Zemnieki labprāt atpirktu no valsts kūdras laukus, kuros audzēt ogas. Tā atzīst Bīriņu puses pētnieciskās jaunsaimniecības «Gundegas» saimnieks Andris Špats. Taču, viņaprāt, valsts liek šķēršļus kūdras lauku lietderīgai izmantošanai un apsaimniekošanai, jo liedz zemniekiem tos atpirkt no valsts un piedāvā iznomāt uz pārāk īsu laiku, trešdien vēstīja LNT raidījums «Tautas balss».

Latvijas «brūnie tuksneši» netiek izmantoti

Pats «Gundegu» saimnieks Andris Špats Limbažu novadā teju 40 hektāru lielo kūdras lauku iespējis privatizēt 90. gados. Tajā viņš jau gadiem ilgi audzē galvenokārt dzērvenes. Tomēr zemnieku uztrauc tas, ka, piemēram, otrpus ceļam neizmantots stāv liels kūdras lauks.

«Te redzams paraugs no Latvijas brūnajiem tuksnešiem - tādu 91.gadā pēc maniem aprēķiniem un atrastajiem dokumentiem bija 54 tūkstoši hektāru, tātad uz katru Latvijas iedzīvotāju iznāk apmēram 250 kvadrātmetri. Sen jau mums vajadzēja domāt, kā racionāli šīs platības izmantot, bet, redziet, saimnieki ir viena visnesaimnieciskākā ministrija Latvijā – tā ir lauksaimniecība,» teic Špats.

«Gundegu» saimnieks «Tautas balsij» stāstīja, ka būtu daudz zemnieku, kas labprāt līdzīgi kā viņš šādos kūdras laukos audzētu ogas, bet diemžēl to liedz īstenot valsts amatpersonas, kas atsakās valsts īpašumā esošo zemi pārdot.

«Mēs esam jau no 94.gada ar Amerikas zinātniekiem pierādījuši, ka šeit Latvija var gūt lielu labumu –

šeit var atdzīvināt dabu, bet, lūk, Meža departaments sēž kā suns uz siena kaudzes,

- nē, šīs ir meža zemes, zemnieks var tikai iznomāt! Mēs jau zinām, ir jau Latvijā bijuši gadījumi, kad zemnieks iznomā kūdras lauku, viņam ir maza nomas maksa - 20 lati par ha, bet, kad parādās raža, tad uzreiz prasa maksāt 200,» atzīst Špats.

Atbilstoši Kioto protokolam vajadzēs maksāt miljonus

Pēc zemnieka domām, valstij tāda tielēšanās pārdot kūdras laukus draudot ar pamatīgiem tēriņiem, ja arī turpmāk par tā sauktajiem kūdras tuksnešiem neviens neliksies ne zinis. Špats norādīja: «No katra hektāra gadā izdalās no 40 līdz100 tonnām ogļskābās gāzes ekvivalenta, ko aprēķina kā ogļskābo gāzi, plus slāpekļa oksīds un plus metāns. Šis daudzums no viena hektāra pēc Kioto protokola, ko parakstījusi arī Latvija, būtu jānosedz vismaz ar 1000 eiro gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai varētu būt jāmaksā pāri par 50 miljoniem eiro tikai par to, ka mums eksistē šādi tuksneši.»

«Gundegu» saimnieku satrauc tas, ka kūdras purvā nekas neaug un neviens tajā nesaimnieko. Viņš savā kūdras laukā audzē dažādas ogas, no kurām gatavo sukādes un sīrupus, kurus iecienījuši cilvēki no visas Latvijas. Špats uzskata, ka

kūdras purvi varētu būt ziedoši un ogām pilni visā valstī, ja vien tos varētu no valsts nopirkt.

ZM apsver iespēju pagarināt nomas termiņus

Taču Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietniece Ilze Silamiķele «Tautas balsij» apstiprināja, ka valsts īpašumi netiek iztirgoti.

«Gadījumā, ja šie kūdras lauki ir piekritīgi valstij un ir valsts īpašums, kā es saprotu, kas varētu būt arī šajā konkrētajā situācijā, kur šo teritoriju apsaimniekotājs ir Latvijas valsts meži. Viņi būtībā apsaimnieko teritorijas, kas ir bijušas valsts īpašumā arī pirmās Latvijas laikā, un ir pieņemti attiecīgie tiesību akti, ka šis zemes nu nevar tikt pārdotas privātpersonām. Tā ir atbildīga par šo zemju ilgtspējīgu un iespējami efektīvu apsaimniekošanu,» skaidro Silamiķele.

Piedāvājums zemi iznomāt ogu audzēšanai šobrīd zemniekus nesaista, jo ogu ražu viņi pa īstam sāktu gūt vien piektajā saimniekošanas gadā. Tādēļ piedāvātie īsie nomas termiņi neatmaksājas, jo ogu audzēšanā jāiegulda milzu darbs.

Zemkopības ministrijas pārstāve piebilda: «Divpadsmit gadi ir maksimālais termiņš, uz kādu var noslēgt nomas līgumu, un tā kopīgā saruna ministrijai un «Latvijas valsts mežiem» ir tāda, ka varbūt varētu grozīt šo termiņu par labu zemniekiem, lai ieinteresētu viņus ņemt ilgtermiņa nomā šīs zemes un veikt ilglaicīgos stādījumus, teiksim, uz 25 gadiem, proti, dubultot šo laiku.»

Pagaidām nav zināms, kad šādas izmaiņas nomas termiņos varētu stāties spēkā un vai tad zemnieki piekristu saimniekot valsts kūdras laukos.

Skatīt pievienoto video.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO