Latvija uzvarējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju", portāls TVNET uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Papildināts ar Nila Muižnieka komentāru

ECT Lielā palāta lēmumu pieņēmusi ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.

ECT Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.

"ECT spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai un ka šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai," portālam TVNET norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

ĀM uzskata, ka ECT spriedums ir reāls apliecinājums starptautiskajās tiesībās noteiktajam principam, ka kara noziegumiem nav noilguma. "Šis spriedums ir būtisks ieguldījums valsts pārstāvju nesodāmības apkarošanā, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas uzmanības lokā un kam tiek pievērsta arvien pieaugoša uzmanība Eiropas Padomē," uzver ĀM.

ĀM arī pateicas Lietuvai par iesaistīšanos šajā lietā trešās puses statusā, atbalstot Latvijas valdības nostāju.

 Jau ziņots, ka ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam.

ECT savā spriedumā tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.

Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.

Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, par kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos. Tomēr ECT Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu.

Krievija par lēmumu šokā, sauc par katastrofu

Krievijas Ārlietu ministrijas aģentūras šodien izplatītajā paziņojumā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums asi nosodīts. 

"Šis lēmums ir neskaidrs: mēs tikko atzīmējām 65.gadadienu kopš uzvaras II pasaules karā, un pēkšņi tiek pieņemts šāds lēmums pret tiem, kas cīnījās ar fašismu," teikts paziņojumā.

Jāatgādina, ka iepriekš Krievijas Valsts domes Starptautisko attiecību komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs uzsvēris, ka Kononovam nelabvēlīga sprieduma gadījumā Krievijas attiecības ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu varētu krasi pasliktināties. "Nedod dievs, spriedums nebūs Kononovam labvēlīgs," toreiz izteicās Kosačevs. "Tad atklājas visa kara vēsture un drīkst sodīt uzvarētājus. Kurus nesoda. Kā to tad uztvert? Es ceru, ka tiesneši būs gudrāki un Kononova lieta neizvērsīsies par kaunu Eiropai un katastrofu mūsu attiecībām ar tiesu," viņš saka.

Latvija nosoda mēģinājumus ietekmēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu

Savukārt Latvijas (ĀM) stingri nosoda Krievijas Federācijas (KF) pārstāvju mēģinājumus ietekmēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Vairāki šādi mēģinājumi tika novēroti lietas „Kononovs pret Latviju” izskatīšanas laikā, kad tiesneši gatavoja spriedumu. Plašsaziņas līdzekļos organizētā kampaņa, kas kulminēja ar Lielās Palātas tiesnešu balsojuma atklāšanu pirms sprieduma pasludināšanas, un draudīgie KF pārstāvju izteikumi vērtējami kā tiesas apspriežu noslēpuma pārkāpums un Tiesas neatkarības apdraudēšana, uzver ministrija.

 Neskatoties uz to, ka lietā „Kononovs pret Latviju” KF pārstāvju izdarītais spiediens uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu nevainagojās ar panākumiem, ĀM ir norūpējusies par bīstamo tendenci. ĀM uzskata, ka Eiropas Padomes līmenī būtu stingri jānosoda jebkādi Eiropas Cilvēktiesību tiesas ietekmēšanas mēģinājumi, kā arī sadarbībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu jāapspriež iespējamie pasākumi, kuri tālāk nostiprinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesas neatkarību. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai būtu nepieciešams pārskatīt pašreizējās darba metodes, lai nostiprinātu tiesas apspriežu noslēpumu.

Nogalina grūtnieci un vēl vairākus civiliedzīvotājus

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī

atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus, tostarp grūtnieci, un nodedzināja viņu mājas.

Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.

Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā. Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.

Latvijas tiesa atzīst par vainīgu

2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma saistībā ar slikto veselību.

2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas saistībā ar noilguma iestāšanos.

Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas Senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.

Krievija grūtnieces slepkavu godina ar Uzvaras dienas medaļu

TVNET jau vēstīja, ka Latvijā par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam un bijušajam padomju partizānu brigādes komandierim Vilim Samsonam  pasniegtas speciāli Uzvaras dienas 65. gadadienai veltītas medaļas. Medaļas pasniegtas  Krievijas vēstniecībā svinīgās ceremonijās Lielā Tēvijas kara veterāniem. Vairāk resursos pievienotajā rakstā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams