Premjers Valdis Dombrovskis ceturtdien pieņēma tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisiju. Lai arī Bērziņš trešdien paziņoja par demisiju, minot nesaskaņas ar premjeru ebreju īpašumu kompensācijas jautājumā, politologi uzskata, ka patiesie demisijas iemesli ir pavisam citi. Pašreiz ticamākā versija – tā ir ciniska spēlēšanās ar sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem, lai NA panāktu lielāku ietekmi valdībā.

Pievienots G.Bērziņa komentārs un video.

Vienojas uzlabot komunikāciju

Tiekoties ar ministru pārrunāts, ka koalīcija turpina strādāt un kādi ir nākamie soļi. Dombrovskis ar Bērziņu ir vienojušies, ka abām partijām ir jāsatiekas un jāizrunā savstarpējā sadarbība. Viņš arī uzsvēra, ka svarīgi ir tas, ka nacionālā apvienība ir gatava turpināt darbu valdībā un abu partiju tikšanās varētu notikt pirmdien, 25.jūnijā.

«Acīmredzot ir bijušas kādas kļūdas komunikācijā, atsevišķas izpratnes par jautājumiem, kas pie šīs situācijas ir novedis,» sacīja premjers, piebilstot, ka «Vienotība» ar nacionālo apvienību politisko konsultāciju laikā koriģēs sadarbības mehānismus.

«Galu galā ir jāturpina strādāt. Ir daudz būtisku jautājumu attiecībā uz valsts ekonomisko attīstību un finansiālo stabilitāti,» teica valdības vadītājs. Savukārt Bērziņš vēlreiz apstiprināja, ka nacionālā apvienība ir gatava turpināt darbu valdībā, taču ir nepieciešams precizēt sadarbības līgumu jautājumā par atšķirīgām izpratnēm īpašumu restitūcijas jautājumā.

«Tāpat mums ir jāuzlabo savstarpējā sadarbība un komunikācija Saeimas darbā, lai šī komunikācija būtu kā līdzvērtīgiem partneriem,» teica Bērziņš.

Bērziņš: TM iniciatīvas nekonstruktīvi kritizēja

Ebreju īpašumu jautājuma nevirzīšanas dēļ vairākas Tieslietu ministrijas (TM) un nacionālās apvienības iniciatīvas pēdējā laikā saņēma nekonstruktīvu kritiku un tika nepamatoti kavētas, uzskata demisionējušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kā pauda demisionējušā ministra preses sekretāre Līga Ādamsone, šāda koalīcijas partneru rīcība apgrūtināja Bērziņa darbu un līdz ar to bija apdraudētas arī viņa kā ministra izvirzītās tieslietu nozares prioritātes.

Lūgta konkretizēt iniciatīvas, kurām koalīcijas partneri nedeva «zaļo gaismu», Ādamsone kā piemēru minēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu neatbalstīt TM sagatavoto budžeta pārdali ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu «izbrāķēt» ministrijas sagatavoto likumu grozījumu paketi reiderisma izskaušanai uzņēmumos.

Vaicāta, kāpēc jautājums par ebreju īpašumiem aktualizēts tieši pēdējo nedēļu laikā, Ādamsone atbildēja, ka tas jāprasa premjeram. «Bērziņš bija spiests spert šo soli sakarā ar abām Ministru prezidenta rezolūcijām,» viņa sacīja.

Saistībā ar ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones plānoto vizīti Latvijā nekādu spiedienu Bērziņš nejūtot, jo komunikācija par šiem jautājumiem vispār neesot bijusi.

VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars teica, ka Bērziņa lēmums atkāpties no amata ir tikai izpausme tām problēmām, kas ir koalīcijā.

Tomēr Dzintars uzsvēra, ka patlaban nav nekādu objektīvu apstākļu, lai notiktu izmaiņas koalīcijas sastāvā. Vienlaikus VL-TB/LNNK pārstāvis atzina, ka nacionālo apvienību «ļoti daudz» lietu koalīcijā neapmierina, turklāt Bērziņa atkāpšanās ir tikai izpausme koalīcijā valdošajām problēmām.

Politiķis akcentēja, ka VL-TB/LNNK vēlas šīs problēmas risināt, lai koalīcijas partneriem rastos vienota sapratne, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Tad vēlāk arī varēs runāt par situācijas attīstību - personālijām un citiem jautājumiem.

Pēc Dzintara teiktā, Bērziņš nolēmis atkāpties no amata «diezgan rupja spiediena rezultātā», kad viņam tika uzdots pildīt lēmumu, kas ir pretējs viņa sirdsapziņai un politiskajai pārliecībai.

Šis ir bijis Bērziņa personīgs lēmums, nevis frakcijas lēmums, tomēr viņš apvienības vadību par savu nostāju informēja, pastāstīja Dzintars. Šis jautājums gan netika pārrunāts frakcijas sēdē, kas ir atklāta, un pastāv iespēja, ka informācija varētu pārāk agri nonākt plašsaziņas līdzekļos. Saeimas priekšsēdētāja un «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa norādīja, ka politiķi centīsies saglabāt esošo koalīciju.

Situācija, kas izveidojusies, atkāpjoties tieslietu ministram, ir atrisināma, saglabājot esošo valdību, ir pārliecināts Valsts prezidents Andris Bērziņš. «Tur ir pietiekami daudz risinājumu, lai esošā valdība saglabātos, manuprāt, šis arī nav īstais laiks, lai notiktu ļoti krasas izmaiņas,» šodien žurnālistiem sacīja prezidents.

Vēsturisko īpašumu atdošana Latvijas ebreju kopienai nozīmētu padomju okupācijas varas noziedzīgo nodarījumu seku novēršanu, tāpēc nav izprotama VL-TB/LNNK pozīcija šajā jautājumā, jo vismaz vārdos partija iestājas par okupācijas seku likvidēšanu, uzskata Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

Kā stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska, padome nevaino Latvijas valsti ne īpašumu atņemšanā, ne holokaustā, taču uzskata, ka būtu ētiski un taisnīgi kopienai atdot tos ebreju organizāciju sabiedriskos īpašumus, kuri līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai 1940.gada 17.jūnijā piederēja šīm organizācijām un kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas valsts īpašumā.

Umanovska uzsvēra, ka runa ir tikai par sabiedrisko organizāciju īpašumiem - skolām, bāreņu namiem, slimnīcām, kultūras namiem, kurus ebreju sabiedriskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un kuras bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams