Šodien sākas Valsts prezidenta Valda Zatlera prezidentūras pēdējais gads, un trešais no tiem, ekspertu vērtējumā, pagājis "samierināšanas zīmē".

Tuvojoties prezidentūras noslēgumam, valsts pirmās personas dienas kārtības centrā līdz ar finanšu krīzi izvirzījušies valsts ekonomiskās un politiskās stabilitātes jautājumi. Trešajā prezidentūras gadā Zatlers sasaucis valdības ārkārtas sēdi, mēģinājis līdzēt premjeram budžeta tapšanas procesā un bieži vien aicinājis konfliktējošās puses sēsties Rīgas pilī pie viena galda kompromisa rašanai.

Ārpolitiskajā darbībā Zatlers mēģinājis turēt iepriekš jau uzņemto Latvijas kursu. Pastāv iespēja, ka pēdējā prezidentūras gadā Zatleram atšķirībā no savas priekšgājējas izdosies oficiālā vizītē apmeklēt Maskavu, tādējādi dodot jaunu impulsu Latvijas un Krievijas attiecībās. Ielūgumu ierasties Maskavā viņš saņēma vēl 2007.gada nogalē, kad Latvijā viesojās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Tuvojoties prezidentūras noslēgumam, aizvien pozitīvāki kļūst ekspertu vērtējumi par Zatlera paveikto, saimniekojot Rīgas pilī.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka, salīdzinot Zatleru ar pārējiem diviem neatkarību atjaunojušās Latvijas prezidentiem, saka, ka viņā ir mazāk ārišķības, vairāk vēlmes reaģēt uz konkrētām problēmām, bet vienlaikus procesos ir arī mazāka loma viņa paša personībai. Salīdzinājumam, Guntis Ulmanis bijis ceremoniāls prezidents bez īpašas ietekmes, bet Vaira Vīķe-Freiberga - ar autoritāri aristokrātisku darba stilu.

"Iekšpolitiski Zatlera trīs gadus prezidenta amatā vērtēju kā negaidīti veiksmīgus. Valdis Zatlers izrādījās no partijām neatkarīgs prezidents, kas nepieciešamības gadījumā visai efektīvi spēja darboties kā vidutājs, samierinātājs konfliktu situācijās," aģentūrai LETA norādīja Kažoka.

Vienlaikus viņa atzīst, ka lielākā Zatlera trīs gadu prezidentūras laika problēma ir skandāli ap prezidenta kancelejas izdevumiem un to slepenība, kā arī lielākā neveiksme ir nespēja piedāvāt risinājumu Latvijas veselības sistēmas problēmām.

Pēc Kažokas domām, ja vien kaut kas negaidīts nenotiks ceturtajā prezidentūras gadā, Zatlers kā prezidents no sabiedrības puses tiks vērtēts atzinīgi. Tomēr viņa arī norāda: "Tā kā Zatlers nav izteikti harizmātiska personība, nedomāju, ka viņam būtu iespēja izdarīt ko tādu, lai viņa popularitāte pārsniegtu Vairas Vīķes-Freibergas "ziedu laiku" atbalstu tautā."

Kā būtiskākos nākamā gada uzdevumus Zatleram eksperte min Saeimas vēlēšanu seku "menedžēšanu", proti, gan iespējamo lielas sabiedrības daļas vilšanos ievēlētājos politiķos, gan arī vēlēšanu rezultātu ietekmi uz turpmāk veicamajiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem.

Iespējas Zatleram tikt ievēlētam arī uz otro četru gadu prezidentūras termiņu eksperte balsta uz diviem neprognozējamiem faktoriem - nākamā Saeimas sastāva un tā vēlmes vienoties par Zatleram alternatīviem kandidātiem. Kažoka gan patlaban neredz daudz piemērotākus prezidenta amata kandidātus, par kuriem Saeima varētu vienoties.

Pats prezidents par vēlmi ieņem augsto amatu arī uz otru termiņu pagaidām diplomātiski klusē, norādot: "Vispirms darbs. Es nestrādāju konkrētām vēlēšanām, es nestrādāju konkrētam termiņam. Es strādāju valsts labā. Tas ir mans pamatprincips, kuru es nekad nemainīšu."

Trīs prezidentūras gadi, pēc Zatlera domām, pagājuši nemanot, un to laikā daudz iegūts. "Es pats esmu iekšā darba procesā simtprocentīgi, un trīs gadi ir pagājuši nemanot. Tie ir bijuši ļoti izaicinoši gadi ar daudziem notikumiem, kuros bija nepieciešama mana personīgā aktīvā rīcība. Es esmu daudz ieguvis no šiem trīs gadiem."

Pirms trīs gadiem, 2007.gada 31.maijā, Saeima par prezidentu apstiprināja toreizējo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Zatleru. Viņa prezidenta pilnvaras oficiāli stājās spēkā, 2007.gada 8.jūlijā nododot zvērestu Saeimai.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams