Ukraina, Javorivas militārais poligons, attālums līdz frontes līnijai – 1300 kilometri.

Kaut stāvu uz asfaltēta ceļa, karte telefonā rāda, ka šeit un tuvākajā vairāku desmitu kvadrātkilometru plašajā teritorijā nav neviena ceļa. Arī militārās ēkas man priekšā kartē nav atzīmētas. Uz rietumiem līdz Polijas robežai no šejienes ir 20 kilometri, līdz Ukrainas austrumu robežai ar Krieviju - 1400 kilometru. Līdz frontes līnijai – par 100 kilometriem mazāk.

Esmu ieradies Ukrainā, lai pēc vairāk nekā trīs gadiem, kopš uzņēmu dokumentālo filmu par Ukrainas kara volontieriem, atkal dotos uz pašu frontes līniju. Sākšu šeit – Ukrainas rietumos pie Polijas robežas, beigšu Zaicevā, Avdijivkā un citos karstajos konflikta punktos, kur vēl joprojām turpinās karš, par kura esamību pasaule, šķiet, ir aizmirsusi. Salīdzināšu pašreizējo situāciju, armijas stāvokli un vietējo iedzīvotāju dzīvi ar to, kādu to redzēju 2015. gadā. Pa ceļam viesošos pāris kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās, bet frontē došos līdzi volontieriem Olgai un Ivanam, kas nogādās palīdzības kravu karavīriem un karadarbības zonā iestrēgušajiem cilvēkiem. Arī bērniem, kas vietumis dzīvo tieši blakus «nulles pozīcijai» un teju katru nakti dzird un redz apšaudes. Par to visu sērijveida rakstos un fotogrāfiju galerijās - tuvākā mēneša laikā.

Javorivas poligons ir viens no jauno karavīru sagatavošanas centriem Ukrainā. Kopš karadarbības sākuma 2014. gada februārī, kad Ukrainas armija šķita absolūti nespējīga pretoties pretinieka spēkiem, ir pagājuši vairāk nekā četri gadi, un šajā laikā tā ir piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. No pieciem tūkstošiem karavīru mazās armijas  tā ir kļuvusi par 255 tūkstošus lielu profesionālu armiju, ar 60 tūkstošiem Nacionālās gvardes karavīru un 150 tūkstošiem rezervistu. Pēdējo četru gadu laikā armijas attīstībā ir izdarīts vairāk nekā iepriekšējos 20 gados. Tagad tā ir desmitā lielākā Eiropā, tā ir kļuvusi modernāka, militārajiem izdevumiem sasniedzot 5,1% no iekšprodukta. Četru gadu laikā Ukraina ir attīstījusi jaunas raķetes, tankus, artilēriju, radiolokācijas sistēmas un citas militārās tehnoloģijas.

Foto: Jānis Vingris/TVNET

Ukraiņi nebeidz atgādināt, ka viņi ir Eiropas galējais austrumu priekšpostenis, kas pasargā Eiropu no Krievijas. Tieši tāpat, kā tas ir bijis daudzu gadsimtu garumā, kad Eiropa tika pasargāta no mongoļu-tatāru invāzijas.

20. gadsimts ukraiņiem ir bijis traģisks. Karu un Staļina represiju rezultātā Ukraina zaudēja 45 miljonus cilvēku. Bet tikai līdz pavisam nesenai pagātnei ukraiņi nebija atzinuši komunisma noziegumus pret cilvēci. Nu tas ir mainījies. Piemēram, no Ukrainas pilsētu laukumiem pazuduši pilnīgi visi Ļeņina pieminekļi, 1991. gadā to bija vairāk nekā 5500.

 Ukraina skatās rietumu virzienā, bet ar «smagu akmeni kaklā» – lielo prokremliski noskaņoto iedzīvotāju daudzumu, it sevišķi austrumu reģionos.

Ukraina ir poligons, kurā tiek izmēģināti jauni karošanas veidi – gan fizisks karš, gan hibrīda jeb informācijas karš. Tieši informatīvais karš ir uzbrukums, pret kuru īsti nav pārliecības, kā cīnīties.

Frontes tuvumā ir milzīgs Krievijas informācijas telpas pārsvars pār ukraiņu informācijas telpu. Par okupētajām Austrumukrainas un Krimas teritorijām nemaz nerunājot.

Pēdējo gadu notikumi ir krasi palielinājuši sabiedrības vēlmi būt par NATO dalībvalsti – 60% ukraiņu gribētu būt alianses dalībnieki. Daudz kas būs atkarīgs no gaidāmajām prezidenta vēlēšanām šā gada pavasarī, uz kurām daudzi raugās ar bažām. Reklāmas kampaņas jau ir sākušās, un ir redzams, ka milzīgus līdzekļus tajās iegulda arī prokrieviskie kandidāti.

Kijevā pa nakti palieku viesnīcā un brokastis ēdu kopā ar britu Karaliskā kājnieku pulka First Fusiliers karavīriem; Javorivas poligonā ir amerikāņi, kanādieši, poļi, lietuvieši, arī latvieši.

Foto: Jānis Vingris/TVNET

Amerikāņu pulkvežleitnants Metjū Smits stāsta, ka amerikāņi šeit atrodas kopš rudens un viņu mērķis ir palīdzēt Ukrainas armijai kļūt par spēcīgāku militāru spēku. Lietuviešu komandiera Lina Rakickas jūras kājnieki šeit ieradušies uz 55 dienām, lai apmācītu ukraiņu instruktorus. Pēc tam rotācijā viņus nomainīs nākamā lietuviešu grupa. Arī Latvijas Bruņoto spēku instruktori kopā ar sabiedrotajiem ir regulāri dalībnieki Apvienotajā daudznacionālajā apmācību grupā. Visas šīs palīdzības mērķis ir pietuvināt Ukrainas armiju NATO standartiem, palielināt Ukrainas aizsardzības spējas.

Turpinājumu portālā TVNET lasi trešdien, 9. janvārī!

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams