Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Kijeva pirmdien aicinājusi sniegt tai militāro palīdzību, kā arī noteikt jaunas sankcijas pret Maskavu.

"Aicinām mūsu sabiedrotos un partnerus veikt visus nepieciešamos pasākumus agresora savaldīšanai, tostarp izmantojot jaunas un pastiprinot pašreizējās sankcijas, kā arī sniedzot Ukrainai militāro palīdzību, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti starptautiski atzītajās robežās," teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Tajā arī pieprasīts Krievijai sniegt medicīnisko palīdzību incidentā ievainotajiem Ukrainas kara jūrniekiem, nodrošināt, lai viņi nekavējoties un droši varētu atgriezties dzimtenē, kā arī atdot Ukrainai tās karakuģus un kompensēt nodarītos zaudējumus.

Jau ziņots, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.

Naktī uz pirmdienu notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde, kurā tika nolemts ieteikt prezidentam Petro Porošenko uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli. Parlamenta sēde, kurā tiks lemts par karastāvokļa noteikšanu. paredzēta pirmdien plkst. 16.00 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.

"Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot," sacīja Porošenko.

Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi,  pēc starptautiskajām tiesībām, neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents.

Ukrainas prezidents arī izteicās, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, "nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību".

Eiropas Savienība un NATO svētdien aicināja mazināt spriedzi starp Krieviju un Ukrainu pie Krimas krastiem un mudināja Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā.

Situāciju saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem pirmdien ārkārtas sēdē izskatīs ANO Drošības padome.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams