Pēc Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienas dievkalpojuma Doma baznīcā notika gājiens uz Brīvības pieminekli. Uz to ieradās gan biedrības «Daugavas Vanagi» pārstāvji, gan sabiedrībā pazīstamas personas un politiķi no Nacionālās apvienības, novēroja TVNET. Gājiena dalībnieku un cietumnieku tērpos tērptu pretinieku starpā pie Brīvības pieminekļa izcēlās neliela asu vārdu pārmaiņa un daži tika aizturēti, tomēr kopumā pasākums noritēja mierīgi.

(Pievienots video.)

Leģionāru piemiņas pasākumos aizturēti trīs cilvēki

Šodien pie Brīvības pieminekļa gandrīz vienlaikus notika trīs konfrontējoši pasākumi – organizācijas «Daugavas vanagi Latvijā» gājiens un aktīvista Ulda Freimaņa pasākums, pieminot leģionārus, kā arī ar šiem pasākumiem konfrontējoša biedrības «Apvienība pret nacismu» sapulce.

Atšķirībā no citiem gadiem biedrības «Daugavas Vanagi» gājiena dalībnieki netiek apsaukāti. Ziedus viņi nolika, ejot caur karogu aleju.

Pret leģionāru piemiņas gājienu pie Brīvības pieminekļa protestēja daži desmiti cilvēku, kas sevi dēvēja par antifašistiem. Šogad viņi neizkliedz skaļus saukļus, tikai iesaistījās diskusijās ar piemiņas pasākuma dalībniekiem [par vēsturi].

Kā TVNET apstiprināja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Sigita Pildava, Brīvības pieminekļa apkārtnē aizturētas trīs personas – divi par PSRS un nacistiskās simbolikas izmantošanu, bet viens par huligāniskām darbībām, traucējot sabiedrisko kārtību un policijas darbu.

Pret visiem aizturētajiem sāktas administratīvās lietvedības.

Pasākumā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku

Saskaņā ar policijas aplēsēm, pasākumā kopumā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku.

Leģionāru atceres gājiens beidzas bez starpgadījumiem, cilvēki ap plkst. 12.30 sāka pamazām izklīst.

Pasākuma hronoloģija:

Plkst.12:14 gājiena pretinieki sāk novākt dekorācijas un izklīst. No barjerām tiek noņemtas koncentrācijas nometņu fotogrāfijas, protestētāji velk nost savus stilizētos cietumnieku tērpus. Sākuši izklīst arī pēdējie gājiena dalībnieki.

Ap plkst. 12:10 cilvēki ir beiguši nolikt ziedus. Ap pieminekli pasākuma noslēgumā tika izveidots karogu ieloks.

Līdz pat pasākuma beigām turpinājās diskusijas un vārdu apmaiņas gājiena dalībnieku un pretinieku starpā. Policisti notiekošo vēroja, bet neiejaucās.

Plkst. 11:45 izcēlusies asa vārdu pārmaiņa starp leģionāru gājiena dalībniekiem un cilvēkiem ārpus nožogojuma. Leģionāri tika nodēvēti par fašistiem un nodevējiem, pēc kā izcēlās asāka diskusija par vēsturiskiem jēdzieniem un notikušo. Incidentu filmē un fotografē žurnālisti, tomēr policisti neiesaistījās.

Pie Brīvības pieminekļa izveidojās rinda, cilvēkiem gaidot uz iespēju tur nolikt ziedus. Tie, kas ziedus jau nolikuši, lielākoties uzkavējās nožogojuma iekšpusē, savā starpā sarunājoties.

Leģionārus sagaida cietumnieku tērpos

Apvienības pret nacismu pārstāvji leģionārus pie pieminekļa sagaidīja ar koka konstrukcijām, kas atgādina karātavas. To turētāji to gan noliedz, norādot, ka konstrukcijas simbolizē koncentrācijas nometņu nožogojumu.

Netālu no policijas barjerām ielas malās pie pieminekļa izvietotas arī melnbaltas fotogrāfijas ar šausminošiem skatiem no nacistu koncentrācijas nometnēm, kā arī atrodas cilvēki cietumnieku tērpos.

Pie Brīvības pieminekļa, kur varētu notikt lielākā konfrontācija, ieradusies policijas vadība, arī policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ap plkst. 11:25 leģionāri sasnieguši Brīvības pieminekli. Leģionārus laukumā sagaidīja viņu domubiedri, turot rokās ziedus un karogus, tādējādi veidojot sarkanbaltsarkanu karogu aleju līdz laukuma vidusdaļai.

Ap pusdivpadsmitiem pirmie gājiena dalībnieki sāka nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Notiekošo atspoguļo ne vien daudzi vietējie, bet arī ārvalstu mediji.

Īsi pēc plkst. 11 sācies leģionāru gājiens uz Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā iet mācītājs, leģionāri, kā arī partiju apvienības VL-TB/LNNK deputāti.

Kopā ar vecākiem piedalās arī bērni.

Dalībniekiem rokās ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogi, tiek dziedātas dziesmas.

Procesijā cauri Vecrīgai noraugās cilvēki, daudziem rokās ziedi, viņi filmē un fotografē.

Gājienu pavada policisti, arī specvienību pārstāvji un policijas suns.

Plkst. 10:50 dievkalpojums ir noslēdzies - pie baznīcas izveidots sarkanbaltsarkanu karogu koridors, godinot brīvības cīnītājus. Cilvēki pie baznīcas gaida gājiena sākumu uz Brīvības pieminekli, kur paredzēta ziedu nolikšana.

Vairākiem gājiena dalībniekiem rokās ir ne vien ziedi, bet arī plakāti «Nē okupācijas varām» - latviešu un angļu valodā, kā arī «Jā brīvai Latvijai!».

Pasākums Doma laukumā noritēja mierīgi

Situācija Doma laukumā bija mierīga, kārtību tur uzraudzīja policisti, tomēr viņu nebija daudz. Turpat dežurēja arī ugunsdzēsēji un mediķi.

Pirms dievkalpojuma daudzi sanākušie izmantoja izdevību mierīgi parunāties un saņemt pie apģērba spraužamas lentītes Latvijas karoga krāsās.

Uz dievkalpojumu ieradās politiķi, kuru vidū arī VL-TB/LNNK deputāti Raivis Dzintars, Kārlis Krēsliņš, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, Jānis Dombrava un Ilmārs Latkovskis. Kopumā pulcējās ap 300 cilvēku, liela daļa ir vecāka gadagājuma cilvēki.

Doma laukumā bija ieradies arī nacionālists Aivars Garda ar domubiedrēm Līgu Muzikanti un Lieni Apini.

Savukārt «Visu Latvijai» jaunieši ieradās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogiem.

Piemiņas pasākums sākās, sanākušajiem dziedot dziesmu «Daugav' abas malas».

16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā «Waffen SS», kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli «Waffen SS» bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.

Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres dienā tādējādi ir nacisma slavināšana.

Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds «brīvprātīgais» tika lietots, lai apietu šo konvenciju.

Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, klāsta ministrija.

Tieši 16.martu par leģionāru atceres dienu 1952.gadā izvēlējās «Daugavas vanagi», taču pašlaik Latvijā 16.marts nav oficiāla piemiņas diena.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams