Šodien notika Krievijas prezidenta vēlēšanas, kurās pilsoņu aktivitāte varētu pārsniegt valsts galvas vēlēšanās 2008.gadā. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija ziņo, ka vēlētāju aktivitāte bijusi 64% no balstiesīgajiem pilsoņiem. Rīgas iecirkņos Krievijas prezidenta vēlēšanu dalībnieki svētdien veidoja garas rindas. Neatkarīgie novērotāji jau izteikušies, ka vēlēšanās pārkāpumu esot vairāk kā 5000 gadījumi.

Papildināts saskaņā ar jaunākajiem datiem

Vēlēšanu iecirkņi slēgti plkst 19.00 (pēc Latvijas laika)

Svētdien notiekošajās Krievijas prezidenta vēlēšanās pilsoņi balso aktīvāk nekā valsts galvas vēlēšanās 2008.gadā un parlamenta vēlēšanās pērn, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Saskaņā ar CVK datiem līdz pulksten 18 pēc Maskavas laika (pulksten 16 pēc Latvijas laika) nobalsojuši 58,3% vēlētāju. Maskavā nobalsojuši 48,72% vēlētāju, bet Sanktpēterburgā - 32,95%.

Saskaņā ar CVK datiem līdz pulksten 15 pēc Maskavas laika (pulksten 13 pēc Latvijas laika) nobalsojuši 47,6% vēlētāju. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2008.gadā vēlētāju aktivitāte analogā laika periodā bija 42,83%, sacīja Ivļevs CVK informācijas centrā. Maskavā nobalsojuši 34,03% vēlētāju, bet Sanktpēterburgā - 32,95%.

Līdz plkst.13 pēc Maskavas laika (plkst.11 pēc Latvijas laika) Krievijā kopumā bija nobalsojuši 30,1% vēlētāju.

Kā jau bija paredzams, atbilstoši oficiālajiem datiem vislielākā vēlētāju aktivitāte konstatēta Ziemeļkaukāza federālajā apgabalā.

Līdz plkst.12 pēc Maskavas laika (10.00 pēc Latvijas laika) Čečenijā bija nobalsojuši 52% balsstiesīgo iedzīvotāju, Kabardā-Balkārijā - 33%, Ingušijā 32%, bet Karačajā-Čerkesijā, Ziemeļosetijā un Dagestānā - vairāk nekā 30%, pastāstīja šī federālajā apgabalā amatpersona Aleksandrs Hlopoņins.

Maskavā nobalsojuši 12,39% vēlētāju, bet Sanktpēterburgā - 10,62%.

Krievijā dzīvo ap 141 miljoniem, bet balsot ļauts vien 108 miljoniem

Ja vēlētāju aktivitāti salīdzina ar decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, tad tā svētdien ir par divām reizēm lielāka. Parlamenta vēlēšanās līdz plkst.10 bija nobalsojuši vien 5,3% vēlētāju.

Krievijas prezidenta vēlēšanas turpināsies līdz plkst.21 pēc Maskavas laika (plkst.19 pēc Latvijas laika), kad valsts teritorijā tiks slēgti pēdējie iecirkņi. Ir izveidoti vairāk nekā 95 tūkstoši iecirkņu, no tiem 385 - ārzemēs.

Vēlētāju sarakstos ir ietverti vairāk nekā 108 miljoni cilvēku. Jāpiebilst, ka, pērn noslēdzoties tautas skaitīšanai, konstatēts, ka Krievijas iedzīvotāju skaits šobrīd ir 141,18 miljoni. Šie gan ir tikai provizoriskie rezultāti un detalizēti dati būs pieejami aprīlī. Provizoriskajos datos nav iekļautas ziņas par Krievijas pilsoņiem, kas skaitīšanas laikā atradās ārzemju komandējumos, kā arī par attālākajiem novadiem.

Novērotāji: pārkāpumu ir daudz

Svētdien notiekošajās Krievijas prezidenta fiksēti daudz pārkāpumu, apliecināja neatkarīgās novērotāju organizācijas «Golos» pārstāvis Andrejs Buzins, norādot, ka pārkāpumu šajās vēlēšanās ir tikpat daudz, cik 4.decembra parlamenta vēlēšanās.

«Nevarētu teikt, ka [pārkāpumu] ir daudz vairāk, bet to arī nav daudz mazāk. Ir aptuveni vienāds ziņojumu skaits. Interesanti ir tas, ka ir mainījusies struktūra. Ja [Valsts] domes vēlēšanās bija daudz ziņojumu par biļetenu nelikumīgu iemešanu un »karuseļiem« [nereģistrētu vēlētāju vairākkārtīgu balsošanu], tad tagad ziņojumu vairāk ir par piespiedu balsošanu, un par to, ka uz iecirkņiem tiek atvesti cilvēki, kas balso, bet kam nav Maskavas pieraksta,» skaidroja «Golos» pārstāvis.

«Kopumā ņemot, ziņojumu pienāk daudz. Pārkāpumu kartē ir jau vairāk nekā četri tūkstoši ziņojumu, dalām šo skaitli ar divi, jo pusei no tiem nav sakara ar sūdzībām, tad sanāk aptuveni divi tūkstoši ziņojumu par pārkāpumiem. Es to uzskatu par sliktu zīmi. Jo daudz tika runāts par cīņu ar pārkāpumiem, pārāk daudz, tomēr mums ir šāda plūsma,» sacīja Buzins.

Vēlēšanās, visticamāk, uzvarēs pašreizējais premjerministrs Vladimirs Putins, atgriežoties Kremlī jau uz trešo pilnvaru termiņu. Par 59 gadus vecā bijušā VDK virsnieka uzvaru, šķiet, nešaubās vairs neviens.

Valsts organizētās aptaujas liecina, ka jau pirmajā vēlēšanu kārtā Putins saņems 60% balsu, kamēr par viņa tuvāko sāncensis - komunistu līderi Genādiju Zjuganovu - gatavojas balsot tikai 15% vēlētāju.

Par trešo vietu nāksies cīnīties miljardierim Mihailam Prohorovam un skandalozajam populistam Vladimiram Žirinovskim, kamēr bijušais parlamenta augšpalātas spīkers Sergejs Mironovs, visticamāk, paliks pēdējā vietā.

Taču analītiķi norāda, ka pārliecinošā uzvara tikai ievadīs jaunu politiskās nestabilitātes laikmetu, kas būs krasā pretstatā ar Putina diviem iepriekšējiem prezidentūras termiņiem, kas ilga no 2000. līdz 2008.gadam.

Vēlēšanas sākās Kamčatkas pussalā Tālajos Austrumos, kur iecirkņi tika atvērti svētdien pulksten 8 (sestdien 22 pēc Latvijas laika) un beigsies Kaļiņingradas apgabalā pie Baltijas jūras, kur iecirkņi tiks slēgti svētdien pulksten 20 (19 pēc Latvijas laika).

Rīgas iecirkņos veido pamatīgas rindas

Krievijas prezidenta vēlēšanu dalībnieki Rīgas iecirkņos veido pamatīgas rindas, novēroja aģentūra LETA.

Pie Krievijas vēstniecības Antonijas ielā izveidojusies aptuveni 200 cilvēku gara rinda, kuri stāv uz gājēju ietves gan Kalpaka bulvārī, gan Alunāna ielā.

Ievērojama vairāk nekā 100 cilvēku gara rinda izveidojusies arī Maskavas namā Marijas ielā. Cilvēki uz ielas gan nestāv, jo rindā gaidītāji pagaidām spēj izvietoties nama telpās.

Savukārt pie Krievijas vēstniecības Konsulārās nodaļas Dzirnavu ielā pēc plkst.10 rindas uz ielas vēl nebija.

Balsotāji uzvedas samērā mierīgi un lielus asumus pagaidām nenovēroja. Daži rindā stāvētāji solās balsot par bijušo prezidentu, pašreizējo Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, jo viņš «spējot ieviest kārtību un rūpējoties par tautiešiem ārzemēs». Savukārt citi norāda, ka Putins esot diktators un jābalso par kādu citu.

Protesti sākās jau decembrī

Kopš 4.decembrī notikušajām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām Krievijā notiek plašas protesta akcijas pret pārkāpumiem, ar kuru palīdzību tika panākta Putina vadītās partijas «Vienotā Krievija» uzvara. Protestētāji arī pieprasa Putinam aiziet no varas un pauž bažas, ka pārkāpumi notiks arī prezidenta vēlēšanās.

Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Putins kļuva par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju 1999.gada 31.decembrī, kad no prezidenta amata atkāpās Boriss Jeļcins un toreizējam premjeram Putinam, kuru Jeļcins bija izraudzījies par savu «pēcteci», saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas valsts vadība. Putins uzvarēja 2000.gada 26. martā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% balsu, un 2004.gada 14.martā ar 71% balsu tika ievēlēts uz otru amata termiņu.

Putins tiek apsūdzēts, ka savas prezidentūras laikā pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis demokrātiju, kā arī bijis faktiskais valsts vadītājs, pēdējos četrus gadus esot premjera amatā. Tā kā 2008.gadā konstitūcija liedza Putinam kandidēt uz trešo prezidenta amata termiņu pēc kārtas, viņš prezidenta amatam atbalstīja pirmā vicepremjera Dmitrija Medvedeva kandidatūru. Medvedevs, kurš ir Putina līdzgaitnieks kopš darba gadiem tolaik Putina vadītajā Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru daļā 90.gadu pirmajā pusē, pagājušā gada septembrī notikušajā partijas «Vienotā Krievija» kongresā izvirzīja Putina kandidatūru prezidenta amatam, savukārt, Putins paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā Medvedevs kļūs par premjerministru.

Medvedeva prezidentūras laikā tika grozīta konstitūcija, tāpēc tagad prezidentu ievēlēs nevis uz četriem, bet uz sešiem gadiem. Joprojām ir spēkā ierobežojums, ka viens cilvēks nevar būt prezidents divus amata termiņu pēc kārtas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO