Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vasaras laikā plāno sagatavot grozījumus likumā par pašvaldībām, lai samazinātu deputātu skaitu pašvaldībās un, paredzot aizliegumus konkrētu amatu savienošanā, novērstu iespējamu interešu konfliktu.

(Pievienots video.)

Deputātu skaits ir pārāk liels

Pēc tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, Latvijas Pašvaldību savienību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) žurnālistus informēja, ka ministrija sāks darbu pie grozījumiem likumā, lai vasarā tos varētu izskatīt valdībā, bet rudenī - pirmajā parlamenta darba dienā - jau varētu skatīt Saeimā.

Sprūdžs pastāstīja, ka pašvaldību vadītāju vidū ir diezgan liela vienprātība, ka ir nepieciešami grozījumi pašvaldību darba regulējumā. «Pašreizējais deputātu skaits novados ir par daudz, interešu konflikts un lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana ir reāla problēma, ar ko pašvaldības saskaras. No tā cieš iedzīvotāju intereses, un tās ir risināmas lietas,» sacīja Sprūdžs.

Drīz jāstājas spēkā

Viņš uzskata, ka šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā vēl līdz nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Pēc Sprūdža domām, par šiem jautājumiem ir pietiekami diskutēts, tāpēc ir nepieciešams spert nākamos soļus un sagatavot grozījumus.

Šodien tikšanās laikā atbalstīts, ka pašvaldībā minimālais deputātu skaits būs deviņi. Tāpat grozījumos paredzēs, ka Rīgas domē līdzšinējo 60 deputātu vietā būs 30. Jautāts, vai nebūs pretestības no Rīgas domes par tik krasu deputātu skaita samazināšanu, ministrs norādīja, ka Rīgas domē par šo jautājumu nav vienprātības.

Savukārt saistībā ar interešu konflikta novēršanu būs noteikts deputātiem aizliegums savienot lēmējvaras un izpildvaras amatus. Kā piemēru Sprūdžs minēja, ka Rīgā skolas direktors nevarēs būs pašvaldības domes deputāts.

Vajadzīgs precīzs formulējums

Ministrs informēja, ka vēl nepieciešams precizēt formulējumus saistībā ar interešu konflikta novēršanu. Tomēr skaidrs ir, ka normas attieksies uz visām pašvaldībām. Jautājums esot par gradāciju - kas varēs ieņemt amatus un kas ne. Tomēr ir vienprātība par to, ka tādā pilsētā kā Rīga nav nekāda pamata deputātam ieņemt vēl kādu amatu jebkurā ar domi saistītā struktūrā.

«Jautājums ir par lielajām pilsētām, kāda situācija ir tur. Lielajās pilsētās tās ir reālas problēmas, jo nevar pieņemt budžetu vai lemt par citiem jautājumiem. Mēs prasām neiespējamo no tiem cilvēkiem, kuriem atļaujam šādu situāciju. Jo uz mazāku pašvaldību ejam, jo vairāk ir jāpiedomā par to, vai skolas direktors var būt deputāts,» teica Sprūdžs.

Vai palielinās atalgojumu?

Jautāts, vai deputātu skaita samazināšanas gadījumā varētu runāt par atalgojuma palielināšanu, ministrs atzina, ka ir gatavs sākt diskusiju par šo jautājumu. Viņaprāt, tas varētu būt viens no risinājumiem, kā nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, proti, deputāts varētu pildīt tikai savus pienākumus, nesaņemot algu citur. Viņam arī nav izprotama Latvijas Pašvaldību savienības pārliecība, ka ir nepieciešamas vēl diskusijas par šiem jautājumiem.

«Pašvaldību viedokļi ir ļoti dažādi. Strādājot tieši ar pašvaldību vadītājiem, iegūstu viņu viedokli nepastarpināti, un tur ir skaidrs, ka ir daudzu pašvaldību vadītāju atbalsts. Nav nekāda pamata kavēties. To var izdarīt saprātīgā termiņā, lai cilvēki, kas kandidē uz pašvaldību vēlēšanām, paspētu saprast, kādā situācijā viņi ir,» skaidroja ministrs.

Pašvaldības kritizē

Kritiku VARAM aktivitātēm velta Latvijas Pašvaldību savienība, kas ministrijas rīcību uzskata par sasteigtu un pārmet neieklausīšanos viedokļos.

«Kas ir labāk, ja būs mazāk deputātu, vai kas ir labāk, ja būs vairāk deputātu? Tas ir jautājums. jānodala izpildvara no lēmējvaras, ir jāveido pašvaldību daudzgadu budžeti, lai šie ievēlētie politiķi varētu domāt par teritorijas attīstību,» LPS nostāju pēc tikšanās žurnālistiem pauda LPS priekšsēdētāja padomniece Sniedze Sproģe.

Tāpat viņa kritizēja VARAM ieceres par aizliegumu pašvaldību deputātiem ieņemt konkrētus amatus - neesot saprotams, kāpēc jāaizliedz ieņemt konkrētus amatus, bet citus ne.

«Kāds interešu konflikts tiek novērsts, ja ļauj deputātiem savienot amatus ar atsevišķām profesijām. Kāpēc ne ar citām, bet tieši tām? Tāpēc, ka tas ir izveidojies tajā laikā, kad pieņēma lēmumu? Nav pamatojuma, kāpēc,» viņa teica.

KNAB gandarīts par diskusiju

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča pauda gandarījumu, ka ir sākusies diskusija par interešu konflikta novēršanu pašvaldībās, un ministrija jau arī sākusi rīkoties. Viņa žurnālistiem atgādināja, ka «sēdēšana uz diviem krēsliem» pašvaldībās ir izplatīta prakse.

Viņa minēja uzskatāmu piemēru – Rīgas pašvaldību, kur 25 no 60 deputātiem papildus deputāta pienākumu pildīšanai ieņem vēl kādu amatu pašvaldības izpildvaras struktūrās. «Mēs uzskatām, ka tā ir situācija, kas rada ļoti nozīmīgu interešu konflikta risku,» teica Jurča.

Viņa informēja, ka KNAB uzskata, ka aizliegto amatu saraksts ir jāpapildina ar uzņēmumu kapitālsabiedrību valdēm, padomēm, kā arī jālemj, vai šie ierobežojumi jāattiecina uz iespējām ieņemt amatus ostu valdē.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO