Kaut arī maksātnespējīgās AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») sanācija būtu atbalstāma, investīcijas tajā būtu grūti atpelnīt, sacīja finanšu konsultāciju uzņēmuma «Behrens Corporate Finance» partnere Latvijā Valērija Gapoņenko.

Pēc viņas teiktā, līdzekļi, kas jāiegulda, lai atgūtu zaudēto klientu uzticību, kā arī papildus likviditātes un kapitāla atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi esot pietiekami apjomīgi - pēc presē izskanējušās informācijas no 160 līdz 180 miljoniem latu.

Gapoņenko arī norāda, ka, ņemot vērā, ka uz šodienu ir izmaksāti vairāk nekā 90% no valsts garantēto atlīdzību summas, būtu skaidri jāsaprot sanācijas mērķis - kāpēc tā ir pievilcīga potenciālajiem investoriem.

«Ja potenciālais investors ir ar labu starptautisku reputāciju, skaidri definētu sanācijas mērķi un tam ir pietiekami finanšu līdzekļi investīcijām »Krājbankā«, sanācija ir atbalstāma, bet grūti izpildāma, ņemot vērā potenciālas atdeves,» skaidro eksperte.

Vienlaikus viņa atzīst, ka šāds solis nenoliedzami nāktu par labu valsts ekonomikai - daļai darbinieku būtu iespēja saglabāt darba vietas, tostarp reģionos, kā arī lielie noguldītāji ilgtermiņā varētu saņemt iesaldētos līdzekļus.

Kā ziņots, «Krājbankas» administrators «KPMG Baltics» saņēmis četrus bankas sanācijas plānus.

No iesniegtajiem sanācijas plāniem Kredītiestāžu likuma izpratnē pēc satura, formas un iesniedzējiem atbilda divi - pirmdien un pagājušās nedēļas piektdienā iesniegtie. KPMG vēl nav izvērtējusi pirmdien iesniegto plānu, līdz ar to patlaban administratori detalizēti iepazinušies ar trīs sanācijas priekšlikumiem.

Potenciālie investori patlaban netiek atklāti, taču tie ir no Ziemeļeiropas un austrumiem.

Trīs no iesniegtajiem plāniem saistīti ar struktūrām vai investoriem, kuri iepriekš strādājuši Latvijā. Neviens no plānu iesniedzējiem gan nav tieši saistīts ar bijušajiem īpašniekiem.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī «Latvijas Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO