Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkologs Aleksandrs Derjabo norāda, ka Latvijā cilvēki un īpaši jaunieši pārāk daudz sauļojas: "Mēs uzņemam pārāk lielu ultravioleto starojumu gan sauļojoties brīvā dabā, gan solārijos, kas ir īpaši satraucoši, jo tādējādi pastāv paaugstināts risks saslimt ar melanomu, kas ir ļoti agresīva vēža forma."

Melanoma ir viens no ādas ļaundabīgo audzēju veidiem, kuras attīstību galvenokārt provocē pārmērīgi saņemts ultravioletais starojums. Salīdzinot ar citām onkoloģiskajām saslimšanām, melanomu bieži konstatē gados jaunākiem cilvēkiem un arī tās norise mēdz būt agresīvāka.

"Melanoma ļoti reti kad sastopama bērniem, bet pēc 18 gadu vecuma saslimstība ar to būtiski palielinās", saka A. Derjabo un turpina: "Kad es sāku strādāt, uzskatīja, ka ļaundabīgie audzēji galvenokārt ir pusmūža cilvēku slimības, bet tagad es nereti redzu deviņpadsmit, divdesmit, divdesmit piecus gadus vecus pacientus ar melanomas diagnozi un

viens no būtiskajiem iemesliem ir modē esošais brūnais iedegums un pārmērīgā sauļošanās solārijā. Skrienot pakaļ modei, jaunieši neapzinās, kādam riskam sevi pakļauj."

Atzinīgus vārdus onkologs velta Veselības ministrijas centieniem stingrāk kontrolēt solāriju pieejamību personām līdz 18 gadu vecumam, uz ko iet daudzas Eiropas valstis. Viņš arī norāda, ka ļoti svarīgs ir pērnajā gadā ietekmīgās Starptautiskās Vēža pētījumu aģentūras (IARC) sniegtais atzinums - līdz ar to, ņemot vērā dažādus kritērijus, solārijs ir oficiāli atzīts par kaitīgu. Tādējādi ir izbeigtas dažādas spekulatīvās diskusijas un neapgāžami var apgalvot, ka solārijs paaugstina iespēju saslimt ar vēzi.

Pētījumi uzrāda, ka pēdējos gados ļaundabīgos audzējus novēro par 10 - 15 gadiem jaunākiem cilvēkiem nekā agrāk. Arī Latvijas onkologu rīcībā esošā statistika liecina, ka ādas vēzis un melanoma ir pieaugoša problēma. Pērnajā gadā šāda diagnoze no visiem pirmreizējiem onkoloģiskiem pacientiem, kuri vērsušies Latvijas Onkoloģijas centrā, ir uzstādīta 8% vīriešu (7,1% - 2008.g.) un 10,8% sieviešu (9,8% - 2008.g.), turklāt pirmā gada letalitāte ir 10,6% gadījumu, kas norāda uz šīs vēža formas agresīvo dabu, kā arī novēloto vēršanos pie ārsta, kas ir absolūti biežākais onkoloģisko pacientu nāves cēlonis pēdējos gados.

Vietā, kur attīstās ļaundabīgi veidojumi, cilvēkam var būt dedzināšana, kņudēšana, sāpes vai citas nepatīkamas sajūtas. Ja līdztekus tam novēro kādas redzamas izmaiņas ar pigmentveidojumiem - vai nu tie rodas no jauna, vai maina savu krāsu, izmēru, vai sāk viegli traumatizēties, izčūlot, tad tas jau ir signāls, ka jāvēršas pie ārsta.

"Pirmkārt, jau pie ģimenes ārsta, kas vajadzības gadījumā nosūtīs pie dermatologa un onkologa. Ne jau vienmēr pārmaiņas ādā izrādīsies ļaundabīgas. Ir ļoti daudz citu patoloģiju, bet modrība nepieciešama, lai nepalaistu garām bīstamu, dzīvību apdraudošu slimību," saka onkologs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams