Kādreiz slavenās, bet tagad vairs neesošas animācijas studijas «Dauka» radošais veikums tikko nonācis Rīgas muzeja kolekcijā. Lai arī muzejam tas ir priecīgs notikums, atlikušās studijas Latvijā cenšas, cik var, lai noturētos «virs ūdens» ar niecīgo atbalsta finansējumu no valsts. Studijas starptautiskos kopprojektos plūc laurus tieši augstās kvalitātes dēļ, taču vienlaikus profesionālu animatora izglītību Latvijā nav iespējams iegūt, tā šovakar vēstīja LNT raidījums «Top10».

Mulfilmu varoņiem «otrā elpa» muzejā

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā priecīgs notikums. Tā krātuve papildinājusies ar jauniem eksponātiem. Animācijas studija «Dauka» nākamajām paaudzēm nodevusi savu radošo darbu, kas mērāms vairāk nekā 120 filmu apjomā.

«Zaķīšu pirtiņa», kā arī daudzas citas multfilmas ir guvušas ne vienas vien paaudzes atzinību. Muzeja pārstāve Klāra Radziņa raidījumam «Top10» atzina: «Mums šis dāvinājums nāca pēkšņi! Es saprotu, kāpēc viņi dod mums – tur ir ļoti daudz kas par Rīgu, un mums vēl joprojām ir liels satraukums, ka šie «Daukas» vadītāji šo visu mums uzdāvināja.»

Spēj izdzīvot studijas, nevis latviešu animācija

Animācijas studija «Dauka» pastāvēja vairāk nekā 40 gadus. Taču drīz vien būs apritējuši divi gadi, kopš tā ir slēgta. Skarbajos mūsdienu apstākļos tā nespēja konkurēt. «Daukas» produkcija bija orientēta uz vietējo tirgu, kamēr pārējās studijas tiecās uz, tā sakot, plašākiem ūdeņiem.

Studijas «Dauka» pārstāvis Ansis Bērziņš intervijā «Top10» norādīja: «Tās filmas, kas tiek nominētas Oskariem un dažādos festivālos, ir tā saucamās kopražojuma filmas, kur no mūsu puses tiek ieguldīti mākslinieciska rakstura tehniski pakalpojumi. Tas ir veids, lai izdzīvotu varbūt kāda studija, bet nevis latviešu animācija kā tāda.»

Bērziņš gan nevienu nenosodot. Tā ir globalizācija, kur gluži kā autobūvē – detaļas mašīnām tiek ražotas daudzviet pasaulē, bet izcelsme tiek piedēvēta valstij, kurā viss ticis salikts kopā.

No valsts saņem niecīgu finansējumu

Gada budžets, cik Latvijā animācijas filmām atvēl valsts, ir 156 tūkstoši latu. Tas, izšķīstot pa vairākām studijām, nav nekas, tādēļ pārējais finansējums tiekot meklēts aiz Latvijas robežām.

Lielākie komerciālie un profesionālie panākumi, kur Latvijas studijas pielikušas savu roku, tik tiešām tapuši, sadarbojoties uzreiz vairāku valstu studijām. Piemēram, Berlīnes kinofestivālā nominētā multiplikācijas filma «Lote un mēnessakmens noslēpums» tapa, filmu studijai «Rija» sadarbojoties ar igauņu studiju «Eesti Joonisfilm».

«Rijas» vadītājs Vilnis Kalnaellis «Top10» pauda uzskatu, ka daudz vieglāk esot strādāt, ja nav kopražojuma. «Taču, ja vēlies realizēt lielākus projektus, tad tā noteikti ir kopprodukcija, jo tad iesaistās vairāk valstu un tas ir lielāks tirgus. Kvalitātes standarti ir lielāki – kopā ir lētāk, nekā vienam pašam cīnoties un meklējot finansējumu un cilvēkresursus,» viņš sacīja.

Latvijas animatori var lepoties ar kvalitāti

ASV Kinoakadēmijas balvai «Oskars» tika izvirzīta Latvijas filmu studijā «JET MEDIA» animētā filma «Chico&Rita». Šobrīd studijā darba dunu nomainījis klusums, jo tiek gaidīts kāds no nākamajiem sadarbības projektiem.

Lai arī Latvijā veikts smags tehniskais darbs, tomēr studijas «JETMEDIA» pārstāve Inga Prauliņa uzskata, ka tas ir Latvijas animatoru starptautisks novērtējums.

«Kvalitāte ir Nr. 1, kas viņus piesaista, un cena ir Nr. 2. Jo ir ļoti daudz mazbudžeta projektu, kas Latvijā nemaz nenonāk, tie uzreiz aiziet uz Āziju. Tur animatori ir lētāki nekā Latvijā vai Austrumeiropā. Bet, kad Rietumeiropas studijas vēlas ļoti augstas kvalitātes animāciju, tad viņi Āziju izstrīpo no sava saraksta un meklē studijas Austrumeiropā, jo mēs esam tomēr lētāki nekā rietumeiropieši un tajā darba tirgū mēs, protams, ar to iegūstam.»

Kā kļūt pamanītam pasaulē?

Animācijas biznesā ļoti svarīga esot personīgā pazīšanās un reputācija. Tieši šie elementi dažādām Latvijas studijām vairāku gadu gaitā ļāvuši iekļauties tādos veiksmīgos projektos kā Francijas, Beļģijas, Kanādas un Latvijas kopražojums «Randiņš Belevilā», kas 2004.gadā tika nominēta Oskaram, un kopā ar frančiem radīt multfilmu «Kirikū un burve» un tikko pabeigto «Chico&Rita».

Prauliņa sacīja: «Pat tad, ja mēs strādājam ar partneriem, ar kuriem mums ir bijusi sadarbība, mēs vienalga taisām jaunu testu. Tāpat vien mums neviens neko nedod – testi tiek doti vairākām studijām, un vienmēr ir konkurence, lai vispār šo darbu dabūtu.»

Latvijā animatora izglītību skolā iegūt nevar

Laikmetā, kad par galveno darba instrumentu ir kļuvis dators, interesanti ir tas, ka animācijā joprojām dominē roku darbs. «Chico&Rita» prasības esot bijušas īpaši lielas. Viena neliela kļūda - un lapa ar zīmējumu nokļūst papīrgrozā. Līdzīga kvalitātes latiņa arī studijā «Rija» tapušajai «Lotei un mēnessakmens noslēpumam».

Latvijas studijās tikai tagad ienāk pirmie jaunie animatori, kas šīs prasmes apguvuši īpašās studiju programmās ārvalstīs. Līdz šim ierastais ceļš bijis šāds: Latvijas Mākslas akadēmija, Jaņa Rozentāla mākslas vidusskola un mēģinājums saprast – sanāks vai nē.

«Pamatā Latvijā tas notiek pašmācības ceļā, tiek organizēti kursi. Tie ir cilvēki, kas nāk, ir ar zīmēšanas iemanām, tad viņi iemācās animācijas pamatus un paliek vai arī aiziet uz reklāmas biznesu, kur tas darbs ir biežāk un nopelnīt var vairāk; tā kā Latvijā nav tīras animācijas skolas,» sacīja Kalnaellis.

Savukārt «Daukas» pārstāve Roze Stiebra raidījumam atzina: «Ir vajadzīga tāda iekšēja, garīga vēlme, un tad šī vēlme novedīs pie tām programmām. Var arī no otras puses: tu apgūsti datorprogrammas un domā, kā tās varētu lietot, un tad tā vēlme var rasties!»

Studiju noslodze - viļņveidīga

Studiju pārstāvji gan atzīst, ka par spīti veiksmīgajiem sadarbības piemēriem pagaidām noslodze tajās ir viļņveidīga – darba duna mijoties ar dīkstāvi. Taču nenoliedzami animācijas nozare lēnām uzņemot apgriezienus un studijas cerīgi skatoties nākotnē, vēstīja «Top10».

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, kur tagad glabāsies jau vairs neeksistējošās animācijas studijas «Dauka» fonds, studija «Rija» savukārt izvietojusi izstādi par to, kā top animācija, ļaujot zīmēt arī pašiem. Iespējams, kāds no mazajiem apmeklētājiem, izmēģinot roku praktiskajos darbos, būs atradis savu aicinājumu.

Skatīt pievienoto video!

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO