FOTO: Reuters/ScanPix

Lielā eksomēness atklāšana aptuveni 8000 gaismas gadu lielā attālumā no Zemes beidzot izskaidro unikālo zvaigžņu aptumšošanās modeli, kas iepriekš bija novērots ar Keplera un Habla teleskopu.

“Mēs nevarējām atrast nevienu citu hipotēzi, kas izskaidrotu datus, ko esam ieguvuši ar teleskopiem,” teica astronoms Deivids Kipings.

Šo atklājumu detalizēti aprakstījuši pētnieki Deivids Kipings (David Kipping) un Alekss Tīčijs (Alex Teachey) zinātniskajā žurnālā “Science Advances”.

Abi astronomi savu pētījumu sāka, izanalizējot 284 ar Keplera teleskopu atklātas planētas ar garām orbītām. Zināms, ka planētām, kuras atrodas pārāk tuvu savām zvaigznēm, diez vai varētu būt dabiskais pavadonis, tomēr viena no 284 planētām izcēlās ar anomāliju.

Kad planēta nonāk priekšā zvaigznei, tā aizsedz daļu tās izstarotās gaismas, ko iespējams novērot ar teleskopu no Zemes.

“Gaismas līknē mēs pamanījām nelielas novirzes un svārstības, kas piesaistīja mūsu uzmanību,” preses relīzē atklāja Kipings.

Šīs anomālijas bija pietiekams iemesls, lai pētnieki varētu saņemt 40 stundas darba ar Habla teleskopu. Iegūtie dati ļāva viņiem daudz precīzāk izmērīt aptumšošanās modeļus un secināt, ka planētai ir dabiskais pavadonis.

Izmantojot ar abiem teleskopiem iegūtos datus, zinātniekiem izdevās radīt saules-planētas-mēness modeli. Simulācija rezultātā sakrita ar iegūtajiem datiem.

Eksomēness ir aptuveni Neptūna lielumā un apriņķo Jupitera izmēra planētu. Tas ir visai neparasts pāris, tomēr viss, kas ir neparasts mūsu Saules sistēmā, var būt parasts ārpus tās.

Tā kā šis eksomēness ir tik liels, visticamāk, tas nav veidojies kādas sadursmes rezultātā. Iepriekšējos pētījumos ir pierādīts, ka šāda izmēra mēneši var veidoties no planētu gredzeniem.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO