Valdošās partijas šonedēļ turpināja skatīties uz atvērto Vēlēšanu likumu, it kā ierakstīt tajā kaut ko gribētu visi - gan vēlētāju reģistru, gan aģitācijas laika ierobežojumus, bet pagaidām nevienam priekšlikumam nav nopietna atbalsta. Kamēr reglamentētās lietas stāv uz vietas, neregulētās uzņem apgriezienus.

Sociālo tīklu un saziņas portālu lietotāji ir pamanījuši, ka starp draugu un vietējām slavenībām savi lietotāju konti ir arī tiem, kuri plašāk pazīstami kā politiskās virtuves pavāri un atpazīstami ar piederību partijām. Arī viņi draudzējas, "feisbuko" vai, piemēram, "čivina" twitterī. Protams, no viņiem reti kurš gaida padomus kulinārijā, dziļas atziņas par dzīvi vai pārdomas par moderno deju. Ko viņi dara tīmeklī? Varbūt viņu mērķis ir brīvi pieejamo resursu izmantot kā iespēju veidot smalku politiskā mārketinga tīmekli - it īpaši pirms šogad gaidāmajām vēlēšanām?

Virtuālajā vidē politika un politiķi jau ir ienākuši soli solī ar interneta attīstību. Tiesa, visu piedāvāto iespēju izmantošanu apjautis salīdzinoši neliels skaits, jo vairums vēl arvien nemaz nezina, ka internets ir kaut kas vairāk par e-pastu.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Latkovska ir novērojusi, ka dažādu instrumentu izmantošana ir viļņveidīga, augstākais punkts ir īsi pirms vēlēšanām: "Domāju, ka daudziem politiķiem būs profili draugos, feisbukā, twiterī... bet tie, kas tos medijus lieto, tātad politiķiem jābūt pareizai stratēģijai, kā tos lietot..."

Mūrnieces blogs

Viena no aktīvākajām sociālo mediju lietotājām ir iekšlietu ministre Linda Mūrniece: "Tas ir veids, kā nepastarpināti pateikt, ko es domāju, un nevienam nav jātulko tevis rakstītais. Tā ir iespēja ātri reaģēt uz kādu informāciju, kas var būt nepieciešama žurnālistiem tai skaitā." Mūrniece atzīst, ka kādu laiku sociālais tīkls twitter viņai palīdzējis nepastarpināti uzklausīt arī aktīvāko iedzīvotāju sūdzības un vēlāk mēģināt tās novērst. Visam gan esot savas robežas, tādēļ, apjomam stipri pieaugot, tam vairs neatliek laika.

Elektroniskā vide uzliek arī savus pienākumus. Aiz profila jebkurā no kanāliem tekstu un vēstījumu autoram jābūt ir pašam, nevis padomniekam vai PR menedžerim. Otrais likums – ja esi sācis, komunicē regulāri. Trešais – dari to nepiespiesti.

Slēpta apmaksāta reklāma ir izskaužama rīcība

Politisko priekšvēlēšanu kampaņu uzraugi un sabiedriskās organizācijas joprojām strīdas – kur velkama robeža starp atbalstāmām aktivitātēm internetā un darbībām, kuras pēc to gara būtu dēvējamas par reklāmu, slēptu reklāmu vai aģitāciju.

Lolita Čigāne no „Delnas” saka, ka kritērijs ir nauda: "Protams, ja mums būs politiķi, kas izmantos draugiem.lv, veidos savas reklāmas – un darīs to par naudu, tad jādomā, vai viņi to dara zināmu, ka tā ir apmaksāta reklāma un cik tas maksā. Tiktāl, ciktāl kāds ministrs uzraksta twiterī ziņu, ko viņš ir izdarījis, – tā ir atbalstāma lieta."

Precedenti ar slēpto maksas reklāmu

Viena no populārākajām sociālajām lapām draugiem.lv pret gaidāmajām vēlēšanām šoreiz sola izturēties pragmatiski. 2009.gada pašvaldību priekšvēlēšanu laikā minētā vietne no esošajiem un potenciālajiem deputātiem vēlējās saņemt dažus tūkstošus latu - lai lietotājiem būtu iespēja uzdot kandidātiem jautājumus. Roberts Zīle (TB/LNNK) rakstīja: "(..) Cilvēki tiek aicināti uzdot jautājumus deputātu kandidātiem, solot viņu atbildes, pēc kurām portāla lietotāji varēs novērtēt "kandidātu spējas atklātā saziņā, strīdos un dialogos ar vēlētājiem". Tiek noklusēts tikai viens "sīkums": lai deputāti spētu atbildēt uz jūsu jautājumiem, no viņiem tiek prasīta samaksa - "nieka" 4500 lati par Eiropas Parlamenta un 6120 lati - par Rīgas domes pašvaldību vēlēšanu profila izveidi..."

Pozitīvisma kampaņas lapa aizvērta uzreiz pēc vēlēšanām

Lolita Čigāne: "Mani personīgi aizskāra, kā pozitīvisma kampaņa ar visu mājas lapu „pa saulei” izbeidzās un tika aizslēgta ciet uzreiz pēc vēlēšanām. Bet tā jau laikam ir katra cilvēka personīgā lieta – kam viņš seko un kas viņu aizskar."

Labs atskaites punkts būtu situācijas apzināšana vismaz pusgadu pirms vēlēšanām, taču tas ir tikpat kā neiespējami. Vairākiem politiķiem ir tā saucamie viltus profili – viņu vārdu un foto nesaskaņoti  izmanto trešās personas. Tāpat visiem vārdiem un uzvārdiem līdzi neizsekosi.

Politiķi nav sakārtojuši vidi, kurā paši vītero

Visbeidzot – likums šo specifisko jomu nekādi neregulē. Līdz ar to, kamēr lasīt, klausīties vai skatīties politiķu teikto elektroniskajā vidē ir brīva izvēle, nevis spiesta lieta, – šis ir jauns un neapgūts politiskā mārketinga lauks.

Bet vienmēr paliek jautājums - vai profilu uztur pats politiķis, vai arī algots komunikāciju profesionālis. Var spēlēt arī ar atklātām kārtīm - ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija tieši šobrīd meklē sociālo tīklu menedžeri - vēl viena jauna profesija, kuras nebija pirms pāris gadiem.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO