Latvija ir noslēgusi aizdevuma programmu, ir kāpusi investoru uzticība Latvijai, un tagad no valdības un parlamenta ir atkarīgs, kā kuģis tiks stūrēts tālāk, šodien Vīnē notiekošajā banku konferencē atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka šis gads Latvijai būs izaicinājumu pilns. 2012.gads būs gads, pēc kura rādītājiem Latvija tiks vērtēta, kad tiks pieņemts lēmums par mūsu valsts uzņemšanu eirozonā, tāpēc šā gada rādītāji būs ļoti būtiski.

Inflācija šogad varētu būt starp 2,2% un 2,4%, vērtēja Rimšēvičs.

Centrālās bankas prezidents izteicās, ka patlaban vēlētos, lai bankas Latvijā kreditē vairāk. Korporatīvajā sektorā process vēl notiek labi, bet bankas ir atturīgākas pret mājsaimniecībām. Latvijas Bankas prezidents arī stāstīja, ka pēdējā laikā viņam daudzkārt vaicā, kā Latvijai izdevās pārvarēt ekonomisko krīzi.

Svarīgākais bija ātrums

Svarīgākā lieta, Rimšēviča vērtējumā, bija ātrums - ātrums, ar kādu strādāja Latvijas valdība un parlaments.

Cits būtisks faktors bija pārliecināšana, jo neviens nediktēja, kas Latvijai ir jādara, programmas īpašnieki pilnībā bija paši latvieši. Būtiska bija arī komunikācija ar sabiedrību par to, ka ir jāpārtrauc tērēšana, jākonsolidē budžets. Tikpat svarīga bija arī politiķu rīcība, taupības pasākumus nosakot ne tikai iedzīvotājiem, bet algu samazinājumu piemērojot arī deputātiem, valdības locekļiem, arī pašam Rimšēvičam.

Rīgas domes Finanšu departamenta Resursu pārvaldes priekšnieks Roberts Remess stāstīja par krīzes un taupības pasākumu ietekmi galvaspilsētā. Aprēķināts, ka no 2008. līdz 2010.gadam Rīgas pašvaldība izdevumi algām samazināti par 34%.

Skaidrojot, kā to izdevās panākt, Remess atzina, ka mūsu valdība šos samazinājumus ieviesa kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, tādējādi Latvijas pusei bija iespēja teikt, ka tās ir Starptautiskā Valūtas fonda prasības.

Viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem - bezdarba mazināšana

Viens no lielākajiem Latvijas valdības izaicinājumiem patlaban ir bezdarba līmeņa mazināšana un bezdarbnieku izglītošana, lai tie spētu iekļauties darba tirgū, sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvičs atzina, ka patlaban valdība cenšas nodrošināt mācību programmas cilvēkiem, kas ir ārpus darba tirgus. Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo bezdarbniekam ir sarežģīti atgriezties darba tirgū, kad viņš bijis vairāk nekā gadu bez darba un pieradis dzīvot no pabalstiem.

Valdība patlaban mēģina īstenot dažādas izglītošanas programmas, taču, Rimšēviča ieskatā, patlaban tomēr ir plaisa starp to, kā tiek izglītoti bezdarbnieki, un darba devēju vajadzībām. Valdība cenšas izglītot cilvēkus, īsti neizvērtējot darba devēju vajadzības, uzskata centrālās bankas vadītājs. Viņš atzīmēja: jo vairāk darbs bezdarbnieku apmācīšanas jomā būs vērsts uz uzņēmēju vajadzībām, jo lielākas izredzes, ka valdībai būs sekmes šajā jautājumā.

Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2011.gada decembra beigās bija 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, un salīdzinājumā ar novembri bezdarba līmenis nav mainījies.

Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē 2011.gada decembra sākumā bija 130 240, bet mēneša beigās - 130 296 bezdarbnieki.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams