Trešā daļa iedzīvotāju grāmatas lasa reizi gadā vai pat retāk. Lai veicinātu lasīšanu, 2010. gads pasludināts par Lasīšanas Gadu. Visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti ne tikai lasīt grāmatas, bet iedziļināties izlasītajā.

Vairāk nekā viena dzīve - tā ir lasīšanas gada devīze, jo grāmatas ļauj katram izdzīvot arī citu dzīves pieredzi un tā atrast savu īsto ceļu. Projekts iesākts ar grāmatu sienas atklāšanu Centrālā dzelzceļa stacijā, kas ir ļoti simboliski allaž esot ceļu krustpunktā. Idejas iniciatori grāmatu lasīšanu izceļ ne tikai kā brīvā laika pavadīšanas līdzekli, bet visiem pieejamu veidu kā attīstīt domāšanu.

Andra Treibaha, reklāmas aģentūras „Publicis Riga” direktore, projekta iniciatore: "Tas, kas mūs uztrauc, sabiedrības arvien mazāk spēja kritiski spriest un pieņemt lēmumus. Mēs visi brīnāmies, ka vēlēšanu rezultāti ir tādi, kā ir, ka neviens neatceras ko katrs solījis, ka baumas tiek izplatītas bez pamata un mēs sapratām, ka cilvēki vienkārši ir pārstājuši lasīt saistītus tekstus, pārstājuši spēt iedziļināties."

Šis atzinumus bijis dzinējspēks brīvprātīgai projekta uzsākšanai. Tagad atbalstītāju skaits pieaudzis un pieaudzis apliecinājums, ka tas ir svarīgi arī citiem. Turklāt šobrīd Rīgā, tāpat kā daudzviet Eiropā, lasīt var arī kafejnīcās, restorānos, kur uz vietas atrodama dažāda literatūra.

STD Lasītkārajiem veidojas jauna tradīcija grāmatnīcās – lasītavās iegādāties sev tīkamo grāmatu vai to lasīt piecas, desmit minūtes vai visu dienu.

Pētījumi gada sākumā atklāja, ka apmēram trešdaļa, 32% no respondentiem grāmatas lasa reizi pusgadā vai retāk, vai pat nelasa nemaz. Puse no tiem, kuri lasa, grāmatu atver reizi nedēļā. Latvijas iedzīvotāji vairāk lasa daiļliteratūru, kuru īpaši iecienījušas sievietes, kamēr vīrieši dod priekšroku zinātniskajai un praktiskajai literatūrai. Interesanti, ka pieaugušie ikdienā visvairāk lasa bērnu literatūru, kas nozīmē, ka vecāki lasa priekšā savām atvasēm. Savukārt pašu bērnu iesaistīšanās plašākajā lasīšanas veicināšanas programmā, „Bērnu žūrija”, kurā darbojas 444 bibliotēkas, ir sarukusi. Lasīšanas gadā liela uzmanība tiks pievēsta arī bērnu un jauniešu lasīšanas paradumiem.

Silvija Tretjakova, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja: "Bērnu skaits no 17 000 samazinājās līdz 10 000, jo grāmatas nevarēja nopirkt bibliotēkas un ir 95 krīzes bibliotēkas , kuras nevarēja nopirkt nevienu grāmatu."

Šobrīd Kultūrkapitāla fonds, kas bija šī projekta galvenais finansētājs, to atbalsta tikai daļēji, tāpēc tiek meklēti citi atbalstītāji. Arī sabiedrība ar ziedot.lv starpniecību ziedo līdzekļus, lai ļautu īstenot 9 gadus ilgušo programmu. Bērnu žūrijā ir iesaistījies arī Ričards, kuru uz bibliotēku aizveda mamma. Latvijā, tāpat kā visā pasaulē grāmatas mīļākas ir meitenēm, un par to kā zēnu uzmanību piesaistīt grāmatām tiek domāts īpaši, bet Ričardam tā nav. (lasa skaļi un iesmejas lasot)

Ričards Dūdiņš, Rīgas Centra sākumskolas 3.klases skolnieks: "Puišiem vairāk patīk spēlēties, bet es varbūt neesmu no tiem, man ļoti patīk lasīt."

Projekta virzītāji lasīšanas gada laikā pētīs vai iedzīvotāji ir mainījuši savus ieradumus un būs priecīgi par katru cilvēku, kurš sācis lasīt un vēl labāk atgriezīsies pie grāmatām atkal.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams