaspilsētu.
Pirmie nocietinājumi te parādījās 1556. gadā, un kopš tā laika vairāk nekā divu gadsimtu garumā Hortica bija Ukrainas kazaku administratīvais un militārais centrs.
Kas īsti ir kazaki?
Kazaki ir savāda etnosociāla grupa ar neskaidru izcelsmi - visdrīzāk zemnieki un pilsētnieki, aizbēguši no feodālajiem spaidiem un kļuvuši par brīviem cilvēkiem. Pat skaidrojumi enciklopēdijās mazliet atšķiras.