Latvijā atjaunos atskurbtuves. Tās savulaik tika likvidētas, un tagad ar dzērājiem katra pašvaldība cīnās pati saviem spēkiem. Šodien Saeimā vienojās, ka žūpības apkarošana ir arī valsts atbildība, tāpēc līdz rudenim tiks izstrādāts plāns, kurās pašvaldībās, cik daudz un par kādu naudu atskurbtuves taps, informēja LNT ziņas.

Kārtībnieki spiesti vadāt žūpas uz mājām

Lai savā teritorijā nepieļautu nekārtības, katra pašvaldība ar žūpām cīnās, kā nu māk un spēj. Piemēram, Rīgas pašvaldība vienojusies ar Sarkano Krustu un pārdzērušos ļautiņus ved uz patversmi.

«Tā klientūra jau nav tikai bomži.

Klienti ir arī ārzemju viesi, kuri ir tādā stāvoklī, ka nevar nosaukt ne savu vārdu, ne uzvārdu
3

un nesaprot, kur vispār atrodas. Ir arī normāli strādājoši cilvēki, kuri atpūtas brīdī savas spējas ir zaudējuši,» pauda viedokli Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs.

Savukārt Mālpils kārtībnieki gluži kā taksisti izvadājot dzērājus pa mājām vai nogādā policijas iecirknī. Mālpils novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Lejiņš stāstīja: «Tie, kas ir gulošie, mēs saucam ātro palīdzību - bieži vien ātrie atbrauc, apskatās un saka: nē, tas tomēr ir jūsējais, kaut arī viņš nav spējīgs pārvietoties; un tad sanāk tā - sūta viens pie otra, bet tālāk, ko darīt, nezina, liec kaut vai uz pleciem un stiep mājās.»

Arī slimnīcas, kur visbiežāk nonāk jēgu pārdzērušie, nav sajūsmā, ka jātērē nauda šādam pacientam. «Ja Latgalē slimnīcas nāca pretī un uztaisīja telpas, kur tagad viņus ved, tad citur tādas pretimnākšanas nav. Tur arī nevar pārmest, ka mediķi saka - nepārvērtīsim slimnīcu par tādu izgulēšanās vietu,» norādīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Valsts varētu novirzīt mērķdotāciju pašvaldībām

Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti uzskata, ka valsts tomēr nedrīkst žūpības apkarošanas problēmu uzvelt tikai uz pašvaldības pleciem. «Izeja ir tikai viena -

mums ir: nauda seko skolēnam, pacientam, tad tagad mums jāuztaisa vēl tikai, ka nauda seko dzērājam,»
3

sacīja Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

Jauns ritenis nemaz nav jāizgudro. Izrādās, atskurbtuvju atjaunošanas koncepcija jau sen tapusi, tā Saeimas komisijas deputātiem šodien atzina Iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Bekmanis. Tikai to pirms četriem gadiem veiksmīgi «noraka» pašas šā jautājuma risināšanā iesaistītās puses un tā brīža politika, turklāt vēl bija sākusies ekonomiskā krīze.

Šodien Saeimas komisija uzdeva valdībai līdz 1.septembrim nozīmēt atbildīgo institūciju, kurai jāsagatavo risinājums atskurbtuvju atjaunošanai.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) komisijas sēdē atzina: «Šis jautājums varētu tikt atrisināts tā, ka pašvaldības uzņemas atbildību par telpām, bet valsts līdzīgi kā skolotājiem ar mērķdotāciju pašvaldībām novirza finansējumu, lai varētu apmaksāt mediķu algas, kuri strādā diennakts režīmā šajā iestādē - atskurbtuvē.»

Iepriekšējā koncepcija paredzēja 21 atskurbtuves izveidi. Pašvaldību savienība gan iebilst – tas esot par maz. No valsts līdzekļiem tas prasītu 3 līdz 7 miljonus latu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO