
Проект большой эстрады в Межапарке
FOTO: Rīgas domes Īpašuma departaments/Publicitātes foto
Noslēdzoties oktobrim, visai skaļu ažiotāžu sacēla Mežaparka Lielās estrādes demontāža. Daudziem Dziesmu svētku norises vietas nojaukšana viesa smeldzi, citiem iedvesa pacilātību par pārmaiņām, bet vēl kāds, izdzirdot ziņas, pie sevis novicināja dūri un noelsās: “Izšķērdība...” 1955. gadā celtā estrāde ir bijusi mājas 15 Vispārējiem dziesmu svētkiem un 11 Jaunatnes dziesmu svētkiem, bet pirms 30 gadiem šeit notika tautas manifestācija – šie notikumi padomju laikos celto estrādi padarīja par Latvijas tautai nozīmīgu simbolu, tādēļ ne velti tās nojaukšana vairumam raisīja sašutumu. Diemžēl bez demontāžas estrādi glābt, paplašināt vai renovēt neizdotos, stāsta jaunās estrādes arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga.
1955. gadā celtā estrāde katram latvietim atmiņā saistās ar skaisti aizvadītiem Dziesmu un Deju svētkiem, “Čikāgas piecīšu” koncertu, “Prāta vētras” plosīšanos uz skatuves vai pat Lēdijas Gāgas krāšņo iznācienu. Pagājušajā sestdienā, ieraugot videoklipu ar demontēto estrādi, daudzi pauda neizpratni un pat dusmas.
- tā izteicās daži no TVNET lietotājiem, jautājot – vai nojaukšana patiesi bija nepieciešama? Un vai tās vietā nevarēja veikt pārbūvi, restaurāciju vai paplašināšanu?

FOTO: LETA/Zane Bitere
Bez šaubām, atmiņas par veco estrādi raisa sentimentu, tomēr, kā atzīst arhitekts Juris Poga, pašreizējā estrāde bija diezgan bēdīgā un pat bīstamā stāvoklī, turklāt vairs nespēja apkalpot pieaugošo dziedātgribētāju skaitu. Mežaparka estrāde atgriezīsies ar lielāku kapacitāti, labāku akustiku un, protams, modernu tēlu. Jāatzīmē, ka visas iepriekšējās estrādes nav pilnībā zudušas laika pīšļos – to maketi turpmāk būs apskatāmi īpašā ekspozīcijā Dziesmu svētku parkā. Savukārt līdzšinējā estrāde ir saglabāta digitālā formātā, bet tās arhitektoniski nozīmīgie objekti ir uzmanīgi noņemti saudzīgās demontāžas laikā un vēlāk būs apskatāmi turpat, Dziesmu svētku estrādes parkā esošajā depozitārijā.
Arī renovācija prasītu demontāžu
Pastāv vairāki aspekti, kādēļ par estrādes pārbūvi sāka runāt jaunā gadu tūkstoša sākumā, taču svarīgākais bija tieši estrādes nestspējas samazināšanās un relatīvi mazā ietilpība. Tādi risinājumi kā piebūves un papildu tribīnes beigu beigās izrādījās neveiksmīgi, jo veidoja atbalsi, kas traucēja koristiem dziedāt. Šo un vēl citu apsvērumu dēļ pašreizējā estrāde piedzīvo visai drastiskas pārmaiņas. Jaunā būs ietilpīgāka – līdzšinējo 7500 dziedātāju vietā spēs uzņemt 13 tūkstošus koristu, jo iegūs lielāku rādiusu un ģeometriju, kas uzlabos akustiku.
Ņemot vērā estrādes nolietojumu, arī pārbūves un renovācijas nolūkiem tā vienalga būtu jānojauc.
Tad rodas jautājums – kādēļ atstāt veco, padomju laikos radīto tēlu?” stāsta arhitekts Austris Mailītis.
Video no putna lidojuma.
Celta kā padomju propagandas simbols
Mežaparka Lielā estrāde ir celta 1955. gadā – padomju okupācijas laikā. “Arhitektūrai ir spēks ietekmēt sabiedrību.
Savukārt vidusdaļā uz estrādes augšējās malas bija novietots Staļina un Ļeņina portrets. Tas tolaik bija spēcīgs un politisks arhitektūras stils,” stāsta Mailītis, piebilstot, ka ar laiku šī sakarība starp arhitektūru un politiku gan zuda, iegūstot pat pilnīgi pretēju nozīmi. 90. gados estrāde piedzīvoja pirmo nopietno transformāciju, proti, skulptūras tika demontētas un noliktas noliktavā, bet arkas nojauca. Turpmākie notikumi – Dziesmu un Deju svētki, koncerti, pasākumi, festivāli un tautas manifestācija – estrādi padarīja par latvietības simbolu.