Šaurība, bezdarbība un ārsts vien neatliekamā gadījumā. Tā ir tikai daļa no baisās ainas, kas paveras, nonākot kādā no Latvijas cietumiem. Cietums ieslodzīto dzīvei brīvībā nesagatavo, tā secinājis tiesībsargs. Tāpēc Tiesībsarga biroja darbinieki sāk vizītes cietumos, lai pievērstu uzmanību tajos samilzušajām problēmām, šovakar vēstīja LNT ziņas.

Šonedēļ tiesībsargs Juris Jansons apmeklēja Valmieras cietumā ieslodzītos. Vizītē piedalījās gan Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadība (IeVP), gan arī plašsaziņas līdzekļi.

Jansons sākotnēji ieslodzītos informēja par to, ka šī ir monitoringa vizīte, kuras laikā viņiem ir iespēja parādīt sadzīves apstākļus, lai, iespējams, nākotnē politiķi lemtu par to uzlabošanu.

Tualetes pods pie guļvietas

Aplūkota tika arī viena no cietuma kamerām, kurā atrodas apcietinātie, kas vēl tikai gaida tiesu. Šaurā telpa tiek dalīta uz septiņiem ieslodzītajiem. Apcietinātais Aivars atzina: «Jāpierod, nav jau ko teikt; kas ir, tas ir.» Kāds cits norādīja, ka nav iespējas sportot.

Kamera ir tik šaura, ka tualetes pods atrodas turpat pie gultas. Dienā atvēlēta stundu gara pastaiga svaigā gaisā. Šādos apstākļos ieslodzītie gaida tiesu mēnešiem un pat gadiem ilgi.

Zobārstniecības kabinets bez zobārsta

Kamēr kamerās valda šaurība, tikmēr pie cietuma mediķiem vietas ir atliku likām. Izremontētais zobārsta kabinets ar dažu mēnešu izņēmumu stāv tukšs jau gadiem.

Uz pusslodzi ar mēneša algu - 194 lati «uz rokas» - zobārstu darbam cietumā neatrast. Tāpēc iedot pretsāpju tableti un gaidīt ātro palīdzību ir viss, ko cietuma ārsti var izdarīt.

«Likumā rakstīts - mums jānodrošina neatliekamā palīdzība, to mēs varam nodrošināt,» uzsvēra cietuma medicīnas daļas vadītāja Inta Kornāte. IeVP vadītājs Visvaldis Puķīte norādīja, ka tad, ja uz vietas ambulatori neko nav iespējams darīt, tad tiekot saukta ātrā palīdzība.

Ar sāpošu zobu jāmokās nedēļām ilgi

Taču pie zobārsta ārkārtas vizītē ārpus cietuma tikt nav tik vienkārši. Ieslodzītie, kas te atrodas jau ilgāk, norādīja, ka ar sapampušu, sāpošu vaigu nākas sadzīvot vairākas nedēļas.

«Es trīs nedēļas gaidīju, tur ārā arī rindas, kamēr tā rinda pienāk. Tabletes deva, bet nu neko, galvu plēsa kopā. Divi zobi, izrāva pēc trīs nedēļām, viss bija sapampis,» pastāstīja ieslodzītais Aleksandrs.

IeVP plāno piesaistīt zobārstus, kuri ieslodzītos ārstētu par maksu, nevis par valsts naudu. Taču tad aktualizējas nākamā sāpīgā lieta – nodarbinātība.

Minimālas darba iespējas

Algotu darbu no 752 ieslodzītajiem Valmieras cietumā strādā tikai 33. Pārējie vairāk nekā 700 sēž kamerās un var tikai sapņot par iespēju nopelnīt kaut vai jau pieminētajam zobārsta apmeklējumam.

«Tas ir liels mīnuss, nav nodarbinātības - normāla algas pelnīšana, lai nebūtu mammām naudu jāprasa,» sacīja ieslodzītais Adrians.

Kā vēstīja LNT ziņas, uzņēmēji ieslodzītos nodarbināt nav ieinteresēti - tas prasa lielu atbildību un ieguldījumus. Savukārt IeVP nedrīkst nodarbināt cietumniekus.

Puķīte pauda viedokli: «Vajadzētu sakārtot likumīgo pamatu tam, lai ieslodzītie varētu strādāt valsts labā un par to saņemt samaksu. Reāli viņi varētu veikt jebkādus darbus.»

Tiesībsargs informēs valdību un Saeimu

Vizītes noslēgumā tiesībsargs solīja par šiem visiem neatliekamajiem jautājumiem informēt gan valdību, gan Saeimas Cilvēktiesību komisiju.

Latvijā patlaban ir 12 cietumi ar vairāk nekā sešiem tūkstošiem ieslodzīto. Tiesībsargs plāno turpināt cietumu apmeklēšanu.

Pēc Jansona domām, svarīgi cietumus padarīt tādus, kas veicina ieslodzīto atgriešanos dzīvei brīvībā. Pašlaik cietumi esot vieta, kur nonākot, ieslodzītie tikai vairāk slīgst noziedzības purvā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO