Par 77 cilvēku nogalināšanu tiesātais norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks raksta autobiogrāfiju, kurā izklāsta teroraktu sagatavošanu, un vēlas uzrunāt tiesu pēc sprieduma nolasīšanas.

Jau ziņots, ka Bēringa-Breivīka tiesas prāva, kas ilga desmit nedēļas, noslēdzās jūnijā un šo piektdien gaidāms tiesas spriedums, kas noteiks, vai apsūdzētais ir uzskatāms par pieskaitāmu un līdz ar to viņam piespriežams cietumsods, kā to pieprasa aizstāvības puse, vai arī viņš uzskatāms par nepieskaitāmu un nosūtāms uz slēgta tipa psihiatrisko slimnīcu.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus.

«Viņš domāja par to, ko vēlas teikt tiesnešiem, un ir sagatavojis pāris rindiņu jebkuram iznākumam,» intervijā laikrakstam «Aftenposten» atklāja Bēringa-Breivīka advokāts Geirs Lipestads. Tomēr, vai Bēringam-Breivīkam piektdien tiks dots vārds, vēl nav zināms.

Tiesa līdz šim ir bijusi ļoti uzmanīga attiecībā uz vārda došanu Bēringam-Breivīkam, kurš aizstāv islamofobiskus un antimultikulturālus uzskatus un ideoloģiju.

Tikmēr cits Bēringa-Breivīka advokāts laikrakstam «Verdens Gang» atklāja, ka viņa klients patlaban strādā pie sava veida autobiogrāfijas, kas varētu saturēt sīkāku informāciju par teroraktu sagatavošanu un atklājumus par mistisko «bruņinieku templiešu» organizāciju, kuru Bērings-Breivīks vairākkārt pieminējis.

Topošajā grāmatā likts uzsvars uz Bēringa-Breivīka dzīvi 2002.gadā, kad viņš esot sācis savu ideoloģisko krusta karu kā viens no «bruņinieku templiešu» organizācijas locekļiem.

Bērings-Breivīks apgalvo, ka šo organizāciju atklājis Londonā, bet policija tā arī nav guvusi apstiprinājumu šādas galēji labējas organizācijas pastāvēšanai.

Grāmata saturēs plašāku informāciju, nekā viņš ir atklājis policijai, norādīja advokāts, piebilstot, ka grāmata būs angļu valodā un tiks pabeigta nākamajā gadā. Vai tā arī tiks publicēta, nav zināms.

Tiek ziņots, ka Bērings-Breivīks strādā vēl pie divām grāmatām, no kurām viena vēstīs par viņa ideoloģiju, bet otra par viņa nākotnes vīziju.

Bērings-Breivīks ir stādījis sevi priekšā tiesai kā rakstnieku un ir uzrakstījis 1500 lappušu garu manifestu, kuru publicēja internetā īsi pirms slaktiņa sarīkošanas.

Bērings-Breivīks vēlas tikt atzīts par pieskaitāmu, lai viņa manifestā paustās idejas nevarētu uzskatīt par vājprātīga cilvēka murgiem, un solījis spriedumu nepārsūdzēt, ja tiks atzīts par garīgi veselu. Jau vēstīts, ka eksperti ir nonākuši pie diametrāli pretējiem secinājumiem par Bēringa-Breivīka psiholoģisko stāvokli.

Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Savukārt atkārtotajā ekspertīzē masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts. Eksperti secināja, ka Bērings-Breivīks necieš no psihozes, bet ir nesabiedrisks un narcistisks.

Pēc notiesāšanas Bēringu-Breivīku gaida dzīve stingra režīma cietumā netālu no Oslo. Tajā pašreiz tiek izbūvēts jauns spārns, kas kalpos par nelielu slimnīcu gadījumā, ja Bēringam-Breivīkam tiks nozīmēta psihiatriskā aprūpe.

Ilas cietuma priekšnieks Knuts Bjarkeids norādīja, ka cietums ir gatavs uzņemt Bēringu-Breivīku jebkurā gadījumā, gan tad, ja viņam tiks piespriests cietumsods, gan tad - ja piespiedu psihiatriskā ārstēšana.

Cietuma trešdien publiskotās fotogrāfijas liecina, ka pašreiz Bēringam-Breivīkam ir pieejamas trīs kameras, no kurām katra ir astoņus kvadrātmetrus liela. Viena telpa paredzēta gulēšanai, otra fiziskām aktivitātēm un trešā telpa, kurā atrodas pie galda piestiprināts portatīvais dators bez interneta, domāta darbam.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO