Gruzijā šodien piemin otro gadadienu kopš piecu dienu Gruzijas - Krievijas kara. Pirmo reizi piemiņas pasākumus separātiskajā Abhāzijas reģionā apmeklējis arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

2008. gadā naktī uz astoto augustu Gruzija ieveda savu karaspēku separātiskajā Dienvidosetijas reģionā. Krievija uz to reaģēja, ievedot tur arī savus spēkus, padzenot no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupējot daļu valsts teritorijas. Abās pusēs ir saglabājušies atšķirīgi stāsti par to, kas īsti karu izraisīja. Krievijas atbalstītāji Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili dēvē par agresoru, un Krievijas armija viņa spēkiem stājusies pretim, lai aizsargātu Krievijas miera uzturētājus un civiliedzīvotājus, kam ir Krievijas pases.

Eduards Kokoiti, Gruzijas separātiskā Dienvidosetijas reģiona prezidents: „Šai pusei, un šeit es domāju gruzīnus kopā ar to atbalstītājiem, nav vēlēšanās rast risinājumus miermīlīgā veidā.”

Gruzijas pārstāvji turpretī saka, ka brīdī, kad tās spēki iegāja Dienvidosetijā, Krievijas armija jau tur bija priekšā. Gruzija uzskata, ka šo karu Krievija bija gatavojusi jau gadiem, piešķirot tās pilsoņiem Krievijas pases un ieviešot rubli par reģiona valūtu. Tāpat Tbilisi nosodījumu šodien izraisījusi Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva iepriekš neizziņota vizīte separātiskajā Abhāzijas reģionā.

Arī atceres pasākumi rāda atšķirīgās interpretācijas par kara norisi. Gori pilsētā tie sākās jau vakar laikā, kad Dienvidosetijā iebrauca Krievijas militārais konvojs, bet Dienvidosetijas galvaspilsētā Tsinvali pusnaktī, brīdī, kad Gruzija raidīja pirmo šāviņu.

Liza, Chinvali iedzīvotāja: „Šodien mēs esam ieradušies pieminēt tos, kuri zaudēja savu dzīvību, – gan jaunos, gan vecos.”

Lai arī kāda būtu konflikta politiskā puse, fakts paliek nemainīgs -  tā laikā dzīvību zaudēja vismaz 390 civiliedzīvotāji, savukārt kauju kulminācijas laikā mājvietas jāpamet bija vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku. Kaut gan būvniecība šobrīd ris straujiem soļiem, kara postītajā reģionā vēl viena problēma ir bezdarbs. Vienīgās pieejamās darba vietas ir valsts sektorā un Krievijas militārajās bāzēs. Tādu divus gadus pēc kara ir daudz.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO