Rīgas apgabaltiesa otrdien nolēma sākt maksātnespējīgās «Krājbanka» bankrotu. Lēmums nav pārsūdzams. Bankrotu lūdza sākt bankas administrators - revīzijas kompāniju SIA «KPMG Baltics», kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja bankrotu kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu, administratora un FKTK pārstāvji skaidroja, ka bankas darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka «Krājbanka» nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā «Krājbankas» finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.

FKTK: svarīgi, ka beidzot ir kliedēta neziņa

Pats svarīgākais ir tas, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par maksātnespējīgās AS «Latvijas Krājbanka» bankrota procedūras sākšanu un neziņa par bankas maksātnespējas risinājumu, kas ilga kopš 29.marta, kad bija paredzēts sākt izskatīt bankrota pieteikumu, tagad ir kliedēta, norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

FKTK pārstāve Agnese Līcīte informēja, ka izvēlētais bankas administrators SIA «KPMG Baltics» turpinās savu darbu. Savukārt FKTK arī turpmāk nodrošinās administratora darbības un bankrota procedūras uzraudzību, analizējot ikmēneša pārskatus un regulāri sniedzot informāciju par atgūto bankas aktīvu apmēru.

Administrators ir gandarīts par tiesas nolemto

«KPMG Baltics» korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns žurnālistiem pēc lēmuma paziņošanas sacīja, ka administrators ir gandarīts par abiem pieņemtajiem tiesas lēmumiem - gan par «KPMG Baltics» saglabāšanu kā «Krājbankas» administratoru, gan par lēmumu sākt bankas bankrotu. Viņš gan pauda nožēlu, ka lēmums par bankrota sākšanu kavējies teju divus mēnešus, jo administrators bija rēķinājies, ka bankrota procedūra tiks sākta jau martā.

Kā pirmos darbus, ko administrators darīšot, Jurcāns minēja organizētu un plānveidīgu darbu pie bankas aktīvu realizācijas, sākot no tiem aktīviem, ko kavēšanās ar bankrota sākšanu ietekmējusi visvairāk.

Kā lielākās aktīvu grupas viņš minēja kredītu portfeli, kas tiks grupēts pēc kvalitātes, kredītu izsniegšanas termiņa, un tad tiks domāts, kādās lotēs kredītus potenciālajiem pircējiem piedāvāt. Patlaban interese tikusi izrādīta par «Krājbankas» nekustamajiem īpašumiem, atsevišķām kredīta portfeļa daļām un bankomātiem, sacīja Jurcāns. Pēc viņa teiktā, aktīvu realizācija, lai kreditoru interesēs atgūtu naudu, noteikti nebūs nedēļu vai dažu mēnešu jautājums, bet gan varētu aizņemt laiku no 13 līdz 16 mēnešiem.

Sīkāk par plānotajām darbībām administrators plašāku sabiedrību informēs tuvākajās dienās.

Kreditori uzskata, ka «KPMG Baltics» argumenti par bankrota sākšanu nav pietiekami motivēti un izsvērti, kā arī pārmet administratoram, ka tas nav piedāvājis pats savu bankas sanācijas plānu.

FKTK 2011.gada novembrī apturēja «Krājbankas» darbību, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums. «Krājbanka» tika slēgta pēc tam, kad Lietuvas valdība nacionalizēja tās mātes banku «Snoras». Gan «Snoras», gan «Krājbankas» īpašnieki un vadītāji tiek turēti aizdomās par nelikumībām abu banku pārvaldē.

«Krājbanku» par maksātnespējīgu tiesa pasludināja 2011.gada 23.decembrī.

No «Krājbankas» kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds - 60% prasījumu kopsummas, tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Kā ziņots, otrdien tiesa noraidīja vairāku kreditoru prasības no «Krājbankas» administratora pienākumiem atcelt «KPMG Baltics». Tiesa noraidīja arī «Izdevniecības žurnāls Santa» pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu «Krājbankas» noguldītāju pieteikumiem.

Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā bija vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA «Veiksmes līzings», bijušais «Krājbankas» valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA «Travelvia», SIA «Izdevniecība žurnāls Santa», SIA «WK Corporate Services Ltd.», kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome.

Maksātnespējas lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī «Krājbankas» bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, V.Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams