Valsts subsīdiju programma biodegvielas ražotājiem Latvijā, kas bija paredzēta, lai šo biznesu attīstītu jeb, tā sakot, nostādītu uz kājām, tagad ir beigusies. Kā izrādās, visas rūpnīcas, izņemot vienu, darbu ir pārtraukušas. Ne velti biodegvielas ražošanā iestājusies krīze – tā ir uz iznīkšanas robežas, šovakar vēstīja LNT raidījums «Top10».

Iecavas biodegvielas rūpnīca - dīkstāvē

«Jaunpagasta Plus» bioetanola ražotne Iecavā jau vairāk nekā gadu atrodas dīkstāvē. Šeit darbinieku atlaišana vēl nav sākusies, kā tas ir otrajā uzņēmuma rūpnīcā Talsu rajonā, kas vairs nestrādā. Iecavā esot cerības atsākt biodegvielas ražošanu, tāpēc rūpnīcā šo dīkstāves laiku izmantojot dažādu trūkumu novēršanai.

Uzņēmuma «Jaunpagasts Plus» tehniskais direktors Agris Taukačs raidījumam «Top10» atzina: «Pa šo laiku ir tiešām ļoti daudz kas izdarīts. Ja mēs jau varētu sākt strādāt, es domāju, ka tas būtu vieglāk, efektīvāk un tā tālāk.»

Vairākas rūpnīcas vairs nestrādā

Biodegvielas ražošana nonākusi krīzes stāvoklī. No septiņām Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijā ietilpstošajām rūpnīcām nedarbojas sešas. Izņēmums ir «Bio-Venta», kas strādā ar ievērojamiem zaudējumiem.

Savukārt Iecavas rūpnīca cer kļūt konkurētspējīga, pateicoties inovatīvām blakusproduktu ražošanas tehnoloģijām. Taču, lai tā notiktu, esot nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. Valsts tiešā veidā biodegvielas biznesu vairs neatbalsta un bez ievērības atstāti arī lūgumi ar atvieglotiem nosacījumiem piešķirt valsts komercbankas aizdevumu.

«Mēs tiekam bremzēti, un pusotru gadu mēs faktiski esam nomocījušies
1

tik tālu, ka šodien fakts ir tāds, ka tās rūpnīcas stāv. Un «Bio-Venta», es jau teicu, strādā ar aizņemto jeb ar holdinga kapitālu, un gada beigās viņi saka: lemsim, ko darīt – vai tas holdings piekritīs vēl dot [līdzekļus] vai nepiekritīs. Bet viņi dzīvo... Viņiem jāatmaksā arī lielie bankas procenti. Tiklīdz viņi atmaksās, viņi var ražot, viņi var iztikt paši,» situāciju skaidroja Biodegvielas un bioenerģiju asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.

Ekonomikas ministriem dažādas koncepcijas

Vēl nesen biodegvielas nozare par atbalsta trūkumu gan sūdzēties nevarēja. Līdz 2011.gadam valsts subsīdijās biodegvielas ražošanai izmaksāti 67 miljoni latu. Pēc programmas noslēgšanās toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars plānoja atbalstu turpināt, taču pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām process apstājās. Kampara vietā nāca Daniels Pavļuts ar radikāli atšķirīgu redzējumu, kas paredz palielināt biodegvielas patēriņu, nevis subsidēt ražotājus.

Pavļuts raidījumam pauda viedokli: «Reti kura nozare spēj iztēloties tādu naudas daudzumu no valsts nākam savā virzienā. Tātad, lūk,

šo tiešo atbalstu mēs pilnīgi noteikti neturpinām piedāvāt.
1

Tas valdības priekšlikums ir skatīt virkni dažādu priekšlikumu, kā palielināt biodegvielas pieprasījumu, nevis sekmēt ražošanu.»

EM plāno izmaiņas biodegvielas piejaukumā

Kopš 2009.gada kā dīzeļdegvielai, tā benzīnam vasaras periodā noteikts obligātais biodegvielas piejaukums 5% apmērā, kas degvielu sadārdzināja par vairāk nekā santīmu. Ekonomikas ministrija piedāvā no 2013.gada aprīļa palielināt obligāto piejaukumu vasaras dīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, tādējādi degvielas cena pieaugs par 0,3 santīmiem.

Tāpat vērtēs, vai obligāto piejaukumu attiecināt arī uz ziemas degvielu. Pētīs arī iespējas finansiāli atbalstīt sabiedriskā un privātā transporta pārbūvi, lai tajos varētu lietot biodegvielu. Valsts iepirkumos plānots dot priekšroku transporta līdzekļiem, kuros var izmantot bioproduktus. Nozares pārstāvji pārmet, ka, atbalstot tikai degvielas patēriņu, nevis ražošanu, degvielu nākšoties ievest.

«Ja mēs veicinām patēriņu, mēs atbalstām importēto biodegvielu.
1

Ir jādomā par to, kā atsākt ražošanu, un tad, protams, šis patēriņš iet ar to roku rokā. Ja mēs būtu runājuši par patēriņa veicināšanu kaut kad divus gadus atpakaļ, kā tas bija plānots, mums vispār nevajadzētu runāt par atbalstu. Mums viss būtu kārtībā,» kritiski intervijā «Top10» norādīja «Jaunpagasts Plus» pārstāve Una Ulme.

Līdzīgās domās ir arī asociācijas vadītājs Znatnajs: «Ja mēs savu neražosim, tad mēs pirksim un ievedīsim, tātad mēs savas rūpnīcas aiztaisīsim, tos vairāk nekā 100 miljonus norakstīsim un sāksim no nulles. Bet nu tas taču nav prātīga saimnieka darbs! Un tajā pašā laikā mēs varam ražot, mēs varam ražot ar peļņu un pārdot.»

RTU pasūta īpašu pētījumu

Nepiekrītot Ekonomikas ministrijas redzējumam, Biodegvielas asociācija Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) pasūtījusi pētījumu par biodegvielas ražošanas devumu tautsaimniecībai un zaļā transporta attīstības stratēģiju. Analīze būs gatava pēc mēneša, un valdība Ekonomikas ministrijai uzdevusi secinājumus ņemt vērā.

Pētījuma vadītāja, RTU profesore Dagnija Blumbega raidījumam sacīja, ka Latvijā biodegvielas patēriņš neizbēgami pieaugs, jo to paredz Eiropas Savienības politika. Vienīgā Latvijas izšķiršanās ir tas, kā valsts tam sagatavosies, proti, attīstīs ražošanu uz vietas vai importēs. Ekonomikas ministrijas priekšlikumus pētniece uzskata par «bezzobainiem».

«Nevajag varbūt atbalstīt pa tiešo, bet vajag atbalstīt to, ka, piemēram, gāzes uzpildes stacijai blakus stāv biogāzes baloni un es kā zaļi domājošs cilvēks piebraucu, izmantoju nevis dabasgāzi, bet biogāzi savai mašīnai; kaut vai tie paši bioetanols, biodīzeļdegviela, sajaukšana, arī tas faktiski, - tam jābūt atbalsta mehānismam no valsts, kādā veidā to sajaukšanu organizēt, lai nebūtu tā kā līdz šim, ka saražo bioetanolu, tad ir jāved uz citu valsti, pats smieklīgākais, uz Mažeiķiem, turpat pie robežas, un tad pēc tam mēs viņu atkal vedam atpakaļ,» komentēja Blumberga.

Savukārt valsts iztērētos miljonus esot jāvērtē kontekstā ar radītajām darbavietām, nodokļos samaksāto naudu un tamlīdzīgi. «Ir uzbūvētas rūpnīcas, rūpnīcas izmanto lauksaimnieku saražotu produktu, un līdz ar to attīstās Latvijas lauki. Pieņemsim, ja tur ir tie 67 miljoni, tad tur ir jārēķina ārā tas, kā Latvijas ekonomika tajā brīdī attīstījās,» piebilda profesore.

Vai biodegvielas ražošanā valda politiskās intrigas?

Tikmēr ekonomikas ministrs Pavļuts «Top10» uzsvēra, ka valsts nevar ražotājus subsidēt mūžīgi. Pavļuts uzsvēra: «Pārmetumi par to, ka rūpnīcas tiek slēgtas, nu, uzņēmējdarbības risks tiek saistīts ar to, ka rūpnīcas tiek slēgtas vai uzņēmumi tiek slēgti daudzviet, daudzi un dažādi, un vainot valsti par to nebūtu adekvāti. Drīzāk otrādi, - valsts ir palīdzējusi tam notikt, un, ja tas nav bijis ilgtspējīgi un nespēj pastāvēt bez valsts līdzfinansējuma, tad kaut kad tas ir jāizbeidz.»

Līdzšinējo praksi Pavļuts atklāti dēvē par izdevīgu politikai pietuvinātiem cilvēkiem.

Kā vēstīja raidījums, līdz 2011.gadam lielākās valsts subsīdijas saņēma - kopumā vairāk nekā 25 miljonus latu – biodīzeļa ražotājs «Bio-Venta», kura patiesie īpašnieki nav skaidri zināmi, bet

pastāv aizdomas, ka uzņēmums ir saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni.
1

Savukārt 21 miljonu latu subsīdijās saņēmušais uzņēmums «Jaunpagasts Plus» pieder uzņēmējam Donātam Vaitaitim, kurš ir bijis dāsns politisko partiju, it īpaši «Vienotības» atbalstītājs.

Skaidru redzējumu par nākotni valdība nozarei nav spējusi piedāvāt jau pusotru gadu. Tomēr laiks iet uz priekšu. Kamēr ražotāji un valdība veltī enerģiju savstarpējiem pārmetumiem, Eiropas direktīva paredz, ka pēc astoņiem gadiem biodegvielas īpatsvaram valstī jāsasniedz 10%.

Skatīt pievienoto video.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO