Iespējamā sadarbība ar prokrievisko partiju "Saskaņa" ir jautājums, kas 13. Saeimas kontekstā interesē ļoti daudzus vēlētājus, jo "Saskaņas" nokļūšana valdībā tiek saistīta ar riskiem valsts drošībai. Partijas "KPV LV" līderi līdz šim bijuši izvairīgi par iespēju sadarboties ar "Saskaņu", taču tikai nepilnas trīs dienas pirms vēlēšanām "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš izmantoja LTV priekšvēlēšanu debašu tiešo ēteru, lai piepeši skaidri paziņotu, ka partija ar "Saskaņu" nekādā veidā nesadarbosies. 

Viens no pirmajiem jautājumiem LTV trešdienas vakara debatēs bija: "Vai nākamajā Saeimā būtu jāmaina likums, palielinot minimālo biedru skaitu partijā, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās?"

Kaimiņš atbildei paredzētās 30 sekundes izmantoja, lai paziņotu: "Cienījamie Latvijas valsts pilsoņi! Jums daudziem ir jautājums, kas ir izskanējis visu šo priekšvēlēšanu laiku, - vai "KPV" LV sadarbosies ar partiju "Saskaņa"? Un atbilde uz šo jautājumu ir - nē. "KPV LV" ar "Saskaņu" nesadarbosies un koalīciju neveidos, tāpēc ka "KPV LV" programmā, pēc kuras mēs vadīsimies, ir viena valsts valoda Latvijā, valsts skolās, valsts bērnudārzos."

Šāds skaidrs un nepārprotams Kaimiņa paziņojums par nesadarbošanos ar "Saskaņu" ir izņēmums "KPV LV" līdzšinējā komunikācijā. Ierasti izskanējušas izvairīgas atbildes, ka "KPV LV" valdībā nebūšot opozīcijas un koalīcijas - visi 100 deputāti strādāšot valsts labā. Tāpat izskanējuši apgalvojumi, ka pietiekot dalīt cilvēkus pēc valodas, kādā tie runā, un ka partija sadarbosies ar tiem, ar kuriem kopā varēs sasniegt savā programmā paredzētos mērķus.  

Kaimiņš iepriekš vairākās intervijās konsekventi paudis, ka "KPV LV" nevilks "sarkanās līnijas" ne pret vienu no iespējamajiem sadarbības partneriem, tostarp "Saskaņu". Augustā viņš intervijā Latvijas radio izteicies, ka partija "KPV LV" par sadarbību ar "Saskaņu" 13.Saeimā varēs domāt tikai pēc tam, kad būs zināms, kādi cilvēki ievēlēti, un kad "Saskaņa" būs izpildījusi virkni "mājasdarbu", piemēram, atteikusies no ieceres par vairākām mācību valodām Latvijas skolās, kā arī atzinusi mūsu valsts okupāciju un Krimas aneksiju.

Vēl pirms nedēļas žurnāls "IR" neatlaidīgi mēģināja saņemt skaidru atbildi uz šo jautājumu no vairākiem "KPV LV" biedriem, bet teju visi kā viens, sekojot partijas vadības instrukcijām, atteicās sniegt skaidru atbildi. Tikai viens no teju 20 "KPV LV" biedriem, ar kuriem žurnālam izdevās sazināties, skaidri paziņoja, ka sadarbību ar "Saskaņu" uzskata par neiespējamu.

Tikmēr teju visās tā sauktajās latviskajās partijās atrodas pa politiķim, kas izteikuši aizdomas, ka Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa un jurista Alda Gobzema vadīto partiju "KPV LV" atbalsta bijušais ministrs, “oligarhu sarunu” dalībnieks un šobrīd tranzītbiznesā ar Krieviju pelnošais ekspolitiķis Ainārs Šlesers. Mērķis – ar "KPV LV" atbalstu panākt "Saskaņas" nokļūšanu valdībā, kas ir būtiski veiksmīgam biznesam ar Krieviju. 

Visbiežāk pieminētā saistība starp Šleseru, "Saskaņu" un "KPV LV" ir abas partijas atbalstošās publikācijas avīzē "Dienas bizness". To autors ir "Saskaņas" līdera Nila Ušakova bijušais preses sekretārs, kādreiz "Neatkarīgās Rīta Avīzes" redaktora vietnieks un laikraksta "Diena" komentētājs Sandris Točs, kurš savulaik startējis vēlēšanās Šlesera Jaunās partijas sarakstā. Šovasar Točs komentāros "Dienas biznesā" pievērsies "Saskaņas" un "KPV LV" aizstāvēšanai.

Kā norāda pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", Šleseru un "KPV LV" vieno arī tas, ka abi runā par latviešu un krievu saliedēšanu, no kā tā sauktās latviskās partijas ierasti izvairās.

Lai uzrunātu Latvijā dzīvojošos krieviski runājošos, šogad 18. jūnijā lielveikalā "Galerija Rīga" "KPV LV" rīkoja diskusiju par krieviski runājošo situāciju Latvijā. Sanākušo vidū bija arī pārstāvji no Latvijas Krievu savienības (LKS) un "Saskaņas", kuri dalījās uzskatos, pauda neapmierinātību ar pāreju uz latviešu valodu kā mācību valodu krievu vidusskolās un atsevišķos gadījumos aicināja ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu.

Uz to "KPV LV" pārstāvji Gozbems, Kaimiņš un Atis Zakatistovs norādīja, ka Latvijā ir un būs viena valsts valoda, bet aicināja “aizmirst pagātni”.

Mēnesi vēlāk TV24 debatēs Gobzems citēja konkrētus Satversmes pantus – Latvija ir demokrātiska republika, vara pieder tautai, teritorija noteikta starptautiskos līgumos, valsts valoda ir latviešu valoda – kā argumentus, kādēļ nav jābaidās, ka krievi varētu apdraudēt Latvijas pamatvērtības, ja nāktu pie varas. 

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka "KPV LV" ir gatava veidot valdību arī ar "Saskaņu", Gobzems tieši Re:Baltica neatbildēja.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams