Lai arī daļa komentāru interneta portālos ir agresīvi un nikni, tomēr pēdējā laikā komentāru kvalitāte ir uzlabojusies. Tā sarunā ar portālu TVNET sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pasniedzēja Anda Rožukalne. Viņa arī izteica atzinīgus vārdus par TVNET darbību.

(Ziņa papildināta saskaņā ar jaunāko informāciju un video.)

Docente norādīja uz saistību starp žurnālistikas kvalitāti, ziņu saturu, formu un komentāru saturu.

Ja rakstos parādās vairāk viedokļu, faktu un fona informācijas, arī daļas lasītāju komentāri ir mazāk agresīvi.

Savukārt, ja materiālos ir tikai vienas amatpersonas viedoklis, turklāt tajā nav citas informācijas, komentāri mēdz būt nikni.

«Ir visnotaļ viegli iepriekš paredzēt, ka dažādas asas politikas vai ekonomikas tēmas izraisīs agresivitāti. Bet nākamie secinājumi ir tādi, ka tieši tās ziņas, ko veido viens viedoklis, kas bieži vien ir citāts vai konkrēta cilvēka attieksme, nevis fakts vai notikums, ir agresīvi komentētas.»

Cilvēkus ārkārtīgi sadusmo, ka nav saprotama konteksta.

Lasītāji vēlas plašāku informāciju, vairāk viedokļu, nevis vienas personas viedokļa izcelšanu.

Liela agresivitāte interneta komentāros parādās pret cilvēkiem, kuru vārds minēts ne tikai virsrakstā, ievadtekstā, bet vēl arī ziņas tekstā.

Vērtējot interneta portālu darbu un analizējot tajā viena viedokļa ziņu daudzumu, docente secinājusi, ka

portāls TVNET šajā ziņā pozitīvi izceļas.

Visvairāk avotu ir tieši TVNET ziņās.

Rožukalne piekrita citu pētījumā «Agresivitātes indekss» iesaistīto pētnieku izteikumam - tur, kur ir kvalitatīvāka žurnālistika, vairāk ziņu komentāri ir saistīti ar aktuālo problēmu, nevis cilvēku, kurš par to izsakās.

Bieži vien cilvēki, kuri pauž agresīvus komentārus, ir nikni, jo nesaprot, kas patiesībā notiek.

«Jo žurnālistika ir kvalitatīvāka, jo diskusija ir sakarīgāka un bez uzbrukumiem.»

«Pliks viedoklis» sanikno lasītājus

Lūgta minēt kādu negatīvu ziņas piemēru, kas varētu tracināt komentētājus, Rožukalne minēja kultūras ministres izteikumus, ka viņai nākotnē klāsies labāk. Ziņā nav faktu, bet tikai viedoklis.

Lasītāji arī mēdzot personificēt notikumus un procesus, piemēram, uzskatīt, ka kultūras jomā viss atkarīgs no konkrētās personas. Taču patiesībā tā nav - kultūras ministre nerada kultūru, viņa tikai pieņem atsevišķus lēmumus šajā jomā.

Komentāros ir arī racionālas diskusijas

«Man ir ļoti optimistisks secinājums.. Manuprāt, komentāri savā ziņā paliek arī labāki. Lai arī uz racionālu un gudru diskusiju gatavie cilvēki reizēm no interneta komentāru telpas tiek padzīti, viņi tur parādās.

Ir cilvēki, kuri tic, ka, ieliekot savas vērtīgās domas un pieredzi, var bagātināt kopējo telpu.»

Pētnieki secinājuši, ka bieži vien komentētāji nokopē politiķu un amatpersonu izteikumus un komunikāciju.

Tāpat novērots - tad, kad cilvēkiem pašiem ir iespēja piedalīties un ietekmēt procesus, piemēram, balsot, agresīvo komentāru skaits samazinās.

«Ja tu pats spēj ietekmēt, tas samazina tavu nepieciešamību drausmīgi gānīties un izteikt kaut kādu savu bezspēku.»

Pēta komentārus internetā

Rožukalne un citi speciālisti šodien publiskoja interneta komentāru pētījuma «Agresivitātes indekss» jaunākos rezultātus.

Pētnieki iepazīstināja ar jaunākajiem izpētes rezultātiem par interneta portālu komentāros pausto. Iegūtie pētījuma rezultāti uzrāda interesantu metaforu lietojumu niknuma un agresivitātes paušanai, metaforu lietojumā sastopami arī etniskie un ideoloģiskie stereotipi.

Vairāk par pētījumu

Cilvēktiesību jēdziens komentāros nereti piesaukts kā kādas atsevišķas grupas privilēģiju kopums vai apgalvojuma arguments bez sīkāka pamatojuma.

Interesanti, ka saistībā ar izbēgušo lāceni Madi internetā arī

parādījušies komentāri par «dzīvnieku cilvēktiesībām».

Tas ir viens no signāliem, ka daļai sabiedrības nav izpratnes par cilvēktiesībām.

Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa norādīja, ka bieži vien cilvēktiesības tiek uztvertas kā ekskluzīvas tiesības, kas piemīt tikai kādai konkrētai cilvēku grupai, piemēram, latviešiem, krieviem, upuriem, pāridarītājiem.

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pasniedzējs Sergejs Kruks atzina, ka liela daļa ziņu internetā ir tapušas no preses relīzēm, kas ir neskaidras un kas tādēļ var saniknot cilvēkus.

Savukārt

«valsts» un «Latvija» ir interneta komentāros biežāk lietotie lietvārdi.

Pētnieki arī skatījuši, vai redaktoru lēmumi izraisa agresīvu komunikāciju internetā.

Portāls TVNET jau vēstījis, ka rupjie, cieņu un godu aizskarošie komentētāji patiesībā ir zināmi un par viņu darbībām regulāri interesējas arī tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji.

Arī lasītājiem tiek piedāvāts izskaust rupjos komentārus. Tādēļ TVNET galvenā redaktore Zita Lunde, komentējot šo tematu LTV raidījumam «Panorāma», šodien atzina, ka lasītāji aicināti šo iespēju izmantot vairāk. «Tie, kas ir tie aktīvākie komentētāji, kuri vēlas saņemt pretim argumentētu viedokli viņu viedoklim, viņi ir ieinteresēti, lai šī vide būtu pārdomātāka un saturiskāka,» sacīja Lunde.

Tādēļ TVNET vēlreiz aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, būt tolerantiem, iztikt bez rupjībām un saglabāt elementāras pieklājības normas.

Skatīt pievienoto video.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams