Šonedēļ viens no centrālajiem notikumiem pasaulē bija NATO samits, kas aizritēja samērā nokaitētā gaisotnē. Otrdien ar triumfu noslēdzās vairākas nedēļas ilgusī Taizemes alā iesprostotās pusaudžu futbola komandas meklēšana un glābšana, kam ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule. Tikmēr turpinās Krievijā ieslodzītā ukraiņu režisora Oļeha Sencova badastreiks, un viņa māte lūgusi Putinu apžēlot viņas dēlu. Lasi par aizvadītās nedēļas spilgtākajiem notikumiem!

 
Foto: REUTERS

Aizvadīts vētrains NATO samits

Trešdien un ceturtdien Briselē norisinājās NATO samits, kas šoreiz tika aizvadīts ar šim pasākumam neraksturīgām kaislībām. Pašā samita sākumā ASV prezidents Donalds Tramps brokastīs ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu nāca klajā ar izteikumiem, ka Vācija esot kļuvusi par «Krievijas gūstekni» un atrodas Krievijas «totālā kontrolē».

No ASV tiekot gaidīts, ka tās «sargās [Vāciju] no Krievijas», kamēr Vācija Maskavai maksā «miljardiem dolāru» par elektroenerģiju, sūdzējās Tramps. «Es domāju, ka NATO vajadzētu to izsvērt,» viņš piebilda.

Tramps jau pirms samita sūkstījās par pārējo NATO dalībvalstu nepietiekamajiem aizsardzības budžetiem. NATO valstis izvirzījušas mērķi līdz 2024.gadam censties panākt, lai to aizsardzības budžets sasniedz 2% no IKP. Prognozes liecināja, ka šajā termiņā to varētu īstenot tikai puse no alianses dalībvalstīm.

Taču Tramps NATO samitā prasīja sabiedrotajiem aizsardzībai novirzīt 4% no IKP, ko pašlaik nedara pat ASV.

Samita otrajā dienā Tramps sesijās, kas notika aiz slēgtām durvīm, turpināja sūdzēties par pārējo NATO dalībvalstu nepietiekamajiem aizsardzības budžetiem. Aģentūrai DPA anonīmi avoti sacīja, ka Tramps esot piedraudējis izstāties no NATO, taču citu mediju uzrunātie avoti to noliedza. Tomēr skaidrs, ka sarunas bija spraigas, jo NATO līderi sasauca Ziemeļatlantijas Padomes ārkārtas sēdi.

Pēc tās Tramps preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, paužot pozitīvu attieksmi pret aliansi. NATO tagad «ir ļoti varena» un «daudz spēcīgāka, nekā tā bija pirms divām dienām,» uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par «saskaņotu mašīnu».

«Es ticu NATO,» preses konferencē Briselē teica Tramps, piebilstot, ka izdevies palielināt pārējo NATO dalībvalstu aizsardzības tēriņus par 33 miljardiem ASV dolāru.

Taču Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc tam paziņoja, ka NATO valstu solījumi palielināt aizsardzības izdevumus ir palikuši nemainīgi. Arī Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte sacīja, ka Itālija nav devusi jaunus solījumus palielināt aizsardzības izdevumus.

 
Foto: Publicitātes foto

Gandrīz brīnums: Taizemē no applūdušās alas izglābj pusaudžu futbolistus un treneri

Taizemē svētdien sākās drosmīga glābšanas operācija, kurā ar nirēju palīdzību trīs dienu laikā no applūdušas alas tika izvesti tur iesprostotie pusaudži un viņu treneris. 11 līdz 16 gadus vecie jaunieši spēlē vienā futbola komandā. Jūnija beigās jaunieši ar treneri bija ekskursijā, atstāja pie alas savus velosipēdus un devās iekšā, kaut arī ala lietus sezonā ir bīstama.

Viņi tika iesprostoti alu sistēmā, kas applūda. Kopumā pusaudžiem alā nācās pavadīt vairāk nekā divas nedēļas. Sākumā izskanēja bažas, ka zēniem alā nāksies palikt līdz lietus sezonas beigām, kas pienāks tikai rudenī. Taču, kad alā sāka aptrūkties gaisa, bija skaidrs - jārīkojas ātrāk.

Trīs dienu laikā pieredzējuši nirēji izglāba visus zēnus, kā arī viņu 25 gadus veco treneri.

Zēniem slimnīcā jāpaliek līdz desmit dienām, bet pēc tam vēl 30 dienas jāārstējas mājās.

Alā aizvadītajās dienās zēni zaudēja vidēji divus kilogramus svara.

Lai arī līdz atrašanai viņiem nebija vērā ņemamu pārtikas krājumu, alā ietecēja dzerams ūdens.

Pēdējā dienā izglābtajiem zēniem tika konstatēta plaušu infekcija, kas tiek ārstēta.

 
Foto: AFP

Turpinās gatavošanās Trampa un Putina samitam

Pirmdien, 16.jūlijā, Helsinkos notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas autokrāta Vladimira Putina tikšanās. Pagaidām tikšanās dienaskārtība un apspriežamie temati ir aptuveni nojaušami, taču lielas skaidrības par tiem nav. Domājams, ka ASV un Krievijas galvas apspriedīs tādus tematus kā Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanās, Krievijas darbības Krimā un Sīrijā, kā arī Krievijai uzliktās sankcijas.

Tramps pieļāvis, ka nākamnedēļ paredzētajās sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu varētu skart jautājumu par ASV spēku mācībām Baltijas valstīs.

«Nu... varbūt mēs par to runāsim,» žurnālistiem NATO samitā Briselē ceturtdien sacījis Tramps, vaicāts, vai viņš apsvērtu iespēju apturēt militārās mācības Baltijas valstīs, ja to palūgtu Putins.

Ārvalstu medijiem avoti Vašingtonā un Maskavā pauduši, ka diez vai samitā tiks panākta vienošanās kādā nozīmīgā jautājumā.

Šonedēļ notikušajā NATO samitā Briselē šķita, ka Tramps ieņēmis stingrāku nostāju pret Krieviju nekā iepriekš. Viņš atkārtoja prasību palielināt NATO dalībvalstu aizsardzības budžetus, kā arī pārmeta Vācijai atkarību no Krievijas dabasgāzes.

 
Foto: API

Sencovs turpina badastreiku; māte lūdz Putinam apžēlošanu

Krievijā ieslodzītais ukraiņu režisors Oļehs Sencovs pirms vairāk nekā 60 dienām pieteica badastreiku, pieprasot Krievijai atbrīvot visus politieslodzītos.

Sencovs 14.maijā pieteica badastreiku, pieprasot visu Krievijas cietumos esošo ukraiņu politieslodzīto atbrīvošanu. Rit badastreika 61. diena, un viņš šajā laikā zaudējis apmēram 15 kilogramus svara.

Sencovs tika aizturēts 2014.gada 11.maijā Krievijas okupētajā Krimā aizdomās par «teroraktu plānošanu», un 2015.gada augustā Krievijas tiesa viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu, kas viņam jāizcieš stingra režīma kolonijā. Tiesa atzina, ka Sencovs esot vainīgs mēģinājumos sarīkot teroraktus Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Pats Sencovs jebkādu savu vainu noliedzis.

Atklātu vēstuli Krievijas autokrātam Putinam publicējusi Sencova māte Ludmila.

«Ikviena māte mīl savus bērnus, vēl viņiem brīvību un laimi. Man grūti spriest par pašas dēla vainu, kaut arī pazīstu viņu kā mierīgu pilsoni un cilvēku, kurš mīl savu profesiju - kinorežiju,» raksta māte.

«Nepārliecināšu jūs par Oļeha nevainīgumu, kaut pati tam ticu. Vienkārši pateikšu, ka viņš nevienu nav nogalinājis. Viņš cietumā nosēdējis jau četrus gadus. Viņu gaida bērni, viņa jaunākais dēls cieš no autisma. Viņiem grūti klājas bez [Sencova]. Viņi nekad nebūs laimīgi bez tēva.»

Pagājušomēnes medijos izskanēja ziņas, ka Sencovs atteicies Putinam lūgt apžēlošanu.

Kā pavēstījis Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, lai prezidents varētu apžēlot politieslodzīto, jāsaņem attiecīgs lūgums, bet «no Sencova nekādi iesniegumi nav saņemti».

Otram šajā lietā notiesātajam ukraiņu aktīvistam Oleksandram Koļčenko tiesa piesprieda desmit gadu cietumsodu.

Kaut arī nedz Sencovs, nedz Koļčenko nav lūguši piešķirt viņiem Krievijas pilsonību, viņi tika tiesāti kā Krievijas pilsoņi.

Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams