Nopietnas tēzes un iespējamās sekas, ja tiks paralizētas sociālās iemaksas 2.pensiju līmenī, apsvēruši Saeimas politiķi un ekonomisti. Premjera Valda Dombrovska jaunā radikālā iecere papildināt valsts kasi uz topošo pensionāru rēķina viņiem nav pa prātam - atbalsta tam nav. Ekonomisti rezumē, ka iemaksu apturēšana noteikti degradētu pensiju sistēmu kopumā un zāģētu zaru, uz kura sēž pati valdība. Neticami vienoti ir arī pozīcijas un opozīcijas politiķi, sakot, ka veselais saprāts liedzot šādu premjera vīziju atbalstīt.

Sākuma ideja - progresīva

Pirms aptuveni desmit gadiem pie varas esošie pieņēma lēmumu par 2. pensiju līmeņa izveidi. Jāsaka, ka uz papīra Latvijā bija ieviesta viena no progresīvākajām pensiju sistēmām pasaulē. Turklāt mērķis nākotnē - sociāli atbildīgs, jo sistēmas augļus tad plūktu nākotnes pensionāri. Tie, kuriem šobrīd ir trīsdesmit un četrdesmit gadu. Ar nolūku, lai viņu dzīve pensijā būtu dzīvošanai labāka nekā šobrīdējiem pensionāriem, jo no sociālajām iemaksām tiks veikti nākotnes pensijas uzkrājumi.

Daļa automātiski tika iekļauta 2.pensiju līmenī atbilstoši vecumam, daļa tam varēja pieteikties brīvprātīgi, ko iedzīvotāji arī darīja. Līdz ar to 2.pensiju līmeņa dalībniekiem ik gadu daļu ienākumu tika novirzīti papildu uzkrājumu veidošanai. Jo lielāka alga, jo lielāka pensija. 2001.gadā iemaksu procents sastādīja 2%, 2007.gadā - 4%, bet 2008. gadā tie jau bija 8 procenti no sociālajām iemaksām, bet pirms gada - 2009.gadā, vairoties no valsts maksātnespējas, šīs iemaksas tika samazinātas līdz diviem procentiem.

Ekonomisti prognozē zaudējumus

Bija plānots, ka jau nākamgad, situācijai uzlabojoties, sociālo iemaksu apjoms 2.pensiju līmenī tiks palielināts. Kā krusa no debesīm karstā vasaras dienā nokrita premjera Valda Dombrovska iecere valsts kases papildināšanai, kuru viņš žurnālistiem pauda 13.augustā.  Premjers norādīja, ka papildu naudu budžetā varētu iegūt uz topošo pensionāru rēķina, jo valdībā tiekot apsvērta iespēja uz laiku vispār atteikties no iemaksām pensiju 2. līmenī, kur nākamie pensionāri uzkrāj katrs savu pensiju. Premjers, iepriekš klāstot savu redzējumu, LNT ziņām uzsvēra igauņu pieredzi: "'Principā reformu vadības grupā faktiski izdarīts secinājums, ka būtu jāizanalizē arī iespēja to vēl vairāk samazināt. Šajā gadījumā tas būtu līdzīgi kā to izdarīja Igaunija, kura nomazināja šīs iemaksas līdz nullei." Tātad nākamgad pensiju 2. līmenī, iespējams, neieskaitīs ne santīma - 0%.

Makroekonomikas eksperts Roberts Idelsons, premjera izteikto varbūtību likvidēt arī atlikušos divus procentus sauc par kļūdu, jo ilgtermiņa zaudējumi neatsvērs  ieguvumus. "To var salīdzināt zināmā mērā ar nodokļu palielināšanu, kas tagad notiek. Notiek tas, ka nauda, kas būtu ieskaitīta privātā pensiju plānā, tur netiek aizskaitīta, bet tiek ieskaitīta budžetā," tā komentē Roberts Idelsons, "Citadele Asset Management” prezidents, vērtējot premjera priekšlikumu.

Galvenie pensiju fondu pārvaldnieki ir bankas. Iedzīvotāju veiktās iemaksas tika izvietotas investīciju fondos vai arī izmantotas uzņēmumu kreditēšanā. Ar lēmuma pieņemšanu līdzekļu pieplūde aprautos.
Tāpēc Aleksandrs Makijenko, kurš ir "LKB Krājfondi" valdes priekšsēdētājs, LNT ziņām atzīst šādas idejas neizdevīgumu pašai valsts kasei: "Pensiju fondi iegulda arī valsts obligācijās, attiecīgi palīdzot valsts budžetam grūtajos brīžos. Ja tomēr šis samazinājums notiks, mēs varam saskarties ar problēmām ilgtermiņā sociālajā budžetā, mēs mazinātu pensiju fondu iespējas atbalstīt valsts ekonomiku šobrīd." Sliktākajā scenārijā tiek pieļauta iespēja, ka dažiem pensiju pārvaldniekiem par šo jomu varētu zust interese, jo, samazinoties ienākumiem, arī iemaksas privātajos pensiju fondos nepalielinās. 

Saeimas politiķi vienoti saka "pret"

Jau tagad gan koalīcijas partijas, gan opozīcija neatbalsta premjera domu gājienu, kas sliecas uz 2.pensiju līmeņa graušanu - degradāciju pensiju sistēmas pamatu pamatos. Vismaz šobrīdējās Saeimas politiķi, kurus pirmdien aptaujāja LNT ziņas, ir vienoti un ideju uzskata par radikālu, kas nemotivē maksāt nodokļus, iznīcina pensiju sistēmu un sagrauj pamatus topošo pensionāru nākotnei.  Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, atzina, ka viņa rīcībā neesot tādas informācijas, ka situācija prasītu tik kardinālu soli.

Savukārt Māris Grīnblats, VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs, komentēja: "Tas atkal būtu slikts signāls iemaksām sociālajā budžetā tām personām, kurām ir 30, 40 un mazliet vairāk gadu, ka samērā neizdevīga ir šī atalgojuma sistēma, jo faktiski šis 2.pensiju līmenis neveidojas. It sevišķi, ja tas ir uz ilgāku laiku. Katrā ziņā premjers ir startējis ar radikālu ideju. Domāju, ka to analizēs Saeimā, komisijās, bet šobrīd teikt "jā" nevajadzētu!"

Pret ieceri ir arī Māris Kučinskis, TP Saeimas frakcijas vadītājs, kurš intervijā norādīja, ka tas būtu absurds - vienas dienas politika un ka neviens veselais saprāts to nevar atbalstīt. Pragmatisks vērtējums ir arī Saskaņas centra deputātam Saeimā Andrejam Klementjevam: "Mēs pilnīgi miljoniem cilvēku izrausim pamatu nākotnei. Viņi vispār neticēs sociālajai sistēmai! Vispār pamats, kādēļ jauni cilvēki maksāja sociālos nodokļus, lai nākotnē no 2.pensiju līmeņa saņemtu atbalstu sev."

Ja provizoriski tuvākā mēneša laikā valdība un premjers nesniegs skaidru atbildi sabiedrībai, kas gaidāms attiecībā pret topošajiem pensionāriem, tas kļūs par vienu no dedzīgākajiem priekšvēlēšanu diskusiju jautājumiem. Atsevišķas partijas jau paziņojušas, ka, iekļūstot Saeimā, sociālo iemaksu atcelšanu 2.pensiju līmenī neatbalstīs.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO