Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru tiek ratificēts Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums. Par likumprojektu balsoja 67, bet pret bija 29 deputāti. Viens tautas kalps atturējās. Līguma ratificēšanai bija nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.

(Pievienots video.)

Par līgumu nobalsoja 67 deputāti no «Vienotības», Reformu partijas, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, «Olšteina sešinieka» un ZZS. Pret balsoja 29 apvienības «Saskaņas centrs» deputāti, savukārt deputāte Iveta Grigule (ZZS) atturējās.

Līgumā paredzētas vairākas būtiskas normas

Ārlietu ministrija, kas ir sagatavojusi likumprojektu, paskaidro, ka līguma mērķis ir vienoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eiro zonas pārvaldību. Tādējādi tiks veicināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana.

Līgums pastiprina jau spēkā esošo ES normatīvo regulējumu un uzraudzības mehānismus fiskālās disciplīnas jomā, kas noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā un tālāk attīstīti 2011.gadā tā saucamajā pirmajā ekonomikas pārvaldības dokumentu paketē.

Ministrijā informē, ka līgumā paredzētas vairākas būtiskas normas. Tas noteic, ka vispārējās valdības budžets ir sabalansēts vai ar pārpalikumu, ja vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā, un strukturālā deficīta zemākais rādītājs ir 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās. Līgumslēdzējas puses nodrošinās ātru konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi. Šādas konverģences grafiku ierosinās Eiropas Komisija, ņemot vērā attiecīgajai valstij raksturīgus ilgtspējas riskus.

Fiskālās disciplīnas prasības ir jāiestrādā nacionālajās tiesību normās

Ja vispārējās valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu tirgus cenās ir daudz mazāka par 60% un ja publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, vidēja termiņa mērķa zemākais rādītājs var sasniegt strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās, paredz līgums.

Tajā noteikts, ka fiskālās disciplīnas prasības ir jāiestrādā nacionālajās tiesību normās, vēlams konstitucionālā līmenī, vai kā citādi jānodrošina to ievērošana valsts budžeta procesos un līgumslēdzējām pusēm ir jāievieš arī korekcijas mehānisms, kas sāk darboties automātiski gadījumos, kad rodas būtiskas novirzes no atsauces vērtības vai korekcijām, ar kurām paredzēts šai vērtībai tuvināties.

«Ja vispārēja valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu pārsniedz 60% no IKP, līgumslēdzējas puses apņemas samazināt tā atšķirību salīdzinājumā ar atskaites vērtību par vidēji vienu divdesmito daļu gadā. Līgumslēdzējas puses, kuras atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, ievieš budžeta un ekonomiskās partnerības programmu, kurā ir sīki izklāstītas strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to pārmērīgā deficīta efektīvu ilgtermiņa korekciju,» informēja ministrijā.

Lai labāk koordinētu valsts parāda vērtspapīru emisijas plānus, līgumslēdzējas puses apņemas iesniegt par tiem ziņojumus Eiropas Komisijai un Padomei, kā arī līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība ir eiro, apņemas atbalstīt Eiropas Komisijas iesniegtos priekšlikumus vai ieteikumus, ja Eiropas Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārkāpusi noteikto deficīta vai parāda robežvērtību pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

Līgums paredz, ko darīt, ja kāda valsts nepilda saistības

Līgumā arī iestrādātas konkrētas procedūras, lai novērstu, ka kāda dalībvalsts neīsteno noteiktos fiskālās disciplīnas pasākumus. «Līgums paredz atbildību par līgumā noteikto fiskālās disciplīnas noteikumu neievērošanu. Ja Eiropas Komisija konstatē, ka kāda valsts nav iestrādājusi savās tiesību normās fiskālās disciplīnas noteikumus, jebkura no valstīm vēršas Eiropas Savienības Tiesā (EST). Valstis var vērsties viena pret otru EST par šajā līgumā iekļauto fiskālās disciplīnas noteikumu pārkāpumu arī neatkarīgi no ES Komisijas atzinuma. Ņemot vērā, ka līgums par ES darbību paredz, ka EST nav jurisdikcijas vērtēt valstu budžetus, EST šā līguma ietvaros ir tiesīga vērtēt tikai to, vai fiskālās disciplīnas noteikumi ir iestrādāti nacionālajos tiesību aktos noteiktajā termiņā un vai tiem ir pietiekami saistošs raksturs, valdībai izstrādājot ikgadējo budžetu. Turklāt valstīm ir pienākums izveidot mehānismu, kura ietvaros, ja netiek pildīti fiskālie kritēriji, automātiski tiktu sākts process, kura mērķis būtu atgūt atbilstību fiskālajiem kritērijiem. EST, konstatējot, ka dalībvalsts šos pienākumus nav izpildījusi, var pieņemt spriedumu, kurš paredzēs valstij jaunu pienākumu konkrētā laika posmā novērst neatbilstību līgumā minētajām saistībām. Ja dalībvalsts neievēro EST spriedumu, citas valstis var vērsties EST atkārtoti,» klāstīja ministrijā.

EST var piespriest dalībvalstij atbilstošu soda naudu

Konstatējot, ka dalībvalsts nav ievērojusi iepriekšējo spriedumu, EST var piespriest dalībvalstij atbilstošu soda naudu vai kavējuma naudu līdz pat 0,1% no IKP. Piespriestā summa eiro zonas valstīm ir iemaksājama Eiropas stabilitātes mehānismā, bet neeiro zonas valstīm – ES budžetā.

Paredzēts, ka līguma normas pēc iespējas ātrāk, kad tas būs politiski iespējams, tiks iestrādātas ES tiesību aktos.

Līgums arī noteic, ka eiro zonas dalībvalstu valsts vai valdību vadītāji vidēji divas reizes gadā tiekas neformālos eiro samitos. Tajos piedalās arī komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs tiek uzklausīts. Par samitos notiekošo tiek informētas pārējās ES dalībvalstis. Tās neeiro zonas valstis, kas līgumu ir ratificējušas, arī var piedalīties eiro samitos, kad tiek apspriesta konkurētspēja, eiro zonas vispārējās struktūras izmaiņas, un vismaz reizi gadā, kad tiek apspriesti šā līguma ieviešanas jautājumi. Līgums paredz, ka dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta pārstāvji tiek aicināti regulāri tikties, lai apspriestu ekonomikas un budžeta politiku.

Dokuments ir jāratificē līgumslēdzējām pusēm atbilstoši katras valsts nacionālajām procedūrām.

Jāratificē vismaz 12 eirozonas dalībvalstīm

Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eiro zonas dalībvalstis, kas plānots līdz 2013.gada 1.janvārim. Prasība par fiskālās disciplīnas noteikumu iestrādāšanu valstu nacionālajās tiesību normās jāizpilda gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā.

Neeiro zonas valstīs līgums stāsies spēkā tad, kad tās līgumu būs ratificējušas un pievienojušās eiro zonai. Ja neeiro zonas valsts to vēlas, tā var paziņot, ka piemēros līguma fiskālās disciplīnas normas un ekonomikas politikas koordinācijas sadaļas arī ātrāk.

Paredzēts, ka Latvija jaunā starpvalstu līguma fiskālās disciplīnas stiprināšanai ES normas piemēros tikai pēc eiro ieviešanas ‒ ne ātrāk kā 2014.gada 1.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2.martā līgumu par fiskālo disciplīnu parakstīja 25 valstis, tostarp Latvija, kurām tas vēlāk būs jāratificē savos parlamentos. Līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams