Situāciju saistībā ar Krievijas robežsardzes kuģa agresīvo uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā pirmdien ārkārtas sēdē izskatīs ANO Drošības padome. "Drošības padomes ārkārtas sēde sasaukta (..) 11.00 [18.00 pēc Latvijas laika]," tviterī pavēstījusi ASV vēstniece ANO Nikija Heilija.

Ukraina iepriekš paziņoja, ka saistībā ar Krievijas uzbrukumu tās kuģiem Kijeva pieprasījusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi. Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai AFP teica, ka ANO DP sēdes sasaukšanu pieprasījusi arī Krievija.

Krievijas Federālais Drošības dienests (FDD) svētdienas vakarā apstiprinājis, ka Krievijas robežsargi aizturējuši trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus un laiduši darbā ieročus.

Jau ziņots, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušās Ukrainas varasiestādes.

Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.

Naktī uz pirmdienu notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde, kurā tika nolemts ieteikt prezidentam Petro Porošenko uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli. Parlamenta sēde, kurā tiks lemts par karastāvokļa noteikšanu, paredzēta pirmdien plkst.16.00 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.

"Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot," sacīja Porošenko.

Viņš uzsvēra, ka "karastāvoklis tiek ieviests vienīgi aizsardzības nolūkos, lai aizstāvētu Ukrainas zemi, mūsu teritoriālo integritāti, valsts suverenitāti un neatkarību."

Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi,  pēc starptautiskajām tiesībām, neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents.

Viņš sacīja, ka karastāvokļa ieviešana nenozīmē Ukrainas atteikšanos no okupēto teritoriju atbrīvošanas politiski diplomātiskā ceļā.

"Mēs domājam turpināt ievērot visas savstarpējās saistības, tostarp Minskas vienošanās," piebilda Porošenko.

Ukrainas prezidents arī teica, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, "nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību".

Eiropas Savienība (ES) un NATO svētdien aicināja mazināt spriedzi starp Krieviju un Ukrainu pie Krimas krastiem un mudinājušas Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā.

"Mēs ceram, ka Krievija atjaunos kustības brīvību Kerčas šaurumā, un aicinām visus rīkoties maksimāli savaldīgi, lai nekavējoties deeskalētu situāciju," teikts ES paziņojumā.

Arī Ziemeļatlantijas alianse mudināja uz "savaldību un deeskalāciju" un aicināja Krieviju "nodrošināt netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem".

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams