Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement», ACTA) ratificēšana neprasīs nekādas būtiskas izmaiņas Latvijas likumos un noteikumos, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Pūce uzsvēra, ka, neskatoties uz Latvijas un starptautiskajos medijos sacelto ažiotāžu par nolīgumu, ACTA faktiski stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, jo ārvalstīs ir pamanīta arī Latvijas preču viltošana.

Tomēr Saeimas komisijas sēdes gaitā izskanēja pretēji viedokļi un bažas, ka Latvijas pievienošanās ACTA var apdraudēt gan elektronisko sakaru komersantu, gan to klientu intereses, ja saistībā ar ACTA tiks veikta lietotāju darbību novērošana internetā.

Deputātu un ekspertu diskusijas komisijas sēdes laikā pārsvarā bija par ACTA piemērošanu elektroniskai un interneta videi, kā arī par to, vai nolīguma tapšana bijusi pietiekami publiski apspriesta un sabiedrība par to pietiekami informēta gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC), kurš nav Ārlietu komisijas pastāvīgs loceklis, sacīja, ka ACTA izskatīts valdībā un nodots Saeimai ar atzīmēm, ka tādi aspekti kā apspriešana sabiedrībā un nolīguma ietekme uz sabiedrību «nav attiecināmi».

Armands Leimanis, kurš uz komisiju tika aicināts kā interneta lapas «Manabalss.lv» aktīvists, pauda viedokli, ka ACTA savās prasībās būtiski neatšķiras no ASV apstrīdētā un pagaidām apturētā likumprojekta pret pirātismu internetā «Stop Online Piracy Act» (SOPA). Šo likumprojektu interneta portālos kritizēja kā drakonisku iejaukšanos interneta lietotāju privātsfērā.

Savukārt Pūce sacīja, ka asās diskusijas sakarā ar SOPA noteikti radīja sakāpinātu interesi par ACTA, taču ACTA neko jaunu nesaturot un, viņaprāt, ir pat maigāks par pašreizējām ES intelektuālā īpašuma aizsardzības normām.

Tomēr EM valsts sekretārs piebilda, ka EM kompetencē ir tikai ACTA starptautiskie aspekti un to ietekme uz ārējo tirdzniecību. Par to, vai vispār un kādos veidos ACTA ratificēšana varētu ietekmēt Latvijas normatīvos aktus un noteikumus, atbild, citu starpā Tieslietu ministrija (TM).

Tomēr, saskaņojot iespējamu ACTA ietekmi uz Latvijas likumiem un autortiesību aizsardzības normām, gan TM, gan Kultūras ministrija esot paudušas viedokli, ka Latvijas likumos nekas nebūtu jāmaina.

Aivars Kreilis, kurš komisijas sēdē pārstāvēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kā arī Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju, teica, ka nesaredzot iespēju, ka ACTA uzliks papildu pienākumus interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS). Tomēr Kreilis, kurš ir arī «Lattelecom» amatpersona, teica, ka būtu jāveic darbs, lai informētu mazos IPS par faktu, ka viņiem nekas nedraud.

Savukārt deputāts un komisijas loceklis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja uz atšķirībām ACTA versijās angļu un latviešu valodās un pieļāva, ka atsevišķus angļu versijas pantus var interpretēt kā iespēju no IPS prasīt savu lietotāju datu plūsmu un darbību atskaites.

Komisijas loceklis Valdis Zatlers (ZRP) teica, ka ACTA neredzot neko, kas apdraudētu «likumpaklausīgu interneta lietotāju», kas samaksājis par visu autortiesību aizsargātu saturu, kuru jebkādā veidā izmanto.

Savukārt deputāts Sergejs Mirskis (SC) teica, ka stingrākas autortiesību uzraudzības normas vajadzēja sabiedrībā apspriest pirms ACTA parakstīšanas. Mirskis sacīja, ka Latvijā daudz jauniešu nevarot atļauties maksāt par interneta saturu, taču šāds saturs esot nepieciešams viņu attīstībai.

Ārlietu komisijas sēdes beigās Pūce neformālā sarunā ierosināja rīkot interneta semināru (tā saukto «vebināru»), kur, visticamāk, prezentācijas veidā, tiktu skaidrots ACTA «par punktiem», lai ar EM un valdības viedokli un skaidrojumiem par nolīgumu varētu iepazīties Latvijas interneta auditorija, kurā izskanējuši skaļākie iebildumi pret ACTA.

EM šodien publiskojusi savā mājaslapā plašu informāciju par ACTA, tostarp analizējot katru nolīguma punktu atsevišķi.

LETA jau ziņoja, ka sabiedrības iniciatīvu platformā «Manabalss.lv» Gatis Gailītis rosinājis parakstu vākšanu pret ACTA.

«Mums jau tā ir atņemtas visas brīvības. Brīvība internetā ir viena no tām, kas vēl palikusi. Visā pasaule pret ACTA protestē, un arī mums būtu jāprotestē. ACTA nedrīkst vienkārši izslidināt cauri. Korporāciju mudinātie valstsvīri vienkārši bez diskusijām pieņēma nolīgumu, kas atļauj izspiegot cilvēkus interneta vidē,» uzskata ierosinājuma autors.

Viņš skaidro, ka cilvēki jāinformē par to, ka tagad viņu interneta nodrošinātājs zinās visu par viņiem un viņus novēros, ja tam tā labpatiksies. Viss, ko cilvēki darīs, būs viņiem brīvi pieejams, un viņi šo informāciju būs spiesti nodot varas iestādēm.

Savukārt Pūce apgalvo, ka saceltā ažiotāža par ACTA ir «stipri pārspīlēta».

ACTA nerada jaunu izpratni par intelektuālā īpašuma objektiem un neko nemainīs pašreizējā mehānismā, kā autortiesību īpašnieki var cīnīties pret savu tiesību aizskārumu. Proti, autortiesību īpašniekiem arī turpmāk būs iespēja, izmantojot tiesu (civiltiesiska strīda gadījumā) vai Valsts policiju (aizdomu gadījumā par kriminālu pārkāpumu), vērsties pie interneta pakalpojumu sniedzējiem savu tiesību aizsardzībai.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams